Progresīvie

Par taisnīgumu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti dabai draudzīgā Latvijā.

[LTV Ziņu dienests @ltvzinas]

“Manuprāt, premjers izskatās apjucis, jo, iespējams, šis milzīgais mandāts ir radījis tādu zināmu varas skurbumu “Apvienotajā sarakstā”. [..] Mēs gaidām, kad beidzot sāksies tas politiskais process ap valdības veidošanu, jo viņš vienmēr prasa laiku,” raidījumā “Rīta Panorāma” uzsvēra partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

🖥️ Interviju skaties šeit: https://t.co/JcHr99mxnn

[Atis Švinka @atis_svinka]

Protesti Francijā sākās ar neapmierinātību par skolu slikto stāvokli un nepietiekamo finansējumu, taču ātri pārauga daudz plašākā kustībā pret dzīves dārdzību, zemiem ienākumiem un publisko pakalpojumu pasliktināšanos.

Tas ir nopietns brīdinājums visai Eiropai. Degvielas, mājokļu, pārtikas un citu ikdienas izmaksu kāpums rada auglīgu augsni radikālo un populistisko politisko spēku uzvaras gājienam.

Tie piedāvā šķietami vienkāršus risinājumus sarežģītām problēmām. Daļa jau izmanto cenu krīzi, lai aicinātu atjaunot enerģētiskās attiecības ar Krieviju un mazināt atbalstu Ukrainai.

Eiropai jāstiprina sava industriālā patstāvība un enerģētiskā neatkarība. Tas ir mūsu drošības jautājums. Taču šai politikai jābūt arī sociāli taisnīgai. Cilvēkiem tās rezultāts jāredz pieejamākos mājokļos, kvalitatīvos publiskajos pakalpojumos un zemākās, paredzamākās enerģijas izmaksās.

Ja dzīves dārdzība netiks mazināta, neapmierinātība kļūs par politisku ieroci radikāļu un Kremļa interešu labā.

https://t.co/vqUsWqXNpw

[Atis Švinka @atis_svinka]

Vai ES prasību vienkāršošanu raksta lielo korporāciju interesēs?

Birokrātijas mazināšana ir vajadzīga. Taču ir bīstami, ja tās aizsegā lielo ASV korporāciju pārstāvjiem durvis tiek plaši atvērtas, bet Eiropas mazie un vidējie uzņēmumi un pilsoniskā sabiedrība paliek aiz tām.

Transparency International EU pārmet Eiropas Komisijai nesabalansētas konsultācijas, gatavojot klimata pārskatu prasību vienkāršošanu. Organizācijas dati rāda, ka tikai 8% Valda Dombrovska tikšanos notikušas ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, bet mazāk nekā 4%, ar Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tikmēr ExxonMobil pat norādījis, ka prasību maiņu veicinājusi uzņēmuma lobēšana.

Eiropas Komisija iebilst, ka pētījums balstīts nepilnīgā informācijā un konsultācijas notikušas arī rakstiski. Tāpēc vajadzīga pilnīga atklātība. Jāpublisko ne tikai tikšanās, bet arī saņemtie priekšlikumi un tas, kuri no tiem nonākuši gala redakcijā.

Latvijai tas ir īpaši svarīgi brīdī, kad premjers jau pakļāvās lielo ASV korporāciju spiedienam. Mūsu uzņēmumi ir mazāki, tiem nav lielo korporāciju lobēšanas resursu, bet tiem būs jāievēro Briselē pieņemtie noteikumi. Austrumeiropas un Latvijas uzņēmēju intereses nedrīkst aizstāt ASV korporāciju prioritātes.

https://t.co/4L1FnQkaYR

[Atis Švinka @atis_svinka]

A.Kulbergs jau vairāk nekā trīs nedēļas domā, kā veidot jauno valdību. Vai kavēšanās iemesls ir nesaskaņas paša politiskajā spēkā? Sabiedrībai pienākas skaidra atbilde.

