Kaspars Gerhards

[Marija Luīze Ratniece @MarijaLuize]

Paldies @girtslapinsna par patieso sarunu: par Rīgas drošību, par latvisku Latviju. 🇱🇻💪🤝
@LapinsGirts

[Ģirts Lapiņš 🇱🇻 🇺🇦 @LapinsGirts]

Ejam uz vēlēšanām. Par latvisku Latviju 🇱🇻. Par Latviju bez trešo valstu imigrantiem.

Lai mums visiem izdodas 🙏 Mēs uzvarēsim ��

[Latvija latviešiem @LLatviesiem]

Paldies mūsu atbalstītājiem! Ieliec plusiņu @eliina_balode Elīnai Balodei un @StankevicsA Austrim Stankevicam. Latvieši uzvarēs, Saraksts Nr.5 🇱🇻

#LatvijaLatviešiem

[Ansis Pūpols @AnsisPupols]

✅

[Nauris Puntulis @NaurisPuntulis]

2:09
Divas stundas un deviņas minūtes šovakar klātienē, premjeru debatēs gaidīju lidz tika pieminēts vārds: “ Kultūra”
Paldies Ize Indriksone!

[Edvards Ratnieks @EdvardsRatnieks]

Par Mariju Luīzi Ratnieci! 🇱🇻

[Ģirts Lapiņš 🇱🇻 🇺🇦 @LapinsGirts]

Solījumi ir bezjēdzīgi, ja nav vīzijas. Mana vīzija ir latviska Latvija 🇱🇻✊

[Edvīns Šnore @EdvinsSnore]

Par drošu, sakārtotu un latvisku Latviju. Par Nacionālo Apvienību.

[Ģirts Lapiņš 🇱🇻 🇺🇦 @LapinsGirts]

Prokrieviskās partijas cer, ka Tu nenobalsosi.

[Marija Luīze Ratniece @MarijaLuize]

Četri mēneši iekšlietu ministra @janisdombrava komandā. 🇱🇻🛡️
Apstiprināts visaptverošais imigrācijas ierobežošanas plāns, robežas videonovērošana no 5 uz 108 km, operācija “VILKATIS”, valsts valoda noteikta par iekšējās saziņas valodu iekšlietu sistēmā.
🗳️ Rīga | 5. saraksts |

[Ģirts Lapiņš 🇱🇻 🇺🇦 @LapinsGirts]

Latvija ir latviešu valsts un progresīvie ‘welcomisti’ to neiznīcinās. Bet krievu valodai ir vieta krievijā ✊

[Ināra Mūrniece @IMurniece]

❗️Valsts drošība ir pārāk nopietna lieta, lai ar to ļautu spēlēties. Šobrīd esam pirmsvēlēšanu laikā, kad partiju balsis skan visskaļāk, tostarp, arī par valsts drošību un aizsardzību. Diemžēl demokrātijas aizsegā pieredzam arī cilvēku musināšanu un kūdīšanu.

@NA

https://t.co/QM7fvZiyVC

[Edvards Ratnieks @EdvardsRatnieks]

🇱🇻 Šovakar Tv3 debatēs atbalstām Nacionālās apvienības @VL_TBLNNK premjera kandidāti @IIndriksone.

[Vineta Stolere @Mazirbe]

Par latvisku Latviju, par Nacionālo apvienību! 🇱🇻
Lieliskā Rīgas komanda pie Vērmanes dārza ağitācijas telts - pēdējās sarunas pirms Saeimas vēlēšanām. Paldies visiem, kas atbalsta un atbalstīs Nacionālo apvienību! 🙏

[Ģirts Lapiņš 🇱🇻 🇺🇦 @LapinsGirts]

Viena no manām prioritātēm - pašvaldības policijas izdienas pensija. Netaisnības ir jānovērš.

Nacionālās apvienības saraksts - kandidēju Rīgā - mans Nr.4.

