LU Akadēmiskais apgāds laids klajā literatūrzinātnieces Janīnas Kursītes sastādīto latviešu humoristiskās un satīriskās dzejas antoloģiju 736 (!) lpp., aptverot laiku no Jāņa Ruģēna (1817-1876) līdz Ronaldam Briedim (1980).
Aktuālajā "Domuzīmē" lasiet Ineses Dreimanes pārdomas par Marģera Vestermaņa grāmatu "Cilvēcība tomēr nebija mirusi. Ebreju glābšana nacistu okupētajā Latvijā 1941–1945”!
Publicēts Andra Zeibota vēsturiskās fantāzijas romāns par Eriku Ādamsonu un Mirdzu Ķempi - "20. gs. pirmās puses intriģējošāko dzejnieku pāri; par viņu pieredzi laikos, kad cita pēc citas uz skatuves nāca neapstrīdamās varas, nostādot radošu garu neiespējamas izvēles priekšā."
Помер батько дитячого письменника Володимира Вакуленка, якого під час окупації Харківщини викрали й вбили росіяни — повідомила режисерка Аманда Бейлі.
Вона розповіла, що чоловік так і не оговтався після смерті свого сина. Горе, як стверджує Бейлі, знесилювало його.
«Його смерть — одна з тих, що не буде врахована в офіційній статистиці загиблих, але він, безсумнівно, був би живий, якби не війна, якби росія не стратила його сина... Він був чутливою душею, чиї емоції завжди — часто болісно — були очевидними», — зазначила режисерка
https://t.co/FZXZnmHA2s
LAIMUTE BALODE: lietuviešu val. skanējumu ietekmē arī vārdu vēsturiskais uzsvars - tas ir «lēkājošs», pārvietojas pēc noteiktiem likumiem, savukārt latviešu valodā somugru ietekmē ir nostiprinājies pirmās zilbes uzsvars. Arī tāpēc daudziem latviešu valoda šķiet vieglāk apgūstama.
Kārlis Vērdiņš recenzijā: "Kaut latviešu rakstītie dzejoļi par eksistenciālo situāciju Ukrainā dažkārt var likties nepārliecinoši, populisma un dezinformācijas apstākļos katra šāda solidaritātes izpausme šķiet apsveicama."
Edvīns Raups par «kling, klang, esam klāt» sajūtu un par peldēšanos okeānā: «Es tālredzīgi neesmu paņēmis līdzi telefonu, taču šajā situācijā tas ne nieka nepalīdz, jo labajā pusē, kur pilnīgi droši nav sirds, visu laiku zvana, un es nevaru pacelt.»
Arī šajā ziņā paraugs ir Gēte — formāli viņš gan bija skolojies par juristu. Bet, kad viņam — jaunajam administratoram Saksijas-Veimāras hercogistē uzdeva no jauna atvērt sudraba raktuves Ilmenavā, viņš enerģiski nodevās uzdevuma tehnoloģiskajiem un arīdzan pārvaldības aspektiem.
ASV vēsturnieks Teodors Ziolkovskis: Ja jautājam, kāpēc raktuvju tēls tik spēcīgi piesaistīja jaunos rakstniekus Vācijā laikā no 1790. līdz 1820. gadam, uzreiz aizdomājamies par to, ka pārsteidzoši daudzi no viņiem bija mācījušies par kalnrūpniecības inženieriem. 1/2
LĀSMA OLTE: "Mans tēvs gāja bojā, kad man bija tikai 3 gadi. Atceros, cik smaidīgām acīm viņš uz mani skatījās. Šī sajūta, ka tētim esmu svarīga un viņam radu prieku, atmiņās ir ļoti spēcīga, cauraudusi manu būtību. Nebeidzu brīnīties, cik svarīgs meitai ir tēvs visu viņas mūžu."
««Bērnu pasaule.» Kas ir šis vīrietis, kurš ierunājis pieturas? Vai viņš ir precējies? Izklausās smuks, bet droši vien nav. Daudzi nav. Bet izklausās.» Jaunākajā žurnālā lasiet Andra Kalnozola @andriskalnozols stāstu «Autobusu meitene»!
Gada laikā dzejniekam, literatūras pētniekam Artim Ostupam piešķirtas gandrīz visas Latvijā iedibinātās dzejas balvas. Jaunākajā dzejkopā "Domuzīmē" Ostups raksta par atlikušo stundu izjūtām.
Jauna kolektīvā monogrāfija! Autori - valodnieki Māris Baltiņš, Ina Druviete, pētniece Maija Krūmiņa, LNA ekspertes Meldra Usenko un Antra Mazūra. Krājums tapis LU Akadēmiskajā apgādā ar LU, Latvijas Nacionālā arhīva un Latviešu valodas aģentūras atbalstu.
Latvijā dzīvojošā tulkotāja, etnomūziķe Viktorija Prituļaka: "Kara dēļ šurp atbraukušie ukraiņi bieži strādā līdz vēlam vakaram, latviešu valodu mācās pauzēs starp pienākumiem, reizēm vēlu vakarā pie virtuves galda, kad mājās beidzot kluss."
Alnis Auziņš piezīmēs no nekad nerakstītas dienasgrāmatas raksta: «Tīmekļa plašumos lasu: «Latvijas elektrības tirgus nākotne ir vējā.» Rakstītāji droši vien nav aizdomājušies, cik jauka divdomība viņiem sanākusi.»