Tikmēr pēdējo nedēļu lēmumi un paziņojumi jau iezīmē kursu, kuram acīmredzot būs jāpiekrīt arī nākamajiem koalīcijas partneriem:

-Krievijas graudu tranzīta turpināšana caur Latviju, aizbildinoties, ka tos iegādājušies mūsu stratēģiskie partneri. Taču pircēja maiņa nemaina graudu izcelsmi. Vai šādu pieeju turpmāk attiecinās arī uz citām Krievijas precēm?

-Tā sauktās Netflix nodevas ieviešanas nepieņemšana un atlikšana, atsaucoties uz attiecībām ar ASV, lai gan citās Eiropas valstīs straumēšanas platformām jau ir pienākums piedalīties vietējā satura finansēšanā. Vai Latvijas izvēle būs pielāgoties Trampa neparedzamajai politikai? Mums jāaizstāv savas kultūras intereses, jāveido stingra kopīga ES nostāja visos jautājumos.

-Imigrācijas likuma grozījumi, paplašinot “zelta vīzu” programmu. Kā interesēs tas notiek? Pēdējie notikumi ar padomnieku iesaisti šajos biznesos liek uzdot jautājumus.

Tika solīts skaidrs jaunās valdības rīcības plāns, ko piedāvāt potenciālajiem partneriem. Kamēr sabiedrība šo plānu gaida, Kulberga rīcība jau ļauj vērtēt topošās valdības prioritātes. Un tās rada nopietnus jautājumus.

Potenciālajiem partneriem jāpasaka skaidri, vai šis ir arī viņu kurss?

[Atis Švinka @atis_svinka]

Zelenskis norāda, ka Trampa lēmumus par atbalstu Ukrainai kļūst arvien grūtāk izskaidrot sabiedroto starpā.

Pēc viņa teiktā, Pentagons kavē partneru jau apmaksātu pretgaisa aizsardzības raķešu piegādi PURL programmas ietvaros. Viena raķešu pakete joprojām gaidot ASV aizsardzības ministra parakstu. Noteikti arī ierobežojumi Starshield sistēmas izmantošanai, bet trīs reizes nedēļas laikā Ukraina neesot saņēmusi ierastos savlaicīgos brīdinājumus par gaidāmiem Krievijas uzbrukumiem.

Zelenskis šos jautājumus pārrunājis ar ASV Kongresa delegāciju.

Kamēr Putins atsakās izbeigt karu un Krievija turpina uzbrukumus Ukrainai, katra politiski vai birokrātiski aizkavēta pretgaisa aizsardzības piegāde maksā cilvēku dzīvības. Jautājums, vai tie ir apzināti un politiski lēmumi?

Pretgaisa aizsardzība nedrīkst kļūt par politiska spiediena vai kaulēšanās instrumentu. Eiropai jāspēj daudz ātrāk finansēt, ražot un piegādāt Ukrainai nepieciešamo, neatkarīgi no politiskajām svārstībām Vašingtonā.

https://t.co/8U2FQ2p70o

[Andris Šuvajevs @suvajevs]

Kamēr premjers līksmo par AI filmām, atgādinu, ka jau piekto dienu risinās Rīgas kino festivāls.

Cenšos iet katru vakaru, jo filmu piedāvājums ir aizraujošs.

Aicinu ikvienu atbalstīt organizatorus un apmeklēt vismaz vienu seansu atlikušajā nedēļā - nenožēlosiet!

[Atis Švinka @atis_svinka]

Kā vēsta The New York Times, Trampa pārstāvji piedāvājuši Krievijas gāzes piegāžu atjaunošanu Eiropai iekļaut iespējamā vienošanās paketē par kara izbeigšanu. To pamato ar lētāku enerģiju Eiropai, tranzīta ieņēmumiem Ukrainai un ekonomisku stimulu Maskavai.

Taču Krievijas gāze nav miera instruments. Tā ir Kremļa politiskās ietekmes svira un kara finansēšanas avots. Atgriešanās pie šīs atkarības atkal padarītu Eiropu ievainojamu. Baltijas valstīm skaidri jāpasaka, ka mūsu drošība nav tirgojama apmaiņā pret solījumiem par lētāku gāzi.