[Andris K. Berzins @akberzins]

Šonedēļ aicinu visus pilsoņus balsot Saeimas vēlēšanās! Jo īpaši svarīgi šajās vēlēšanās, jo mums ir dubultais drauds - ne tikai pro-Kremliskās partijas, bet arī LPV un Šleseristi, kuri ir gan pro-Kremliski, gan arī tie paši vecie zagļi citā partijas tērpā. Šlesers un ko Rīdzenes sarunās jau tika izgaismots, vienkārši daudzi šo ir aizmirsuši.
Es balsošu par @VL_TBLNNK. Iestājos šī gada pavasarī, zemāk var izlasīt iemeslus. Man ir svarīgi balsot par partiju kurai ir skaidrs, paredzams ideoloģiskais kodols - par latvisku Latviju, valodas aizsargāšanu, imigrācijas kontroli, stipru aizsardzību un dekolonizāciju. Jā, NA varbūt vēsturiski nav bijusi spēcīgākā ekonomiskā programa, man šķiet to vēl var attīstīt (un ceru tur arī pielikt roku). @IIndriksone, @ArtursButans, @janisdombrava vadībā jau izdarītie darbi, jo īpaši iekšlietu jomā, ir skaidri, vēlos redzēt tādus vēl pēc vēlešanām.

Man daudzi prasa par ko balsot. Protams, iesaku NA kā pirmo opciju - saraksts nr 5👍.

Kas ar Apvienoto Sarakstu? Es cienu Andri Kulbergu un esmu priecīgs, ka valdību beidzot vada izlēmīgs, spējīgs vadītājs. Bet Andrim nav partijas. Apvienotais Saraksts ir partiju apvienība kurā kopā sēž Pīlēna uzņēmēju biedrība, Kučinskis un Tavars kuri daudzus gadu desmitus (!) ar Lembergistiem kopā tusēja un vēl LRA atliekas ar Smiltēnu. Tas ir politprojekts nevis partija. Sazin kā viņi turpmāk sadzīvos kad būs "pīrāgi jādala".

Jaunā Vienotība diemžēl ar daudzu gadu valdības vadīšanu ir izgāsusies, nonāca pie "nekā nedarīšanas" kā politiskas stratēģijas - galvenais neapvainot nevienu. Rezultātā lēmumu un virzības arī nekādas, jo īpaši Siliņas vadības laikā.

ZZS vēl joprojām ir Lembergistu partija, Valainis nemaz to neslēpj.

Progresīvie veiksmīgi ir aktivizējuši kreiso politisko spārnu, kombinācijā ar krievvalodīgo balsīm - kuras tie aktīvi makšķerē, cenšoties pretoties krievu valodas izskaušanai no valsts pārvaldes un valsts finansēto mediju sfēras. Bet latviešiem beidzot pēc 30 gadiem ar stipru mugurkaulu ir jāuzstāj, ka pilsoņieim jāprot un jālieto latviešu valodu sabiedrībā (mājās protams var kā grib). Paldies @Ivars_Abolins par aktīvo cīņu lai nostiprinātu mūsu valodu un valsti. Tātad par Progresīviem protams neiesaku balsot. Toties man ir skaidrs, ka ja "nacionālam blokam" nepietiks balsis bez Progresīviem nodrošināt, ka LPV nenāk koalīcijā, tas paņemt Pro valdībā būtu mazākais ļaunums.

Pēdīgi vēl vajag pieminēt JKP un Austošo Sauli. Es biju JKP biedrs un priekšpēdejā Saimā JKP paveica daudz labas lietas. Bet toreizējie vadītāji vairs tur nav un partija nav vairs spējīga piedāvāt valsts līmeņa politiku. Kopā ar Austošo Sauli, diemžēl balsot par šīm partijām nozīmē balsi mest vējā kas tikai stiprinās LPV un kremlinistus.
Tātad aicinu balsot par sarakstu nr. 5, Nacionālā apvienība! 💪🇱🇻

[Jānis Dombrava @janisdombrava]

Nekad, nekas tik apjomīgs imigrācijas ierobežošanā nav bijis pieņemts!

[Zigurds Strīķis @Zigurds]

