@mrs_mazaa Atceros to kā murgu, bet runāju, runāju un vēlreiz runāju ar bērnu, centos apmierināt visas emocionālās vajadzības, cik spēju. Pretī bija saprotoši vecāki, kas arī saviem bērniņiem skaidroja, ka cilvēki dažādi un katrs savādāk apgūst emociju regulēšanu. Izturību!
@mrs_mazaa ar lielākiem bērniem, precīzi nezinu, bet šķiet, ka lielie vienkārši neļāva sev kost, varbūt sadeva pretī un dēls pārtrauca. Ja kodēja vecākiem rūp, ticu, ka dara visu, ko var. Man pašai ar lūza sirds par citiem mazajiem ķipariem, kas dabūja ciest.
@Mammu_mammuu Mums pagājšgad bija domino spēle visiem vienāda. Un vēl tika apspriests Mici plastelīns ar formiņu. Tā mana vienīgā bērnudārza Zsvētku pieredze.
Threads lasīju par konfliktsituāciju dārziņā. Komentārs no kādas mātes - žēl, ka nerisina publiski, gribētu, lai man ir popkorns un varētu palasit risinājumu.
Wtf.
Tas nav patīkami ne cietušajam, ne bērniņam, kurš darījis pāri. Kā var uzjautrināties par citu problēmām.
Man ir bērns, kurš neprot sevi valdīt, vairāk nekā pārējie. Vai es priecājos, ka viņš kādam nodara pāri? Vai es vnk gaidu, kad pāries? Nē, es katru dienu ar viņu runāju, esmu vedusi pie speciālistiem. Bet fiziski es viņu nesodīšu, ja tas ir tas, ko kāds sagaida.
@NebijaPlanots@PirmoReiziMamma Protams, teorija ir skaisti. Bet īpaši tā pirmā grāmata iedod tādu normālības sajūtu, ka ne viss un vienmēr sanāk. Un tas ir ok. Man vēl ar daudz kur tiekties.
Pēdējo dienu laikā man ir lielas pārdomas par to, ka tik daudz profesijām vajag izglītību un nepārtrauktu mācīšanos, bet lai tiktu pie bērna audzināšanas nav vajadzīgas nekādas zināšanas, tik cik pašam liekas, ka vajag. Un tas ir nozīmīgākais darbs pasaulē. Ļoti plaša tēma.
@NebijaPlanots@PirmoReiziMamma 3 vērtīgākās man pašai - The Book You Wish Your Parents Had Read (And Your Children Will Be Glad That You Did), The Whole-Brain Child, No-Drama Discipline.
Man vispār dzīvē daudz vieglāk iet ar jebko, ja es to izprotu. Šīs grāmatas man palīdzēja izprast bērnus un viņu attīstību.
@PirmoReiziMamma Jā. Jo nav jau arī viens pareizais veids pēc kura varētu visiem kaut ko iemācīt. Bet mana ticība ir tāda, ka ir grāmatas, kuras vajadzētu izlasīt visiem, vēlams pirms bērniņa dzimšanas. Es tik daudz ko nezināju, ko zinu tagad. Būtu gribējusi zināt, lai varu “saārstēt” sevi.
@misinjaa@GundegaFelicity@saprge Man vispār sakritis, ka pēdējo 4 gadu laikā tādas potes bijušas 3. 😂 pienāca pašai laiks vakcinēties, uzreiz pēc tam paliku stāvoklī, un nu jau otrais uz rokām. 2 potes bija viena gada ietvaros. Dz n māsiņa gan pārjautāja, vai man tiešām vajag. 🙄 man nekas slikts nav noticis.
‼️Saistībā ar difteriju, šie izvilkumi no veca pavediena ir tas, ko vēlos izcelt atkal un atkal! Kad nevakcinēšanās sasniedz kritisko masu, pasaule sāk degt. Papētiet kapakmeni pēdējā bildē. Difterija.
Divu mēnešu plezīrs ar abiem puišiem tulīt beigsies. Kā tas rudens tik ātri pienācis? Dēls maina dārziņu un jau nākamnedēļ sāks iet tajā, kurā gāju es pati. 🥹
5 mēneši, pastarītis mēģina zīst īkšķi. Neļauju. Krūti tā vietā neņem (viņam tās vajag tikai tik cik paēst). Knupi nelieto. Ko vēl varu piedāvāt, lai nesākas īkšķa zīšana? Saprotams, to dara, lai nomierinātos, iemigtu. Ja aijāju rokās, īkšķi nevajag. Kādi tips&tricks?
@IevaAndriksone Man šitā paveicās ar otro. Ar pirmo ne prātā nenāca, ka tas vispār ir iespējams. 🙈 gulētiešana bija mana vislielāka grūtība pirmā bērna pirmajos gados. Joprojām negrib nekad iet gulēt, bet kad aizmieg, guļ kā susuriņš (tulīt 3 gadi). 😅
Viens mazs sajūsmas tweets. Mans jaunākais dēls tiešām ir no kādas bēbju pasaku valstības - nu kā var tik viegli pats aizmigt, citrreiz paēd, pagriežas uz otriem sāniem un guļ, citrreiz pagrozās un aizmieg. Bez raudāšanas un nemieriem. Nu kā tas ir iespējams 🥹
Apaļos 5 mēnešos pastarītis patstāvīgi ir sācis piebarojumu no galda paķerot avenes un iegrūžot sauju sev mutē. Tās mazās rociņas tiešām ir ātrākā lieta pasaulē. 😄