Šajā kontekstā īpaši satraucošs ir Zelenska vakar intervijā Bloomberg teiktais: “Es uzskatu, ka ir sperti soļi, lai pārliecinātu Ukrainu kapitulēt.” Viņš atturējās apgalvot, ka tas ir ASV partneru mērķis, taču brīdināja, ka Trampa rīcība rada tieši šādu iespaidu.

Spiediens uz Ukrainu un piekāpšanās agresoram netuvina taisnīgu un ilgtspējīgu mieru. Trampa rīcība grauj Ukrainas pozīcijas un iedrošina Kremli.

Eiropai jāpārņem iniciatīva, jāstiprina spiediens uz Krieviju un jāpalielina militārais un finansiālais atbalsts Ukrainai. Mieru nedrīkst panākt uz Ukrainas brīvības un Eiropas drošības rēķina.

[Atis Švinka @atis_svinka]

Vai patiešām A.Kulberga valdība ir vienkārši biznesa projekts? Lūdzu @AndrisKulbergs un @didzisdejus komentējiet!
Paši pieņem imigrācijas likumu un tūlīt savā uzņēmumā pieņemat 8 ārzemnieku akcionārus bez balstiesībām ar 50'000eiro ieguldījumu, kas ir minimālais slieksnis uzturēšanās atļaujas saņemšanai. To tirdzniecība ir sākusies! Ja @didzisdejus ieguva 400'000 eiro, cik saņēma nodokļos valsts?
Vai šis ir tikai sākums un visi lēmumi tiks pieņemti savējo biznesu interesēs? Jūs jau sākat pārspēt pat Šleseru

[Atis Švinka @atis_svinka]

Opozīcijā sist sev pie krūtīm ir viegli. Pie varas par solījumiem jāatbild. Apvienotais Saraksts skaļi pieprasīja apturēt Krievijas graudu tranzītu caur Latviju. Tagad AS vada valdību, bet solījumi nav pārvērtušies rezultātos.

Vakardienas De facto vēsta, ka solītais dzelzceļa infrastruktūras maksas palielinājums nav īstenots pieteiktajā apmērā. Tikmēr līdz 6. oktobrim Krievijas un Baltkrievijas graudaugu tranzīts caur Latviju sasniedzis 888 tūkstošus tonnu, kas ir jau vairāk nekā visā 2025. gadā.

Valdībai jāatbild uz jautājumiem. Kāpēc risinājuma tiesiskums netika pārbaudīts pirms skaļajiem paziņojumiem? Kādu tiesiski īstenojamu risinājumu tā piedāvā tagad? Kad redzēsim izmērāmu tranzīta samazinājumu?

Valdības apņēmību ierobežot Krievijas ienākumus vērtēsim pēc paveiktā. Pagaidām graudu tranzīta dati rāda pretēju virzienu solītajam.

[TV24 @tv24_lv]

"Pēdējos gados esam aktīvi ieguldījuši bruņojumā, šobrīd ir laiks palielināt cilvēku atalgojumu," TV24 raidījumā @presesklubs norādīja @AndrisSpruds, Saeimas deputāts @Progresivie, RSU Sociālo zinātņu fakultātes profesors, ievēlēts 15. Saeimā.

▶️ Pilno TV24 raidījumu skatieties:
1. daļa https://t.co/qDKmowsaM1
2. daļa https://t.co/AFXWcLU3Zx
3. daļa https://t.co/KdAo3SY196

[Marta Kotello @MartaKotello]

Jau pavisam drīz pabeigsim būvdarbus Dzirnavu ielā.

☑️ Kādas pārmaiņas tā piedzīvojusi?

Kuras pārmaiņas tev vislabāk patīk?

[Atis Švinka @atis_svinka]

Kāda atšķirība retorikai ir politiķim esot opozīcijā un tad kādā brīdī uzņemoties valsts vadīšanu!