Ko Latvija varētu mācīties no Somijas

No nabadzīgas zemnieku valsts līdz bagātai kapitāla sabiedrībai
Latvijā bieži sakām: “Kāpēc mēs nevarētu dzīvot kā somi?”
Jautājums ir pamatots. Somija šodien ir moderna, tehnoloģiski attīstīta un turīga Eiropas valsts. Taču daudz interesantāks par pašreizējo Somijas dzīves līmeni ir jautājums:
kā somi līdz tam nonāca?
Jo pirms dažām paaudzēm Somija nebūt nebija tāda, kādu to pazīstam šodien. 1950. gadā gandrīz puse Somijas darbaspēka bija nodarbināta lauksaimniecībā. 1970. gadā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā vēl strādāja 20,3% darbaspēka, bet 1980. gadā — tikai 12,6%. Tajā pašā laikā rūpniecības un būvniecības īpatsvars 1970. gadā bija 34,2%, bet 1980. gadā 33,4%; pakalpojumu nozarēs šajā laikā nodarbināto īpatsvars pieauga no aptuveni 44% līdz 60%.
Tas bija milzīgs sabiedrības pārveidojums tikai vienas paaudzes laikā.
Somijas piemērs tādēļ nav stāsts par brīnumu. Tas ir stāsts par ilgstošu, apzinātu kapitāla uzkrāšanu — gan finanšu, gan fiziskā, gan cilvēkkapitāla.
Un tieši šeit Somijas pieredze kļūst interesanta Latvijai.
1. Pirmais nosacījums — vispirms jārada bagātība
Somija 1960. gados saprata vienkāršu lietu: ar lauksaimniecību vien valsti bagātu padarīt nevarēs.
OECD 1969. gada Somijas ekonomikas apskatā norādīts, ka lauksaimniecībā vairs nebija lielu iespēju palielināt kopējo ražošanu. Tāpēc turpmākais ienākumu pieaugums bija atkarīgs no tā, vai darbaspēku no lauksaimniecības varēs pārcelt uz produktīvākām nozarēm — rūpniecību un pakalpojumiem.
Tas bija pirmais lielais Somijas lēmums:
nevis mēģināt saglabāt veco ekonomisko struktūru, bet pārvietot cilvēkus uz nozarēm, kur viena cilvēka darbs rada daudz lielāku vērtību.
Latvijai šī doma joprojām ir aktuāla.
Mums nevajadzētu lepoties tikai ar to, cik daudz mums ir mežu vai lauksaimniecības zemes. Svarīgāks jautājums ir:
Cik lielu pievienoto vērtību mēs spējam radīt no saviem resursiem?
Baļķis ir vērtīgs. Bet vēl vērtīgāks ir no tā izgatavots kokmateriāls. Vēl vērtīgāka — konstrukcija. Vēl vērtīgāka — gatava māja, mēbele vai inženiertehnisks produkts.
Somijas princips bija:
resurss → pārstrāde → rūpniecība → eksports → kapitāls.
2. Otrais solis — pārvērst mežus rūpniecībā
Somijas tradicionālā priekšrocība bija meži.
Taču somi centās neapstāties pie apaļkoku pārdošanas. Mežs kļuva par pamatu milzīgai pārstrādes rūpniecībai — celulozei, papīram, kartonam, kokmateriāliem un vēlāk arvien sarežģītākiem produktiem.
Vienlaikus tika attīstīta metālapstrāde un mašīnbūve.
Tas ir ļoti būtiski: Somija nepalika par izejvielu eksportētāju.
1977.–1986. gada datos redzams, ka rūpniecība veidoja aptuveni trešdaļu Somijas IKP; 1980. gadā apstrādes rūpniecības produkcija vien bija aptuveni 48,4 miljardi Somijas marku, salīdzinot ar 19,5 miljardiem lauksaimniecībā un 67,9 miljardiem rūpniecības sektorā kopumā.
Tas ir princips, ko Latvijai vajadzētu atcerēties.
Bagāta valsts nepārdod tikai to, kas izaug zemē. Tā pārdod cilvēku zināšanas, darbu, tehnoloģiju un gatavu produktu.
3. Trešais solis — izmantot ārējos tirgus
Somija necentās visu saražoto patērēt pati.
Tā meklēja eksporta tirgus.
