Eiropas Parlamentā ar balsojumu atbalstīju regulējumu, kura mērķis ir arī turpmāk aizsargāt bērnus. Maldināšanas nolūkos tas bieži tiek noreducēts uz frāzi “čatu kontrole”, noklusējot tā patieso būtību.
Šāds mehānisms jau darbojās gadiem ilgi, paredzot mērķētu, brīvprātīgu ziņošanu par pārkāpumiem tiešsaistē, un netiek radīta jauna uzraudzības sistēma. Šodienas balsojums tikai atjauno tiesisko pamatu, lai turpinātu atklāt noziegumus, kas saistīti ar bērnu seksuālās izmantošanas materiāliem.
Kopš aprīļa, kad regulējuma pagarināšana netika pieņemta, katru dienu netika atklāti desmitiem tūkstošu iespējamu bērnu izmantošanas gadījumu. Tāpēc tika piemērota steidzamības procedūra, lai ātrāk reaģētu uz kritiskām situācijām. Turklāt 8 no 10 bērnu seksuālās izmantošanas lietu tiešsaistē sākās tieši tādēļ, ka platforma pamanīja un ziņoja par pārkāpumu.
Regulējums neparedz masveida uzraudzību vai iespējas apiet ziņu šifrēšanu. Vienlaikus privātums nedrīkst nozīmēt situāciju, kurā noziedzniekiem kļūst vieglāk slēpties tiešsaistē. Laikā, kad strauji pieaug mākslīgā intelekta radītu bērnu seksuālās izmantošanas materiālu apjoms, nedrīkstam ignorēt realitāti.
Patiešām žēl, ka šajā jautājumā politiskiem uzbrukumiem tiek izmantotas maldinošas puspatiesības.
Šodien, balsojot par šo jautājumu, līdz ar mani tomēr balsoja arī Kols, Pozņaks, Zīle (pārdomājuši, pirms tam bija pret ātro procedūru).
Šorīt Eiropas Parlamentā – intensīvas debates par jaunās Īrijas prezidentūras prioritātēm. Tās saskan ar mūsu pamatvērtībām – drošība, Eiropas konkurētspēja un atbalsts Ukrainai.
Tomēr Īrijai būs jāpierāda arī sava konsekvence. Nav pieņemami, ka tās teritorijā joprojām darbojas Krievijas kontrolēts uzņēmums, kas piegādā agresorvalstij stratēģiski nozīmīgas izejvielas – alumīniju, kas tiek izmantots ieroču ražošanā karā pret Ukrainu.
Šādas pretrunas nav pieļaujamas. Tāpēc rūpīgi sekosim Īrijas prezidentūras darbiem.
Krievijas zivju importam beidzot jākļūst par daļu no 21. sankciju pakotnes.
Diemžēl vairākas dalībvalstis, īpaši Vācija, joprojām pretojas šim solim, un Vācija ir lielākā Krievijas zivju importētāja Eiropas Savienībā.
Šāda nostāja ir grūti saprotama. Kamēr Eiropa meklē veidus, kā samazināt Krievijas ieņēmumus un stiprināt savu drošību, simtiem miljonu eiro turpina plūst uz Krieviju caur zivju importu.
Turklāt Krievijas zivju produkti rada negodīgu konkurenci Eiropas zvejniekiem un pārstrādātājiem, jo tirgū nonāk par cenām, ar kurām mūsu ražotājiem ir grūti konkurēt.
Mēs nedrīkstam atkārtot kļūdu, ko pieļāvām ar Krievijas gāzi. Eiropas drošības interesēm jābūt svarīgākām par īstermiņa ekonomiskiem apsvērumiem.
Kā Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas pastāvīgā ziņotāja par Krieviju, esmu aicinājusi aizliegt Krievijas zivju importu. Ceru, ka dalībvalstis spēs vienoties, un šis aizliegums tiks iekļauts 21. sankciju pakotnē.
🇺🇦🇪🇺
https://t.co/F2gWoQ9lET
The Russia fish imports certainly need to be a part of the new sanction package. This issue was also raised several weeks ago in the @Europarl_EN INTA Monitoring Group on Russia which I organised as a Standing rapporteur on Russia, where the @EPPGroup highlighted the growing dependence on Russian fish imports and the continued financial flows benefiting Russia's economy and war machine. Russia is not and never will be a reliable trade partner, and Europe must not repeat the mistakes made with Russian gas by allowing new dependencies to emerge. Closing this loophole is the right step for both Europe's economic security and our continued support for Ukraine.
https://t.co/F2gWoQ9lET
Eiropas Parlaments @Europarl_EN pieņēmis rezolūciju par Krievijas dronu ielidojumiem Baltijas valstīs, Somijā un Rumānijā. Esmu viena no šīs rezolūcijas autorēm.
