Man ir sapnis par Latviju, kuras spēks ir dažādībā un kas ciena un rūpējas par visu savu pilsoņu tiesībām, kur politiķi nevis šķeļ sabiedrību, bet veicina cieņpilnu attieksmi pret visiem. Un man ir sapnis par zemi, no kuras nebrauc prom cilvēki, tikai tāpēc, ka viņi ir citādi
Mani vienmēr mulsina, kad cilvēks par sevi saka "es esmu labs cilvēks"... šonedēļ jau 2 tādus satiku. ...Paštitulētie plebeji. Tā vien gribas pretīm teikt, a es slikts. Bet tad sanāks, ka glaimoju pati sev...
WTF??? Kādā sakarā vienu privātu ideju jāsponsorē tagad valstij? Kas grib, lai turpina tur vadāt akmeņus un apskaut kokus. Bet šī NEKAD nav bijusi visas nācijas vajadzība.