gadā Somija kļuva par EFTA asociēto dalībnieci, bet 1973. gadā noslēdza brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Ekonomikas kopienu. Vienlaikus tai bija nozīmīga tirdzniecība arī ar citām valstīm.
Tas radīja ļoti interesantu kombināciju.
Somijas uzņēmumi varēja izmantot:
Rietumu tehnoloģijas;
Rietumu kapitālu un tirgus;
savus dabas resursus;
savu darbaspēku.
Somija tādējādi neuzbūvēja ekonomiku, norobežojoties no pasaules.
Tā izmantoja pasaules ekonomiku, lai nostiprinātu pati savu ekonomiku.
4. Ceturtais solis — valsts palīdzēja uzņēmējdarbībai, bet pati neaizvietoja uzņēmēju
Šeit Somijas pieredze bieži tiek pārprasta.
Somija nebija “valsts, kas neiejaucas ekonomikā”.
OECD 1969. gadā rakstīja, ka valdība rūpniecības attīstību ietekmēja dažādos veidos. Uzņēmumiem tika piešķirti lēti aizdevumi un tiešas investīciju subsīdijas, dažās nozarēs darbojās valsts uzņēmumi, bet attīstības reģionos tika izmantoti nodokļu atvieglojumi un procentu likmju atlaides. Valsts arī palīdzēja pārkvalificēt cilvēkus, kuri pārgāja no lauksaimniecības uz rūpniecību.
Tas ir ļoti atšķirīgs modelis no vienkārša saukļa “brīvais tirgus visu nokārtos”.
Somijas pieeja drīzāk bija:
tirgus izvēlas uzņēmumu un produktu; valsts palīdz radīt apstākļus, kuros šis uzņēmums var rasties un augt.
5. Piektais solis — palīdzēt parastajam cilvēkam kļūt par īpašnieku
Šis ir viens no interesantākajiem Somijas stāsta aspektiem.
Somijas ekonomiskajā politikā tika izmantoti nodokļu stimuli, lai cilvēkiem būtu izdevīgāk krāt un ieguldīt, nevis visu ienākumu uzreiz iztērēt.
gadā publicēts SVF pētījums par mājsaimniecību uzkrājumu stimulēšanu min ļoti konkrētu Somijas piemēru: 1969.–1978. gadā fiziskas personas saņemtie procenti un dividendes no Somijas uzņēmumiem līdz 400 Somijas markām bija atbrīvoti no nodokļa. Pētījums šo sistēmu aplūkoja kā veidu, kā novirzīt mājsaimniecību uzkrājumus vietējās rūpniecības finansēšanai.
Šeit parādās pavisam cita filozofija.
Valsts cilvēkam nesaka tikai:
“Nopelni algu un samaksā nodokli.”
Tā saka:
“Ja tu daļu savas naudas pārvērtīsi uzkrājumā vai ieguldījumā, mēs šo rīcību padarīsim izdevīgāku.”
Tādējādi parasts algots cilvēks var kļūt par kapitāla īpašnieku.
Viņš nav tikai darbinieks.
Viņš var būt:
mājas īpašnieks;
zemes īpašnieks;
akciju īpašnieks;
uzņēmuma līdzīpašnieks;
noguldītājs;
pensijas kapitāla īpašnieks.
Šī ir viena no idejām, ko Latvijā varētu daudz nopietnāk apsvērt.
6. Sestais solis — savs mājoklis kā kapitāls
1960. gados Somija piedzīvoja milzīgu urbanizāciju.
Cilvēki pārcēlās no laukiem uz pilsētām, un viņiem bija nepieciešami mājokļi.
1960. gados Somijā tika uzbūvēti aptuveni 30 000 jaunu mājokļu gadā, un aptuveni trešdaļa no tiem bija valsts subsidētie ARAVA mājokļi. Vienlaikus daudzas ģimenes pašas būvēja mājas.
Tātad valsts ne tikai cēla mājas.
Tā palīdzēja radīt mājokļu īpašnieku sabiedrību.
Tas ir ļoti atšķirīgi no situācijas, kad mājokli uztver tikai kā patēriņa preci.
Ja cilvēks 30 gadu laikā atmaksā savu māju, viņš beigās nav vienkārši “iztērējis naudu īrei”.
Viņš ir uzkrājis aktīvu.
7. Septītais solis — ieguldīt cilvēkā
Iespējams, tas bija pats svarīgākais Somijas ilgtermiņa ieguldījums.
1960. gados tika strauji paplašināta profesionālā un augstākā izglītība.
1960. gadu sākumā tika ieviesta visaptverošā skolu sistēma.
