Tviterī es jūtos kā komunaļņikā, kur virtuvē kāds analizē depresiju, vannasistabā - pārspriež bērnkopību, pie galda tiek preparēta sirds, kamēr blakus kāds sūdzas par satiksmi un politiķiem, bet uz palodzes sēdošais aizsmēķē cigareti un apcer garām palidojušā baloža smaržu.
@vigants O, jā, šķiet, ka izbaudīju to pašu reisu - man patika pilota mierpilnajā balsī veiktais paziņojums par “windy conditions”, reizēm ziemeļnieku ne-emocionalitāte noder 😀
Ir 5. novembra vēls vakars, gandrīz pusnakts. Caur logu plūst saldi pavasarīga gaisa smarža, ārā +17 grādi. Un izskatās, ka Tramps būs kļuvis par četrdesmit septīto ASV prezidentu.
Nekad neticiet minūtēm, kas rādās veļasmašīnas vai lidmašīnas ekrānos. Laika skaitīšanas vienības nav konstantas, tās izplešas gaisā un piepūšas ūdenī.
Mīlu dienas, kad mati ķemmēti ar dakšu, nagi apgriezti ar virtuves šķērēm un pusdienās ir Makdonalda vraps no šķīvja uz zemes. Tukši dzīvokļi vispār ir kaut kas pārpasaulīgi skaists. Kā balta lapa, kā tikko piedzimis bērns.
Māju sajūta ir tad, kad tu tveicīgā jūnija vakarā brauc mājup pilnīgi tukšā 5. tramvaja vagonā, un Slokas ielas ugunsdzēsēju depo džeki, satupuši uz kāpnītēm, māj tev sveicienu.
@vkasims Lai jaunie darbi arī kļūst par sapņu darbiem! Bija liels prieks sadarboties, un, lai gan man nav liela pieredze ar publikācijām, uzreiz jutu, ka esi redaktors ar lielo “R”.
Protams, desmit minūtes vēlāk uzrodas kāds blakus stāvošs, kas sauc: “I’m trippin’ so bad. Fire! Fire!” Un tu iekšēji pārmet krustu un ceri, ka “fire” paliks tikai viņam iekšā. Parasti tā arī notiek, un ar patīkamu atvieglojuma sajūtu kāp ārā no pazemes un līksmi dodies mājās.
Esmu iemīlējusi NYC metro. Galvenais ir piemērots soundreks ausīs, kas ļauj visu notiekošo uztvert kā filmu. Tad pat brauciens vispārpildītākajā vagonā, kur tevi no četrām pusēm ieskauj dažādu Volstrītas vilku kreklu pieskārieni, šķiet kā liels apskāviens no pilsētas.
Vispār sanāk nest diezgan lielu atbildību par savas valsts reprezentēšanu, ja cilvēkam, ar kuru man ir regulāra saskarme, vienīgie zināmie latvieši ir Porziņģis un es.
@durvjupele Varbūt virtuāls Centrālparka ābeļziedu zars uz sekundes simtdaļu var pagaiņāt sāpi. Šeit šobrīd ir gaiša diena. Un ābele nekad neatsaka savu klātbūtni. Viņa vienkārši ir, mierinoši smaržojoša.