Ja Kulbergs tā turpinās, tad beidzot varēšu vairs neinteresēties par politiku un pilnībā pievērsties savai dzīvei. Patiesībā, pat ja arī neturpinās – ar šo vienu mēnesi jau pietiek, lai redzētu, ka par valsts vadītāju var būt arī normāls cilvēks, nevis tādi, kuri visu laiku rada trauksmes sajūtu. To vairs nevar atredzēt.
Evika Siliņa: "jo viņi ideoloģiju liek pa priekšu sabiedrības interesēm".
Latvijas Televīzija: 🤸♂️ "jo viņu ideoloģija liek pa priekšu sabiedrības intereses".
Latvia, Lithuania, and Estonia have signed an agreement to create a Baltic Military Mobility Zone
The deal aims to simplify and speed up the transfer of troops and military equipment between the Baltic states in a crisis.
Lithuanian Defense Minister Robertas Kaunas said the mechanism will allow Lithuanian forces to support Riga, Estonian artillery to assist Vilnius, and Latvian units to reinforce Tallinn in a short time if needed.
🇱🇻🇱🇹🇪🇪
Ja es vadītu valsti, es noņemtu finasējumu ne tikai NVO, bet arī LSM. Tas NAV sabiedriskais medijs. Viss labāk šo funkciju pilda TV24. Dažādi viedokļi (Kārtības rullis, Preses klubs uc.), dažādi “autorraidījumi” (Kur tas suns aprakts? uc.) Un nevajag viņiem baigo naudu. Brīvību.
Vai Tallinā ir cits klimats, citi fizikas likumi un cita termoģenerācija – vai tomēr cita domāšana?
Vakar tikos ar Tallinas siltumapgādes uzņēmuma UTILITAS CEO Priit un siltumdepartamenta direktoru Robertu, lai klātienē iepazītos, kā viņiem izdodas nodrošināt siltumu ar 74 €/MWh tarifu, kamēr Rīgā tas ir 83 €/MWh.
Un jāatzīst – redzētais mani burtiski satrieca.
Šokējošākais fakts Nr.1 – cilvēki
Tallinas siltumapgādē strādā tikai 250 darbinieki
(no kopējiem ~350 visā Utilitas koncernā – 9 pilsētu siltumapgāde, vēja un saules parki Lietuvā un Latvijā u.c.)
Ziniet, cik strādā @RSiltums Rīgas Siltumā?
👉 683 darbinieki – par 433 vairāk nekā Tallinā.
Lai būtu godīgi, piemēroju korekcijas koeficientu (jo Tallinas tīkls ir ap 30 % mazāks):
250 × 1,33 = 332 darbinieki – tik Rīgai būtu jābūt pēc Tallinas parauga.
Atšķirība ir graujoša.
Bet problēma nav tikai cilvēku skaitā – problēma ir domāšanā
• Pirmkārt – mentalitāte: domā visu laiku, kā var, nevis kā nevar.
• Lūzuma punkts bija 2005. gadā, kad “Gazprom” paziņoja, ka nepildīs gāzes piegādes līgumu. Tikai silta ziema izglāba Tallinu no katastrofas. Tas pilnībā mainīja attīstības stratēģiju.
• Šobrīd Igaunijas enerģijas patēriņa struktūra rupji ir:
– 50 % siltums (Latvijā – 54 %)
– 25 % elektrība (Latvijā – 14 %)
– 25 % transports (Latvijā – 32 %)
• Galvenais Utilitas princips – neizniekot nevienu resursu. Atlikumsiltums ir prioritāte Nr.1, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams.
Slodzes un tīkli – gandrīz identiski Rīgai
• Tallinas siltumslodze:
– vasarā 70–80 MW (Rīgā 80–100 MW)
– ziemā ~800 MW (Rīgā ~800 MW)
• Un te sākas šoks.