Somijas valdības vēsturisks pārskats norāda, ka tieši 1960. gados sākās radikāla profesionālās un augstākās izglītības paplašināšana, bet 1970. gadu sākumā tika izveidota vispārējā visaptverošā skola. Vēlāk pētniecība un attīstība kļuva par vienu no rūpniecības politikas centrālajiem elementiem.
Tas nozīmēja, ka Somija ieguldīja ne tikai rūpnīcās.
Tā ieguldīja cilvēkos, kuri nākotnē varētu šīs rūpnīcas padarīt produktīvākas.
8. Rezultāts: viena paaudze pilnībā mainīja ekonomikas struktūru
Skaitļi to parāda ļoti labi.
Somijas darbaspēka struktūra:
Gads
Lauksaimniecība un mežsaimniecība
Rūpniecība u.c.
Pakalpojumi
1960
35,5%
21,6%
14,0%*
1970
20,3%
25,9%
18,1%*
1980
12,6%
26,3%
24,8%*
* Šajā tabulā pakalpojumu daļa attēlota pēc konkrētās vēsturiskās klasifikācijas; plašākā klasifikācijā tirdzniecība, transports u.c. pakalpojumi kopā veidoja vēl lielāku daļu.
Īpaši iespaidīgs ir lauksaimniecības kritums:
35,5% → 20,3% → 12,6%.
Tas nozīmē, ka tikai 20 gados vairāk nekā divas trešdaļas no darbaspēka, kas sākotnēji bija nodarbināts lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tika pārorientētas uz citām nozarēm.
Un šis cilvēku pārvietojums nenozīmēja bezdarba politiku vien.
Tas bija produktivitātes pieauguma process.
9. Somijas izaugsme nebija maza
No 1950. līdz 1959. gadam Somijas reālā IKP vidējais gada pieaugums bija aptuveni 4,7%, 1960.–1969. gadā 5,0%, 1970.–1979. gadā 3,7%, bet 1980.–1989. gadā vēl 3,7%.
Tas nozīmē, ka 1960. gados Somijas ekonomika auga vidēji par aptuveni pieciem procentiem gadā.
20 gadi ar 5% vidējo reālā IKP pieaugumu nozīmē aptuveni 2,65 reizes lielāku ekonomiku.
Tieši tādēļ ilgstošs produktivitātes pieaugums ir tik svarīgs.
10. Un tad nāca nākamais solis — tehnoloģijas
Somija neapstājās pie papīra.
Tā saprata, ka ar tradicionālo rūpniecību vien nākotnē nepietiks.
gadā tika izveidota Tekes — valsts tehnoloģiju un inovāciju finansēšanas institūcija. Valsts mērķtiecīgi palielināja pētniecības un attīstības finansējumu, īpašu uzmanību pievēršot elektronikai.
Tas vēlāk palīdzēja izveidoties videi, kurā izauga Nokia un citi tehnoloģiju uzņēmumi.
Tādējādi Somijas ceļš izskatījās aptuveni šādi:
lauksaimniecība
↓
mežs + rūpniecība
↓
papīrs + metālapstrāde + mašīnbūve
↓
eksports
↓
izglītība + R&D
↓
elektronika + telekomunikācijas
↓
zināšanu ekonomika
11. Taču šeit ir svarīga korekcija
Mēs iepriekš runājām par Somiju kā par valsti, kas it kā vienkārši samazināja nodokļus, lai cilvēki pirktu nekustamo īpašumu un akcijas.
Tas būtu pārāk vienkāršots attēlojums.
Patiesībā Somijas nodokļu sistēma 1970. gados nebija zemu nodokļu sistēma kopumā.
Piemēram, 1972.–1976. gadā ienākuma nodokļu īpatsvars kopējos valsts ieņēmumos pieauga no 29,5% līdz 35,5%, bet pēc tam līdz 1982. gadam samazinājās līdz 28,5%. 1977. gadā valdība ieviesa vidēja termiņa stabilizācijas programmu, kuras mērķis bija vienlaikus veicināt nodarbinātību un uzņēmējdarbību, kā arī ierobežot nodokļu un publisko izdevumu īpatsvara pieaugumu.
Tātad precīzāks formulējums būtu:
Somija nevis vienkārši samazināja nodokļus, bet mēģināja ar nodokļu sistēmu un valsts finansējumu novirzīt naudu tādām darbībām, kas palielina nākotnes kapitālu.
Šī ir daudz interesantāka mācība.
