🇬🇪 Georgians demonstrated that wearing the wrong jacket can cause discomfort, and even ruin the experience, for “proud Russian” snowboarders on Georgia’s picturesque slopes.
Dear @TheEconomist , have you ever read the history of Latvia's 🇱🇻 Russification crime before publishing this pro-Russification article? Highly recommended to educate your journalists! There is one state language in Latvia! Russian speakers, who do not want to learn the state language, should live in russia!
Here the brief history of Latvia 🇱🇻 in the 20th century:
The Republic of Latvia was founded on November 18, 1918, in the wake of World War I, during a
period when many European nations gained independence from collapsing empires. Latvians—an
enduring European people with a distinct language, culture, and identity—established their own
democratic state.
Latvia’s territory comprises four historic regions: Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, and Latgale. The
official language is Latvian, one of only two surviving Baltic languages, alongside Lithuanian. This
linguistic heritage is a central pillar of Latvian national identity.
Occupation and Totalitarian Rule
For twenty years, Latvia developed as a democratic and economically vibrant European nation.
However, in 1939–1940, Latvia became a victim of the Molotov–Ribbentrop Pact, a secret
agreement between Stalin and Hitler that divided Europe into spheres of influence. Under military
threat, the Soviet Union forced Latvia into occupation in June 1940, staged sham elections, and
illegally annexed the country into the USSR.
Latvia’s leadership was deported to remote regions of the Soviet Union, state institutions were
dismantled, and the population endured mass arrests, deportations, and political terror.
In 1941, Nazi Germany attacked the Soviet Union and occupied Latvia, replacing one totalitarian
regime with another. The Nazis did not restore Latvian independence and carried out their own
repressions. Both regimes forcibly conscripted Latvians into their armed forces, often setting family
members on opposite sides of the front.
World War II ended with the defeat of Nazi Germany, but Latvia was re-occupied by the Soviet
Union. The Latvian people again suffered mass deportations, imprisonment, and suppression of
political, religious, and civic freedoms. Many families fled to the United States and other Western
nations, forming a strong and active diaspora committed to restoring freedom in their homeland.
Resistance and Restoration of Independence
Despite five decades of occupation, Latvians maintained a spirit of resistance—both armed and
non-violent. National partisans continued fighting for nearly a decade after the war. Exile
organizations, together with Latvian diplomats in Washington and London, preserved the legal
continuity of the Latvian state. The United States never recognized the Soviet annexation of Latvia
—an act for which Latvians remain deeply grateful.
In August 1991, Latvia restored its independence, which happened before the USSR was declared
collapsed at the end of 1991. The Latvian people celebrated the return of freedom that had never
been surrendered.
Latvia Today
For more than twenty years, Latvia has been a committed member of NATO and the European
Union—a democratic, sovereign nation firmly anchored in the transatlantic community. Our
experience under Soviet occupation informs our clear understanding of authoritarian threats and
our strong commitment to collective security.
For this reason, Latvians strongly reject the label “post-Soviet republic.” Latvia was not born out of
the Soviet Union—it was occupied by it. Using the term “post-Soviet space” risks echoing Kremlin
narratives that seek to reassert influence over formerly occupied nations.
Solidarity with Ukraine
Because of our own history of oppression and survival, Latvia stands unequivocally with Ukraine.
Latvians understand, deeply and personally, the consequences of foreign occupation and the price
of freedom. We support Ukraine not only out of solidarity, but because its victory is essential for the
security of Europe and the transatlantic alliance.
The first one’s out! Elderly Russian deported from Latvia for not knowing the language 🇱🇻
Grigory Yeremenko has lived in Latvia for 40 years — but still failed the basic Latvian language exam. As a result, the man was deported.
⏯️Latvia has expelled more than 800 Russian citizens who held permanent residence but didn’t meet the new legal requirement to obtain EU long-term resident status. To qualify, they had to pass a Latvian language test at A2 level and complete a national security screening by June 30.
For many, that turned out to be too much. Yeremenko, for example, called the decision “pure fascism” and claimed the deportations are meant to “expel Russian speakers.”
Maybe try learning the language first — out of respect for the country you’ve lived in for half your life? 💬
Paldies Ķekavas hokeja klubam - patrioti, kas nelokās un neļodzās! 🙏
Un varu tikai pievienoties hokeja kluba sacītajam: "Slava Ukrainai, Dievs svētī Latviju un nāvi okupantiem, lai kur arī viņi būtu un no kuras nācijas viņi ir nākuši."