Rezolūcijā stingri nosodām Krievijas provokācijas un aicinām steidzami stiprināt Eiropas Savienības austrumu flanga aizsardzību, attīstīt pretdronu spējas, uzlabot agrīnās brīdināšanas sistēmas un sniegt lielāku atbalstu valstīm, kas atrodas tiešā apdraudējuma zonā.
Pēdējo mēnešu dronu incidenti ir parādījuši, ka Krievijas radītie drošības riski vairs nav tikai Ukrainas vai Eiropas Savienības austrumu robežas valstu problēma – tas ir visas Eiropas drošības jautājums.
Šī rezolūcija ir svarīgs politisks signāls, ka Eiropas Parlaments vienoti iestājas par Baltijas valstu, Somijas un visas Eiropas drošību. 🇱🇻🇪🇺
@Europarl_EN nupat pieņemta rezolūcija par Krievijas dronu ielidojumiem Baltijas valstīs, Somijā un Rumānijā. Esmu viena no šīs rezolūcijas autorēm.
Rezolūcijā stingri nosodām Krievijas provokācijas un aicinām steidzami stiprināt Eiropas Savienības austrumu flanga aizsardzību, attīstīt pretdronu spējas, uzlabot agrīnās brīdināšanas sistēmas un sniegt lielāku atbalstu valstīm, kas atrodas tiešā apdraudējuma zonā.
Pēdējo mēnešu dronu incidenti ir parādījuši, ka Krievijas radītie drošības riski vairs nav tikai Ukrainas vai Eiropas Savienības austrumu robežas valstu problēma – tas ir visas Eiropas drošības jautājums.
Šī rezolūcija ir svarīgs politisks signāls, ka Eiropas Parlaments vienoti iestājas par Baltijas valstu, Somijas un visas Eiropas drošību. 🇱🇻🇪🇺
Nupat mēs @Europarl_EN apstiprinājām jaunu Eiropas Savienības sistēmu to migrantu atgriešanai, kuri te uzturas nelikumīgi.
Pārāk ilgi Eiropā ir pastāvējusi situācija, kurā cilvēki, kuriem nav tiesību palikt ES, faktiski Eiropu nepamet. Tas grauj uzticību migrācijas politikai un rada drošības riskus.
Jaunie noteikumi paredz:
✅ pienākumu sadarboties ar iestādēm un atstāt ES teritoriju;
✅ iespēju aizturēt personas, kas izvairās no atgriešanas vai rada drošības risku;
✅ stingrākus noteikumus personām, kuras apdraud sabiedrisko drošību;
✅ iespēju veidot atgriešanas centrus ārpus ES, sadarbojoties ar drošām trešajām valstīm.
Esmu konsekventi uzsvērusi, ka Eiropai jābūt atvērtai tiem, kuriem patiešām nepieciešama aizsardzība, taču vienlaikus ir jāspēj efektīvi atgriezt tos, kuriem nav tiesību uzturēties Eiropas Savienībā.
Tikai šāda pieeja ļaus atjaunot kontroli pār migrāciju un stiprināt Eiropas iedzīvotāju drošību.
Nupat mēs Eiropas Parlamentā devām galīgo apstiprinājumu ES–ASV tirdzniecības nolīgumam.
Tas nav ideāls, taču sniedz Eiropas uzņēmumiem tik nepieciešamo stabilitāti un novērš jaunu tirdzniecības karu starp divām lielākajām pasaules ekonomikām.
Nolīgums aptver 1,6 triljonus eiro vērtās transatlantiskās tirdzniecības attiecības. Tas paredz, ka lielākajai daļai ES eksporta uz ASV tiks saglabāts 15% muitas tarifs, vienlaikus samazinot tarifus Eiropas automobiļiem un paredzot, ka ASV sešu mēnešu laikā samazinās tarifus tēraudam un alumīnijam no 50% līdz 15%.
Svarīgi, ka EP panāca papildu garantijas Eiropas interesēm. Ja ASV nepildīs savas saistības, Eiropas Komisija varēs izvērtēt pretpasākumus.
Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Eiropai ir vajadzīga prognozējama sadarbība ar ASV, nevis jauni tirdzniecības konflikti. Tāpēc atbalstīju šo vienošanos.
Svarīgs solis Ukrainas un Moldovas ceļā uz Eiropas Savienību!
Visas ES dalībvalstis vienojušās atvērt pirmo pievienošanās sarunu kopu par tiesiskumu, pamatbrīvībām un pamattiesībām.
Šis lēmums nebūtu iespējams vēl pirms dažiem mēnešiem, kad Orbāna valdība sistemātiski kavēja Ukrainas integrācijas procesu. Pēc pārmaiņām Ungārijā ir novākts viens no galvenajiem politiskajiem šķēršļiem Ukrainas un Moldovas virzībai uz ES.