12. Ko tas nozīmē Latvijai?
Latvija nevar vienkārši nokopēt 1970. gada Somiju.
Mēs dzīvojam ES vienotajā tirgū, mums ir eiro, citas demogrāfiskās problēmas, cita ģeopolitiskā situācija un cita pasaules ekonomika.
Taču varētu pārņemt principus.
Pirmais — padarīt uzkrāšanu izdevīgāku
Latvijā vajadzētu daudz vairāk domāt par to, kā cilvēks ar savu algu kļūst par kapitāla īpašnieku.
Piemēram:
alga → izdevumi → nodoklis → patēriņš
nav vienīgais iespējamais modelis.
Varētu būt:
alga → nodoklis → pamatpatēriņš → uzkrājums → ieguldījums → kapitāls → papildu ienākums.
Mērķis nebūtu vienkārši dot nodokļu atlaides bagātajiem.
Tieši pretēji — mērķis būtu padarīt ieguldīšanu pieejamu parastam cilvēkam ar dažiem desmitiem vai simtiem eiro mēnesī.
13. Otrais — veicināt Latvijas iedzīvotāju īpašumtiesības uzņēmumos
Šeit Somijas piemērs ir īpaši interesants.
Ja Latvijas iedzīvotājs strādā Latvijas uzņēmumā, kāpēc viņš nevarētu būt arī tā līdzīpašnieks?
Ja 100 000 Latvijas iedzīvotāju katrs iegulda, piemēram, vidēji 1000 eiro Latvijas un Eiropas uzņēmumu akcijās, tas nozīmē:
100 miljonus eiro iedzīvotāju kapitāla.
Ja vidējais ieguldījums būtu 5000 eiro:
500 miljonus eiro.
Tas jau ir ekonomiski nozīmīgs kapitāls.
Un tas maina cilvēka attieksmi pret ekonomiku.
Viņš vairs nav tikai darba ņēmējs.
Viņš kļūst par īpašnieku.
14. Trešais — Latvijas mežam jārada daudz lielāka pievienotā vērtība
Latvija ir mežiem bagāta valsts.
Taču ilgtermiņā nav pietiekami būt tikai kokmateriālu eksportētājam.
Mums vajadzētu vairāk:
mēbeļu;
koka konstrukciju;
moduļu ēku;
līmētās koksnes;
CLT konstrukciju;
augstas kvalitātes papīra un iepakojuma;
ķīmiskās pārstrādes produktu;
koksnes bioproduktu.
Tas pats attiecas uz lauksaimniecību.
Graudi nav gala produkts.
Piens nav gala produkts.
Koks nav gala produkts.
Bagātība rodas arvien dziļākā pārstrādē.
15. Ceturtais — jāatjauno rūpnieciska domāšana
Latvijā vajadzētu vairāk uzņēmumu, kas ražo:
industriālas iekārtas;
automātikas sistēmas;
elektromotoru un piedziņu komponentes;
lauksaimniecības tehniku;
rezerves daļas;
metālkonstrukcijas;
robotizācijas iekārtas;
elektroniku;
programmatūru rūpniecībai.
Šeit nav nepieciešams radīt desmit milzīgus uzņēmumus.
Daudz svarīgāk būtu radīt tūkstošiem mazu un vidēju uzņēmumu, kuri viens otram piegādā detaļas, pakalpojumus un tehnoloģijas.
Tieši tā rodas rūpnieciska ekosistēma.
16. Piektais — profesionālā izglītība nedrīkst būt “otrā šķira”
Ja 18 gadus vecs jaunietis izvēlas kļūt par:
CNC operatoru;
metinātāju;
elektriķi;
mehāniķi;
programmētāju;
industriālo automātikas tehniķi,
viņam nevajadzētu justies kā cilvēkam, kurš “nav ticis augstskolā”.
Somijas pieredze rāda, ka profesionālā izglītība ir ekonomikas sastāvdaļa, nevis sociālās aprūpes sistēma.
Labs meistars var būt tikpat vērtīgs ekonomikai kā biroja darbinieks ar diplomu.
17. Un beidzot — dzīves filozofija
Šeit, manuprāt, ir pati svarīgākā Somijas mācība.
Somu sabiedrība arī mainījās.
Būtu kļūdaini iztēloties, ka somi vienmēr bijuši askētiski cilvēki, kas nekad nav vēlējušies patērēt. Somijas Statistikas pārvalde norāda, ka jau 1960. gados pieauga rietumnieciska patēriņa iespējas, bet 1970. gados patēriņa nozīme turpināja pieaugt. 1980. gadu otrajā pusē patēriņa kultūra strauji paplašinājās, un 1990. gadu sākuma krīze tai pielika punktu.
