šonakt sapņoju, ka man bija jāuzstājas ar Bēthovena 11. sonāti, bet es biju aizmirsusi notis, tāpēc atvēru klavieru vāku, aizšķīlu cigareti, nosmēķēju, nodzēsu, pagriezos pret publiku un teicu:”Bēthovens ir miris” ar domu, ka izpildīju Džona Keidža 4’33