ŠOKS Nr.2 – infrastruktūras attīstība
• Katru gadu Tallinā atjauno 15 km siltumtīklu un izbūvē vēl 5 km jaunu savienojumu
• Gadā pieslēdz ap 100 jaunus klientus jeb ~60 MW jaudas jeb 1500MWh. Neatslēdzas praktiski neviens
• Utilitas pieslēdz 85 % no visām jaunajām dzīvojamajām mājām Tallinā
• Līdz 2030. gadam plānots pilnībā nomainīt visu tīklu uz modernām, izolētām caurulēm (salīdzinot ar 1994. gada mantojumu)
ŠOKS Nr.3 – temperatūras režīms
• 95 % Tallinas tīkla strādā ar 70 °C temperatūru
• Rīgā joprojām – 100–118 °C padomju standarti
Tas ir milzīgs šķērslis:
– atlikumsiltuma izmantošanai
– siltumsūkņiem
– efektivitātei kopumā
Papildus – 30 % dzīvojamā fonda Tallinā ir nosiltināti.
Siltuma ražošana – gudra, elastīga, droša
Tallinas siltuma struktūra:
• 20 % – atkritumu dedzināšanas koģenerācija
• 50 % – šķeldas biokoģenerācija
• 30 % – gāze (nākotnē tikai ~10 %, jo:
– 20 % aizstās notekūdeņu siltumsūknis
– pārējo – elektriskie katli)
• Jau kopš 2009. gada visas jaunās jaudas – koģenerācijā (visas šķeldas katumājas ražo gan situmu, gan elektrību)
• Neviena šķeldas katlumāja nav “plika” siltuma ražošana – visur ražo arī elektrību
• Elektrības segments Utilitas biznesā jau ir 20 %, virzās uz 30 %
Un tas dod kritisku drošības priekšrocību:
👉 jebkura katlumāja spēj pati sevi apgādāt ar elektrību krīzes gadījumā
Bāzes jauda un lēts siltums
• 30 % no Tallinas bāzes siltuma nāk no Enefit atkritumu dedzinātavas
• 12 gadu līgums ar reguētu cenu ap 24 €/MWh (!) un noteiktu apjomu
Balansēšana, E-katli un akumulācija
• Elering (Igaunijas AST) 2025. gadā izsludināja tenderi 6 gāzes stacijām balansēšanai
• Utilitas uzvarēja vienu – 26 MW jauda (20 pretendenti)
• Visur tiek uzstādīti komplektā:
– elektriskie katli
– siltuma akumulatori
Tallinā jau ir:
• 1100 MWh akumulators pilsētas austrumos
• 900 MWh akumulators Mustamäe rajonā
Rīgā?
👉 Tikai viens – Latvenergo 450 MWh, un tas pat netiek normāli izmantots, jo Rīgas Siltumam “ne īpaši vajag”.
Un beidzot – atlikumsiltums no notekūdeņiem
Tallinas ziemeļos strādā notekūdeņu siltumsūknis, kas izmanto +7 °C siltumu, lai tas netiktu izskalots jūrā.
Un te man tiešām nāca smiekli (caur asarām):
Rīgā mēs 50 °C siltumu no TEC uzskatām par “sarežģītu un nevajadzīgu” – un vienkārši pūšam to gaisā.
Secinājums
Ļoti auksta duša pēc visa dzirdētā.
Rīgā visi mūsu “nevarīši” –
SPRK, @Latvenergo , @KPgovLV , KEM un Rīgas Siltums –
ar augstāko tarifu Baltijas galvaspilsētās pat nespēj nodrošināt 30 % no tā, ko Tallina jau sen ir izdarījusi.
Un tas viss – tikai 300 km attālumā.
Tas pierāda vienu ļoti skaidru lietu:
👉 VISS IR IESPĒJAMS, JA GRIB.
Turpinām rakt #siltumsāga tēmā, lai rīdziniekiem nākotnē nebūtu jāpārmaksā par siltumu.
@AndrisKulbergs
☕️😁 Spanish orchestra performs “Espresso Macchiato”
The Grupo Talía orchestra released a video of their performance at Madrid’s National Concert Hall.
Together with the Talía choir, the musicians played “Espresso Macchiato” by Estonian artist Tommy Cash, one of the Eurovision 2025 winners who took third place.
The concert, titled Eurocanción Sinfónica, featured symphonic adaptations of the best Eurovision songs.