Tātad somi nav “svētie taupītāji”.
Atšķirība drīzāk ir tajā, ka patēriņš nav vienīgais sabiedrības panākumu mērs.
18. Latvijā mums būtu jāmaina nevis dzīves kvalitāte, bet tās izpratne
Šeit jābūt ļoti uzmanīgiem.
Ceļot nav slikti.
Braukt ar labu automašīnu nav slikti.
Uzbūvēt skaistu māju nav slikti.
Paēst labā restorānā nav slikti.
Problēma rodas tad, ja tas viss tiek pirkts par naudu, kuras mums vēl nav.
Piemēram:
dārga automašīna + 7 gadu kredīts + minimāli uzkrājumi
nav tas pats, kas:
lētāka automašīna + uzkrājumi + ieguldījumi + savs īpašums.
Pirmajā gadījumā cilvēks demonstrē patēriņu.
Otrajā viņš veido kapitālu.
Un šī atšķirība ir ļoti svarīga.
19. “Lepni dzīvot” vai “bagāti dzīvot”?
Varbūt Latvijā mums vajadzētu pārdomāt pašu jēdzienu “bagāts cilvēks”.
Vai bagāts ir tas, kurš brauc ar 50 000 eiro vērtu automašīnu?
Vai tas, kurš dzīvo 300 000 eiro vērtā mājā, bet bankai vēl ir parādā 250 000?
Vai tas, kurš katru gadu dodas trīs tālos ceļojumos, bet viņam nav uzkrājumu?
No ekonomiskā viedokļa tie nav obligāti bagātības pierādījumi.
Patiesa finansiāla bagātība ir tas, kas paliek pēc visu parādu atskaitīšanas.
Aktīvi mīnus parādi = neto kapitāls.
Šo ļoti vienkāršo formulu būtu vērts iemācīt jau skolā.
20. Somijas mācība vienā teikumā
Somijas stāstu varētu saīsināt līdz vienai formulai:
Mežs un zeme → rūpniecība → eksports → ienākumi → uzkrājumi → īpašums → izglītība → tehnoloģijas → vēl lielāka pievienotā vērtība.
Latvijai nav nepieciešams kļūt par Somiju.
Mums jāatrod savs ceļš uz tādu pašu principu — no patērētāja uz īpašnieku, no izejvielu pārdevēja uz gatavu produktu ražotāju un no lēta darbaspēka uz augstas produktivitātes cilvēku.
Secinājums
Somijas ekonomiskais brīnums nebija viena ministra vai vienas partijas nopelns.
Tas bija vairāku desmitgažu process.
gados Somija pārstrukturēja darbaspēku.
gados tā turpināja industrializāciju, veidoja mājokļus, attīstīja izglītību un izmantoja nodokļu instrumentus uzkrājumu veicināšanai.
gados tā arvien vairāk ieguldīja tehnoloģijās.
Un pēc 1990. gadu krīzes iepriekš izveidotais cilvēkkapitāls, izglītība un pētniecības bāze palīdzēja pāriet uz zināšanu ekonomiku.
Somijas piemēra būtiskākā mācība Latvijai tādēļ nav:
“samazināsim nodokļus”.
Tā ir:
“Izveidosim tādu ekonomisko un kultūras vidi, kur cilvēkam ir izdevīgi kļūt par īpašnieku.”
Īpašnieku savam mājoklim.
Īpašnieku savai zemei.
Īpašnieku uzņēmuma akcijām.
Īpašnieku savam uzkrājumam.
Īpašnieku savām zināšanām.
Un uzņēmējam — īpašnieku uzņēmumam, kas kaut ko reāli ražo.
Tad arī mainās cilvēka domāšana.
Viņš vairs nejautā tikai:
“Cik es šogad varu iztērēt?”
Viņš sāk jautāt:
“Ko es šogad varu iegādāties vai izveidot tādu, kas pēc desmit gadiem būs vairāk vērts nekā šodien?”
Tieši šāda domāšana — vairāk nekā kāda konkrēta nodokļu likme — varētu būt viena no vērtīgākajām Somijas pieredzes mācībām Latvijai.

[Kaspars Gerhards @KasparsGerhards]

@gatis_auzins @so_on @Lato_Lapsa ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums- jebkurš var iepazīties un izdarīt secinājumus

[Kaspars Gerhards @KasparsGerhards]

@gatis_auzins @so_on @Lato_Lapsa kad un cik?