Krievijas graudu tranzīts turpinās. Šogad līdz 6. oktobrim caur Latviju pārvadāti 742 000 tonnu Krievijas graudu un 146 000 tonnu Baltkrievijas graudu.

Saeima 24. septembrī aicināja valdību izstrādāt regulējumu tranzīta apturēšanai. Valdība pati uzdeva infrastruktūras maksu trīskāršot. Kāds ir rezultāts? Pieaugums vidēji tikai par 25%.

Paņemti 19 paraugi graudu izcelsmes pārbaudēm. Pirmie rezultāti gaidāmi vien oktobra beigās.

Solījumi skaļi. Graudu vilcieni turpina braukt.

[Andris Šuvajevs @suvajevs]

Atgādinu, ka Saeima pirms pāris nedēļām - tai skaitā visa AS frakcija - atbalstīja lēmumu par graudu tranzīta aizliegšanu.

Valdībai ir Saeimas uzlikts pienākums to darīt.

Nemaz nerunājot par gadiem ilgu AS retoriku, ka šis tranzīts jāaizliedz.

https://t.co/LfN20dMqe9

[Viesturs Kleinbergs @VKleinbergs]

Rīdzinieku apmierinātība ar dzīvi pilsētā turpina augt! Jaunākajā iedzīvotāju aptaujā Rīgas dzīves vides kvalitātes indekss sasniedzis augstāko rezultātu kopš 2019. gada.

Īpaši priecē tas, ka iedzīvotāji arvien labāk novērtē ieguldījumus gājēju un velo infrastruktūrā. Šogad 67% rīdzinieku pozitīvi vērtē ietvju, celiņu un gājēju pāreju kvalitāti, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā pērn.

Savukārt 72% velobraucēju ir apmierināti ar iespējām pārvietoties ar velosipēdu, un šis rādītājs gada laikā audzis par 8 procentpunktiem.

Protams, vēl ir daudz darāmā, jo gan ielu un ietvju sakārtošana, gan drošākas pārvietošanās iespējas joprojām ir svarīgi jautājumi rīdziniekiem. Taču ir gandarījums redzēt, ka pārmaiņas pilsētā iedzīvotāji pamana un novērtē.

Turpināsim strādāt, lai Rīga kļūtu par arvien ērtāku un cilvēcīgāku pilsētu !

Avots: SIA “Latvijas Fakti” aptaujas rezultāti

[Atis Švinka @atis_svinka]

Valsts finanšu sakārtošanu nevar aizstāt ar darba grupu vairošanu.

2027.g. budžetā jau pieņemtu saistību izpildei papildus nepieciešami 469 miljoni eiro. Tostarp ir 21 lēmums, kuru īstenošanai vien nākamgad trūkst 441 miljona.

Vienlaikus publiski izskanējis aprēķins, ka nepilnos četros mēnešos pašreizējā A.Kulberga valdība uzņēmusies vēl aptuveni 100 miljonu eiro saistības.

Tikmēr izdevumu pārskatīšanai darbojušās vismaz trīs dažādas darba grupas:
-Finanšu ministrijas izveidotā starpinstitucionālā grupa;
-grupa ar darba devēju un uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem;
-premjera septembrī izveidotā grupa sabalansēta budžeta sasniegšanai līdz 2030. gadam.

Taču nav redzams vienots darbs. Septembrī izveidotā grupa līdz sava uzdevuma termiņam nebija saņēmusi Finanšu ministrijas grupas materiālus. Izdevumu samazināšanas mērķis netika noteikts, 1. oktobrī solītā ziņojuma nav, bet līdz šim publiski nosauktais reālais ietaupījums ir tikai 12 miljoni eiro, mazāk nekā 0,1% pamatbudžeta izdevumu.

Pirms samazināt pakalpojumus, kā brīvpusdienu finansējumu, pasažieru atlaides vai pārlikt izmaksas uz pašvaldībām un ģimenēm, valdībai jāpublicē: visas uzņemtās saistības un to finansējuma avoti, katras darba grupas sastāvs, uzdevumi un rezultāti, visi 56 izskatītie reformu priekšlikumi un to fiskālā ietekme, skaidrs nošķīrums starp īstu ietaupījumu un izmaksu pārlikšanu uz iedzīvotājiem vai pašvaldībām.