"OFICIĀLS ĶEKAVAS KOMANDAS PAZIŅOJUMS!
Tā, kā piektdienas vēlā vakara spēle Inbox ledus hallē pret HK Priedaines komandu beidzās priekšalicīgi, nu jau skandalozu notikumu dēļ, vēlamies sniegt officiālu HK Ķekavas kluba viedokli par šīs spēles norisi un apstākļiem, kas noveda pie bēdīgi slavenā iznākuma.
Ķekavas kluba vadītājs un treneris Matīss Ribkinskis vienmēr visās spēlēs saviem spēlētājiem ir norādijis un norāda, ka mēs neatbildam uz provokācijām un nākam spēlēt hokeju, uzvarēt spēles, vienīgi noraid��jumi,kas ir attaisnojami ir glābjot situāciju spēles momentā (lai nezaudētu vārtus) vai abpusējs noraidījums.
Ķekavas kluba mērķis ir uzvarēt visās spēles, kurās tie ierodas un celt Nameja kausu virs galvas, pagājušā sezona ir lielisks pierādījums ko mēs nākam hokejā darīt, no 4 divīzijām izcīnīti 2 čempiona tituli.
Protams arī uz piektdienas spēli pret HK Priedaini mēs ieradāmies spēlēt hokeju un to arī parāda spēles rezultāts, 6:0 mūsu labā, pirms spēles, treneris Matīss Ribkinskis, atgādina spēlētājiem, ka šai komandai patīk spēlēt asāk kā citām, bet mēs provukācijām nepakļaujamies.
Diemžēl, sākot no otrās trešdaļas, kad pretinieki saprata,ka hokejā mūs uzvarēt nav cerību, pretinieku spēlētāju vienīgās darbības bija vērstas savainot kādu no mūsu spēlētājiem, tā laikam bija tā uzvara, ko tad šodien viņi gribēja izcīnīt. Vērts pieminēt,ka viens un tas pats Priedaines spēlētājs TRĪS reizes taisīja sitienu galva pret galvu, ar metāla restes ķiveri galvā, pēc otrā sitiena tiesneši beidzot traktēja kā spēles sodu 5+20 un aizsūtija uz ģerbtuvēm, kur tad slidojot prom viņš paspēj vēl trešo reizi izdarīt galva pret galvu sitienu, kas, manuprāt, ir hokeja, sporta un jebkādām citām normām nepieņemama un zemiska rīcība. Tajā pašā laikā no HK Priedaines trenera un spēlētājiem puses krievu valodā izskan lamuvārdi un draudi, Priedaines trenerim laužot stiklu, kas nodala abus soliņus vienu no otra puses, absolūti neadekvāta rīcība.
Pēc otrās trešdaļas pārtraukumā, pie rezultāta jau 6:0 mūsu labā redzot, kas notika otrajā trešdaļā treneris Matīss Ribkinskis savai komandai velta šādus vārdus: ”Džeki viņi mēģina jūs satraumēt un sabojāt jūsu veslību, aizmirstat par hokeju, ceļat galvas, un izvairaties no asas spēles pret jums, neļaujiet sevi satraumēt tas nav tā vērts, palikt uz ledus, lai aizietu uzbrukumā. Man vajag jūs visus veselus un dzīvus pēc spēles.” Šos vārdus var apliecināt visi HK Ķekavas spēlētāji, kas bija pieteikti un piedalijās šajā spēlē.
Trešai trešdaļai sākoties sākas vienkārši brutāli uzbrukumi no HK Priedaines spēlētaju puses mūsu HK Ķekavas spēletājiem. Kas vēl vairāk izbrīna tiesneši - NEREAĢĒ! Spēlei nonākot 5min līdz spēles beigām, Ķekavas komandas kapteinis ,Emīls Tumšais, pēc kārtējā pretinieku lētā sitiena pa seju mūsu spēlētājam Artjomam Lanko, viņš izdara to, ko īstam kapteinim ir jādara, beidzot soda to kurš domā, ka var netikt sodīts par savām darbībām visas spēles garumā, tikai veiksmei stāvot klāt ,ka netiek traumēts neviens mūsu spēlētājs. Mēs Ķekavas komanda- treneris un spēlētāji esam, bijām, un būsim Emīla Tumšā pusē,un sitieni provokatoram krītot un atrodoties uz zemes ir TIEŠAS sekas HK Priedaines spēlētāju darbībām VISAS SPĒLES garumā.
