Jaunais Latvijas pilsonis brazīlietis Felipe, kuram Saeima nesen iekļaujoši piešķīra mūsu pavalstniecību par neko, Pasaules kausa izcīņas futbolā laikā nosaucis inteliģentos Japānas līdzjutējus, kuri aiz sevis savāc gružus stadionā, par suši galvām. Nožēlojami, apkaunojoši.
#policijameklē bezvēsts prombūtnē esošo, 2012. gadā dzimušo Maksimu Umjarovu, kurš 1. maijā izgāja no savas dzīvesvietas Tukuma novadā, Zemītes pagastā un līdz šim brīdim nav atgriezies. Ja zini viņa atrašanās vietu, zvani 112!
@GuntarsStinka Visos OECD pētījumos (PISA), kur analizēts, kāpēc Latvija atpaliek izglītības kvalitātē ir - disciplīnas trūkums klasē. Plus, Latvijas skolēni ir lielākie stundu “bastotāji” pasaulē‼️ @lizda_lv@IZM_gov_lv to zin jau 10+ gadus, neko nedara, lai situāciju mainītu… 😔
Vai laiks atteikties no centralizētajiem eksāmeniem?
🧵
Pirms nedēļas publicēts “Labāko skolu tops” - kas tiek sastādīts pēc viena vienīga kritērija: skolēnu sekmēm centralizētajos eksāmenos.
Un nupat Valsts kontrole publicēja ziņojumu - Latvijā ir milzīgas atšķirības starp priekšmetu pasniegšanu skolās. Piemēram, viens devītās klases skolēns matemātiku var būt apguvis par 700 (!) stundām vairāk nekā otrs, atkarībā no skolas, kurā tam sanācis nokļūt.
Tad nu eksāmenā nāk abi šie skolēni kā likuma priekšā - vienlīdzīgi, un tiem dod pildīt vienādus eksāmenus. Bet skolas pēc tam var apliecināt: lūk, mūsu sasniegumi pierādīti ar sekmēm. Vai arī ministrija pateikt: lūk, sliktas sekmes, tādēļ skolu var slēgt/reformēt vai vismaz nokaunināt.
Patiesībā gan šādi eksāmeni tikpat kā neko nepasaka par skolu, tās pedagogiem vai mācību kvalitāti. Tie drīzāk norāda uz milzīgo nevienlīdzību skolu starpā. Un vienkārši atspoguļo realitāti - kas Latvijas gadījumā ir aizvien lielākas šķēres starp mazu, biezu krējumu un aizvien šķidrāku, plašāku pamatmasu.
Ko īsti parāda centralizētais eksāmens?
Ideja it kā saprotama - ja visi skolēni mācās pēc vienādas programmas, tad viņus vajadzētu arī vienādi nomērīt. Taču problēma ir šāda: viena un tā pati programma uz papīra dzīvē var izpausties simts dažādos veidos.
Kādā skolā nav pedagoga, un skolēni var pat divus gadus neko jēdzīgu tur neapgūt (bet slikais eksāmena rezultāts tomēr tiek tikai bērnam)
Kādā skolā ņem tos bērnus, kurus citur nepaņem, jo tā ir vienīgā iespēja palikt virs ūdens. Un daļa bērnu tur nāk vienkārši nosist laiku, nopirkt veipu vai dabūt siltu ēdienu.
Kādā ģimnāzijā atlasa gudrākos un motivētākos bērnus no visas valsts, kuri labi mācītos arī tad, ja viņus vienus pašus nosēdinātu pie datora.
Kāds mācās pie azartīga entuziastiska pedagoga, kas meklē jaunākās metodes. Cits ticis cauri visai pamatskolai, un neviens nav pamanījis, ka viņš disleksijas dēļ īsti tektus izburtot pat nevar.
Kādā klasē ir pieci bērni ar īpašām vajadzībām un labs sasniegums ir, ja stunda vispār var notikt bez haosa. Citam bērnam jebkādas grūtības palīdz atrisināt privātskolotāju armija un vasaras skola Šveices kalnu ciematā. Vēl kādam prioritāte ir dabūt pagulēt pa nakti, cerot, ka vismaz šonakt pieaugušie nedzers.
Bet vēl kāds bērns kopumā mācās labi, taču eksāmena dienā viņam uznāk “bzdinkš” un viņš neko no sevis nespēj izdabūt ārā. Vai saslimis tajā dienā. Vai neizgulējies. Vai vecāki šķiras… Dzīve ir dzīve, tomēr reti kur dzīvē mūsu desmit gados paveikto, apgūto, sasniegto novērtē pēc tā, ko spējam paveikt tieši vienā dienā, tieši vienā stundā un vienā kontroldarbā.
Protams, centralizētajiem eksāmeniem ir vēl daudzi mīnusi. Tā kā pēc tiem vērtē skolas “prestižu”, tad skolai ir milzīga motivācija atbrīvoties no visiem tiem, kas varētu šo prestižu pabojāt. Vai riskantajiem vismaz palūgt laicīgi dabūt diagnozi un psihiatra atbrīvojumu.
Bet vai tad ir iespējama kāda alternatīva centralizētajiem eksāmeniem? Protams!
Pirmkārt, nav nekur akmenī iekalts, ka bērnus jāvērtē pēc tieši vienas atzīmes. Tā vietā viņu vērtējums varētu būt portfolio - ko iznācis paveikt, iemācīties, uzzināt cauri daudzajiem skolā pavadītajiem gadiem. Salīdzināt bērna sniegumu un progresu dažādos priekšmetos 3., 6. un 9. klasē varētu būt daudz informatīvāk, nekā redzēt viņa atzīmi vienā gala eksāmenā.
Otrkārt, ja salīdzināt, tad savā starpā līdzvērtīgas skolas. Ir pilnīgi absurdi vienā topā likt gan ģimnāziju, kas atlasa savus skolēnus (savācot spēcīgi motivētos un ar augstu IQ), gan mazu lauku vai rajona skoliņu, kuras uzdevums ir vairāk sociāls, ne akadēmisks.
Treškārt, eksāmenu atzīmes tomēr nedrīkstētu būt vienīgais “prestižuma” kritērijs. Tam līdzās gribētos redzēt vismaz vēl vienu skolu “topu” - to, kurās labi klājas bērniem ar dažādām grūtībām. To, kurās bērni jūtas visdrošāk un kur citādie bērni jūtas pieņemti. Vai to, kurām izdodas noturēt bērnus, kas no citām skolām ir izsviesti vai sen kā aizbēguši.
Tas, manuprāt, varētu būt daudz īstāks apliecinājums kādiem īpašiem skolvadības sasniegumiem.
"Man rokās ir ķivere. Domāju, visiem ir skaidrs, ko šajā brīdī tas nozīmē. Gribu, lai visa Latvijas tauta un pasaule zina, ka mēs šajā grūtajā laikā esam ar Ukrainu. Bijām, esam un būsim. Mēs esam ar Ukrainu. Slava Ukrainai!" sarunā ar Latvijas Televīziju teica Aparjods. #LSM #ZiemasOS2026
Kyiv is freezing. Nearly 6,000 buildings are without heating and electricity, water cut off after russia’s strikes on energy infrastructure.
The mayor urges those who can to leave.
The world watches—and does nothing.
Kyiv is currently entirely without power and heating after today’s attack. Authorities urged people to leave the city if they can. This is functionally a humanitarian disaster
Padoms vecākiem, kuru bērni sevi grib identificēt, kā https://t.co/I95kRfdviSņemiet viņiem telefonus, datorus un planštes u.c. ierīces, jo dzīvnieki tās nelieto. Uzreiz pāries…