Procesā ir svarīgi nesamazināt pakalpojumu apjomu, ko saņem iedzīvotāji. Budžeta veidošana, finanšu griešana ar samazinātiem izdevumiem, neuzņemoties jaunas pastāvīgas saistības bez pastāvīga finansējuma avota būs politiska atbildība un izšķiršanās par katru izvēli.

https://t.co/P2pH56qVhW

[Atis Švinka @atis_svinka]

Pieejams mājoklis nav tikai sociālās politikas jautājums. Tā ir ekonomikas un publisko pakalpojumu infrastruktūra, bez kuras pašvaldība nevar piesaistīt ārstu, skolotāju, policistu vai uzņēmuma darbinieku.

Visvairāk mājokļu nepieejamību izjūt jaunie cilvēki un ģimenes. No 2010. līdz 2025. gadam mājokļu cenas ES pieaugušas par vairāk nekā 60%, bet īres maksa, gandrīz par 30%. Tāpēc Eiropas Komisija rosina dot pašvaldībām plašākas iespējas ierobežot īstermiņa īri teritorijās, kur tā samazina vietējiem iedzīvotājiem pieejamo mājokļu skaitu.

Latvijā vienlaikus pastāv divas atšķirīgas problēmas. Rīgā un tūrisma centros ilgtermiņa īres piedāvājumu var samazināt īstermiņa izīrēšana. Savukārt daudzos reģionos jauni mājokļi vispār netiek būvēti, jo iespējamā pārdošanas cena vai īres maksa nesedz būvniecības izmaksas.

Tāpēc viens risinājums nederēs visai Latvijai. Pieejamas cenas mājokļu būvniecība un atbalsts iedzīvotājiem ir prioritāte. Mērķis ir novērst tirgus nepilnību vietās, kur mājokļu trūkums jau kavē ekonomikas un publisko pakalpojumu attīstību.

https://t.co/Hfp193wIDf

[Mārtiņš Kossovičs 🇱🇻🇺🇦 @MKossovics]

Mana lielākā motivācija doties politikā bija veidot pārmaiņas, lai apliecinātu, ka godīga, tiesiska politika ir iespējama. Tāpēc man šis Rīgas apgabaltiesas lēmums, kas atstāj spēkā Igoram Trubko piespriesto četru gadu un sešu mēnešu cietumsodu, ir tik personīgi un emocionāli svarīgs.
Joprojām ticu godīgai politikai!

https://t.co/KBoi5402LL

[Marta Kotello @MartaKotello]

Rudens A. Deglava ielā 🤎

[Atis Švinka @atis_svinka]

Digitalizācijas panākums ir ātrāk saņemts pakalpojums, mazāk birokrātijas un pamatots ietaupījums.

Šodien Saeimā notiek konference par ilgtspējīgu budžetu, pārvaldes efektivitāti un mākslīgā intelekta iespējām. Konferences programmā uzsvērta pāreja uz rezultātos balstītu budžeta plānošanu.

Katram lielākam digitalizācijas projektam ir jāgūst skaidri ieguvumi: pakalpojuma saņemšanas laiks, administratīvās izmaksas un cilvēkam iesniedzamo dokumentu skaits. Vienlaicīgi ir jābūt iespējai jau sākotnēji ieraudzīt sistēmas uzturēšanas izmaksas.

[Marta Kotello @MartaKotello]

Rudens Rīgas ielās, kur šogad ir atjaunots ietvju segums.

Kopumā ietvju segums šogad būs sakārtots gandrīz 20 ielās un to posmos, darbi vēl notiek.

Pēc manas iniciatīvas ietvēm lieto bruģakmens segumu:
☑️ estētiskāk un mājīgāk 🤍
☑️ nav pamanāmi lokāli remontdarbi (asfalts kļūst par “lupatu deķi”)
☑️ vasarā mazāk uzkarst

Kādas ir Tavas domas?