Pēc šī notikuma visu mūsu spēlētāji sāk pulcēties pie sava soliņa, bet HK Priedainei nebija gana un darbiņš kādu savainot nav izpildīts. Tiek apzināti pieslidots pie mūsu soliņa un atkal krievu valodā tiek veltīti lēti un vispār zināmi slāvu epiteti uz ko protams atbildi parādā nepaliek arī treneris Matīss Ribkinskis. Pēc vārdu apmaiņas provokators no HK Priedaines puses uzsāk mētāties ar hokeja invetāru, vispirms tiek mesta uz mūsu soliņa nūja, tad cimdi un lido arī ķivere (ar metāla resti), kas trāpa mūsu spēlētājam pa galvu.
Tajā pašā laikā arī neadekvātais slāvu izcelsmes treneris HK Priedaines, met nūju mūsu trenera virzienā, lienot gar stiklu mūsu soliņa pusē un bļaujot krievu valodā: “es, tevi, nositīšu”, tajā brīdī mūsu ASV spēlētājs, Trevor Scotti, cenšas viņu apturēt, un saņem no muguras sitienus ar nūju pa galvu trīs reizes no HK Priedaines spēlētāju puses, kaut kas neiedomājams hokejā, kur nu vēl amatieru sportā.
Priedaines trenerim tiekot uz mūsu soliņa, mūsu treneris atkāpjās, bet ierauga ka viņš sniedzās zemē pēc nūjas kuru pats pārmeta pāri mēģinot trāpīt mūsu trenerim, mūsu treneris Matīss Ribkinskis nav gatavs sagaidīt, kādas nenormāls darbības tiks veiktas tālāk, veic pašaisardzības uzbrukumu, lai apbruņotu no nūjas un uzsākās kautiņš.
Ķekavas treneris un spēlētāji neizjūt kaunu par savām darbībām, bet esam lepni, ka šajā smagajā situācijā, kuru radīja HK Priedaines konstantās provokācijas un beigās arī uzbrukumi, mūsu spēlētāji, treneris uzvedās un darīja to, ko īstam vīrietim pienākās, stāvēja uz savas zemes (šajā gadījumā soliņa) un aizstāvēja to pret iebrucējiem, kas pie tam izmantoja neiedomājamus un mūsu prāt gļēvus paņēmienus kā nodarīt kaitējumu citiem. Nūju izmantošana, ķiveru mešana, mūsu prāt, nav ne hokejista, kur nu vēl vairāk vīrieša cienīga uzvedība. Gribam atzīmet, ka tas ir ļoti labi redzams video, NEVIENS ĶEKAVAS SPĒLĒTĀJS VAI TRENERIS, neizmanto sitienus no aizmugures, vai nūju un ķiveri aizstāvoties no uzbrukuma, kas sekoja no HK Priedaines puses, tā vietā visi priekšmeti, kas lidoja mūsu virzienā tika pārmesti pāri tribīnēs, lai tos nevarētu izmantot atkārtoti.
Mēs nevaram un nepiekrītam, ka sports ir ārpus politikas, un šajā spēlē mūsu sajūta gan spēlētājiem, gan trenerim bija, ka mūs īpaši nemīl, ka esam latvieši ar vienu amerikāni un ukraini, kas labi spēlē hokeju, tapēc ,jo īpaši svarīgi bija kādam no mums izdarīt miesas bojājumus, nevis spēlēt hokeju.
Pie šīm sajūtām, kas radās pēc piektdienas spēles, nekaunoties un ar pilno pārliecību, kopš 2014. gada, es vienpersoniski kā Ķekavas kluba vadītājs un treneris, rakstu un rakstīšu, un stāvēšu zem katra no šiem vārdiem:
Slava Ukrainai, Dievs svētī Latviju un nāvi okupantiem, lai kur arī viņi būtu un no kuras nācijas viņi ir nākuši."
@Sarmy_te Jūtu Jums līdzi. Man mājas čatā visi raksta Latviski, pat tie, kas acīmredzami ir no Ukrainas vai ir krievvalodīgi. Visi ciena to, ka atrodamies Latvijā. Nesen viena jaunpienācēja ierakstīja ziņu krieviski, bet visiem turpinot Latviski, arī turpināja Latviski
@l0veinjected Tieši tā, ka tas novērš ņirgāšanos par Satversmi un cilvēka anatomiju! Vājprātīgo iegribas Latvijas Satversmē netiks iekļautas! Ir DIVI dzimumi, punkts!
16 Israeli female fighter pilots are striking Iran — a regime that spent decades oppressing women is now being hit by them. Call it justice at 30,000 feet.