Latvija tuvojas dziļam kapitālistiskās krīzes periodam, un neviena politiskā partija – kamēr vien tā meklēs risinājumus pašas sistēmas ietvaros, kas rada šīs krīzes – no tās neizkļūs. Patiesībā jebkurai partijai, kas valdīs pār šo krīzes periodu, būs visvairāk ko zaudēt.
Why is there a prison abolition debate among Marxists again? Have you not read Marx's Civil War in France and Lenin's State & Revolution? The prison system is an essential aspect of the bourgeois state apparatus. The abolition of bourgeois state includes the prisons system.
Latvijas Satversme un ES likumi tur mūsu valsti gūstā un nepārtraukti žņaudz to ar savām likumīgi nostiprinātajām tiesībām uz privātīpašumu (kapitālistisko ekspluatāciju), un vienīgā reālā izeja no šīs nāves spirāles ir ar ārpuslikumīgiem pasākumiem – ar komunistisku revolūciju.
Un patiesi ir absurdi redzēt, ka mūsu pašpasludinātie sociālisti un komunisti liek savas cerības uz sociāldemokrātiskajām, reformistiskajām vai pat kapitālistiskajām mazākumtautību partijām, kad fakti, ja viņi tos pat rūpīgāk aplūkotu, atklāj mūsu laiku nopietnāko patiesību:
Latvijas kapitālisms, ar savu jau vairāk nekā 30 gadus valdošo saimiecisko politiku, var lepoties ar šo: liels iedzīvotāju skaita kritums, valsts resursu izpārdošana rietumu bankām, iedzīvotāju novecošanās, pensiju slogs, darbaspēka un augsti izglītoto trūkums, korupcija utt.
Latvija tuvojas dziļam kapitālistiskās krīzes periodam, un neviena politiskā partija – kamēr vien tā meklēs risinājumus pašas sist��mas ietvaros, kas rada šīs krīzes – no tās neizkļūs. Patiesībā jebkurai partijai, kas valdīs pār šo krīzes periodu, būs visvairāk ko zaudēt.
Latvijas Satversme un ES likumi tur mūsu valsti gūstā un nepārtraukti žņaudz to ar savām likumīgi nostiprinātajām tiesībām uz privātīpašumu (kapitālistisko ekspluatāciju), un vienīgā reālā izeja no šīs nāves spirāles ir ar ārpuslikumīgiem pasākumiem – ar komunistisku revolūciju.
Un patiesi ir absurdi redzēt, ka mūsu pašpasludinātie sociālisti un komunisti liek savas cerības uz sociāldemokrātiskajām, reformistiskajām vai pat kapitālistiskajām mazākumtautību partijām, kad fakti, ja viņi tos pat rūpīgāk aplūkotu, atklāj mūsu laiku nopietnāko patiesību:
Latvijas kapitālisms, ar savu jau vairāk nekā 30 gadus valdošo saimiecisko politiku, var lepoties ar šo: liels iedzīvotāju skaita kritums, valsts resursu izpārdošana rietumu bankām, iedzīvotāju novecošanās, pensiju slogs, darbaspēka un augsti izglītoto trūkums, korupcija utt.
Latvijas kapitālisms, ar savu jau vairāk nekā 30 gadus valdošo saimiecisko politiku, var lepoties ar šo: liels iedzīvotāju skaita kritums, valsts resursu izpārdošana rietumu bankām, iedzīvotāju novecošanās, pensiju slogs, darbaspēka un augsti izglītoto trūkums, korupcija utt.
Latvija tuvojas dziļam kapitālistiskās krīzes periodam, un neviena politiskā partija – kamēr vien tā meklēs risinājumus pašas sistēmas ietvaros, kas rada šīs krīzes – no tās neizkļūs. Patiesībā jebkurai partijai, kas valdīs pār šo krīzes periodu, būs visvairāk ko zaudēt.
According to Marx, the state is an organ of class rule, an organ for the oppression of one class by another; it is the creation of “order”, which legalizes and perpetuates this oppression by moderating the conflict between classes.
Calling police/prison abolition “flatly anarchist” is historically inaccurate. The bourgeois state’s repressive apparatus is abolished and replaced by organs of proletarian class rule during the revolutionary transition, before withering away with the abolition of classes.
As the need for the state ultimately withers away, political rule gives way to the administration of production and social life by freely associated producers. Society is no longer governed over as it governs itself.
Unlike the bourgeois state, the dictatorship of the proletariat is transitional. As classes disappear and the material basis for class domination is overcome, its coercive functions lose their purpose. It is through proletarian rule that the state ultimately withers away.
The dictatorship of the proletariat rests on workers’ councils, elected and recallable delegates, the armed proletariat, and the direct participation of the working class in political life. It is the rule of the immense majority over the former exploiting minority.