Ukraina un Moldova ir apliecinājušas apņēmību īstenot reformas pat ļoti sarežģītos apstākļos. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai Eiropas perspektīva valstīm, kuras izvēlējušās Eiropas ceļu, būtu reāla un ticama.
ES paplašināšanās ir investīcija mierā, drošībā un labklājībā visā Eiropā.
🇪🇺🇺🇦🇲🇩
Eiropas Savienība apstiprinājusi jaunas sankcijas pret Krieviju.
✅ Sankcionēti 34 cilvēki un 47 organizācijas.
✅ Sankcijas vērstas pret Krievijas kara industriju, tostarp dronu un militārā aprīkojuma ražotājiem.
✅ Sankcionēti uzņēmumi, kas palīdz Krievijai eksportēt naftu un uzturēt tā saukto "ēnu floti", ar kuru tiek apietas Rietumu sankcijas.
✅ Sankciju sarakstā iekļauti Krievijas propagandisti, dezinformācijas izplatītāji un organizācijas, kas attaisno karu pret Ukrainu.
✅ Sankcionētas personas, kas iesaistītas Alekseja Navaļnija vajāšanā, saindēšanā un nāvē.
✅ Līdz 2027. gadam pagarinātas sankcijas par Krimas un Sevastopoles nelikumīgo okupāciju.
Krievijas ekonomika arvien vairāk pārvēršas par kara ekonomiku – pieaug inflācija, trūkst darbaspēka, un arvien lielāka daļa resursu tiek novirzīta kara uzturēšanai. Tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka sankcijas strādā.
Tāpēc spiediens uz Krieviju jāturpina palielināt līdz agresijas izbeigšanai un taisnīga miera panākšanai Ukrainā. Vēl ir ļoti daudz nesankcionētas tirdzniecības, kā rezultātā miljardi eiro plūst no ES uz Krieviju, piemēram, metāla un zivju imports.
Vakar vakarā panākta vienošanās par jauno ES migrantu atgriešanas regulu, kuru mums vēl būs jāapstiprina Eiropas Parlamentā.
Ar šo likumu stiprinām Eiropas Savienības spēju efektīvāk izraidīt personas, kurām nav tiesību uzturēties ES. Pašlaik Eiropu faktiski pamet tikai aptuveni 27% no tiem, kuru patvēruma pieteikumi ir noraidīti.
Jaunā regula paredz arī iespēju veidot atgriešanas centrus ārpus ES, kuros varēs uzturēties personas, par kuru izraidīšanu pieņemts galīgais lēmums. Ja cilvēkam nav tiesību palikt ES, viņam ir jāatgriežas. Eiropai ir jāspēj kontrolēt, kas ierodas mūsu teritorijā un kas tajā drīkst palikt.
Stingrāka un efektīvāka atgriešanas politika ir svarīgs solis drošākai Eiropai.
Pērn Krievijas pilsoņiem izsniegto Šengenas vīzu skaits atkal pieaudzis. Izsniegtas vairāk nekā 620 000 vīzas, no kurām apmēram 477 000 bija tūrisma vīzas. Gandrīz trīs ceturtdaļas visu pieteikumu saņēma Francija, Itālija un Spānija. Francija vīzu izsniegšanu palielinājusi par vairāk nekā 23 %.
Tas notiek laikā, kad Krievija turpina brutālo karu pret Ukrainu un Krievijas sabiedriskās domas aptaujas joprojām rāda plašu atbalstu Krievijas armijas rīcībai.
Tāpēc esmu vērsusies pie ES Augstās pārstāves ārlietās @kajakallas ar jautājumu par stingrākiem ierobežojumiem Krievijas pilsoņu tūrisma vīzām. Šādi ierobežojumi ne tikai stiprinātu ES konsekvenci un solidaritāti ar Ukrainu, bet arī kalpotu kā efektīvs instruments, lai mazinātu sabiedrības atbalstu karam pašā Krievijā.
Nav pieļaujams, ka, kamēr Ukrainā turpinās karš, Eiropa pakāpeniski atgriežas pie attieksmes, ka attiecībās ar Krieviju atkal “viss ir normāli” ne tūrismā, ne sportā, kultūrā vai citās jomās. Krieviju nevar uztvert kā normālu partneri, kamēr tā turpina agresiju pret Ukrainu.
Europe stands united against threats on its borders.
Our full solidarity goes to all people in Lithuania, Latvia, Estonia and our Eastern flank, facing danger from hostile drone activity linked to Russia and Belarus.
In moments like these, Europe must continue to invest in security for stability, freedom, and peace.
Russia’s public threats against our Baltic States are completely unacceptable.
Let there be no doubt.
A threat against one Member State is a threat against our entire Union.
Russia and Belarus bear direct responsibility for drones endangering the lives and security of people on our Eastern flank.
Europe will respond with unity and strength.
We will continue reinforcing the security of our Eastern flank with strong collective defence and preparedness at every level.