Politikā nodoms un rezultāts ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Ko ar to es gribu pateikt? Var būt ļoti pareizi nodomi, taču tie nekādā veidā negarantē vēlamo rezultātu. Un nav neviena cita politiskā spēka, kurš to zinātu labāk par JV.
Ja mēs objektīvi paskatāmies uz pēdējiem astoņiem gadiem, politiskajā telpā ir dominējuši lozungi – piederība Eiropai un tās vērtībām, cilvēktiesības, drošība, aizsardzība utt. Tas viss, protams, izklausās ļoti labi – kurš gan var tam iebilst? Taču problēma sākas tad, kad kaut kas jānomēra vai, nedod Dievs, kaut kas notiek pa īstam – kā ar droniem.
Paņemsim nesenos notikumus. It kā tie 5% no IKP aizsardzībai ir, un ja nekas nebūtu ar tiem droniem noticis, visi svēti arī ticētu, ka, ja ne esam drošībā, tad vismaz viss tiek darīts maksimāli, lai tā būtu. Tā vismaz mums no tribīnes stāstīja visus šos gadus. Bet tiklīdz kaut kas notiek, mēs redzam – tas ir tikai politisks lozungs. Tieši tas pats ir ar “kis-kis-kauns” un Stambulas konvenciju – tā ir izkārtne, butaforija, ilūzija.
Vardarbības mazināšana ir daudz lielākā mērā korelēta ar daudziem citiem faktoriem (ekonomisko labklājību, izglītību, kultūru, alkohola patēriņu, tiesu sistēmas efektivitāti, pavisam drīz noteikti arī ar imigrācijas politiku), nevis ar kādu ratificētu vai neratificētu dokumentu. Bet Jurēvics ar pilnu nopietnību koalīcijas sarunās runā, ka JV pievērsīs īpašu uzmanību cilvēktiesību jautājumiem. 🤭“Pievērsīs īpašu uzmanību” faktiski nozīmē – nedarīs neko. Tad, protams, vienmēr ir izdevīgi pieskarties lietām, kuras vispār eksistē ārpus Latvijas politikas realitātes, un nodēvēt tās par savām rūpēm. “Nedrīkst tikt mainīta attieksme pret sankciju politiku.” Ok. Pat ja kāds to te gribētu darīt, kurš gan Eiropā vai ASV mums to atļautu.
Tātad galvenie likumi: runāt cik vien vispārīgi iespējams un nekad nesolīt to, ko var nomērīt. Un, protams, biedēt sabiedrību ar alternatīvu realitāti (Kremli). Tādā veidā Latvijas politika ir kļuvusi par naratīvu pārvaldīšanu, nevis uz rezultātu orientētu procesu. Jo reālas problēmas prasa konkrētus, mērojamus mērķus un personisku atbildību. Lozungi prasa tikai pareizo attieksmi un pareizo valodu.
Tas ir aizgājis jau tik tālu, ka pat sarkanās līnijas tiek pasniegtas kā tāds politisks sasniegums attiecībā pret vēlētāju. Nevis “balsojiet par mums tāpēc, ka mēs izdarīsim X, Y vai Z”, bet gan tāpēc, ka mēs iestāsimies pret Šleseru utt. Nevis kaut ko izdarīsim, bet pret kaut ko iestāsimies… 😀👍
Būs interesanti vērot, kāds būs sausais atlikums no šīs jaunās koalīcijas, jo, kā jau es ievadā teicu, pareizi nodomi (un tādi Kulbergam noteikti ir, par to šaubu man nav) vēl nekādā ziņā negarantē rezultātus. Šeit neizbēgami būs sadursme starp “es gribu parādīt, ka var savādāk” un faktiski veco kartību. Un abas puses no šīs situācijas nevar iziet arā kā uzvarētāji..
Dzīvojam divās Latvijās. LSM vienotā zīmola izveide - 127 000, šodien Valkā sarīkojām lielisku pasākumu vairāk kā 3000 dejotājiem par 20 % no augšminētās summas (2000 no tās iedeva valsts). Bet Finanšu ministrija turpina teikt, ka Valkā dzīvojam nesaimnieciski un jātaupa vairāk.