@vilnisliepins@krizdabz Viņiem arvien ir tradicionālā rakstība. ĶTR komunisti ieviesa vienkāršoto. Mēdzot daudz par to jokot, jo izņemti jēgpilni simboli, piem., sirds no mīlestības (aptuvens piemērs).
@IlzeKusina@GintsVilgerts@JRupeiks Tas jau ne tuvu nav viss finansējums LV. Veselību pamatā finansē no budžeta, nevis sociālajām iemaksām. Tie paši nodokļi jau beigās vien ir.
@IlzeKusina@GintsVilgerts@JRupeiks Nu, es domājo vispārējo (darba ņēmējs). Ir pašnodarbinātie un tml. Tur tas sadalījums ir citādāks. Varbūt tas nav normāli, bet toreiz (2017. gadā) tas 1% radīja šausmīgu pretestību. Jp paaugstinājās VSAOI likme.
@IlzeKusina@GintsVilgerts@JRupeiks Lai nepārprastu, tas ir VSAOI likmes sadalījums. Pensijai parastajā nodokļu režīmā novirza VSAOI 23,91%, veselībai 1%.
To nosaka MK noteikumi Nr. 786 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem". Turklāt šis 1% tika ieviests salīdzinoši nesen (ja nemaldos no 2018. gada), kad bija plāns ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Pirms tam pat tā nebija. Lielākā daļa šī nodokļa aiziet pensijai. https://t.co/yoWWqTgcIP
Varbūt īslaicīgi. Bet samērā ātri tas atduras pret cilvēktiesībām, piemēram, taisnīgas tiesas kontekstā, vārda brīvību un citiem jautājumiem, kas neizbēgami noved pie vēl lielākas korupcijas un šauras elites varas, kura ir spiesta darīt daudz neglītu lietu, lai noturētos. Līdz ar to, manuprāt, pret augsta līmeņa korupciju daudz efektīvāki ir spēcīgi, neatkarīgi mediji un aktīva pilsoniskā sabiedrība. Vai Latvijā tāda ir, tas ir cits jautājums.
Vēsturnieks, pēcdoktorantūras pētnieks Sodertornas Universitātē Kārlis Sils: "Ja mēs rūpīgāk sekojam līdzi procesiem, tad ieraugām, ka autoritāro režīmu it kā izslavētā efektivitāte salīdzinājumā ar demokrātiju visbiežāk izrādās tikai mīts. Šādu mītu ir arī iespējams uzturēt, tikai pateicoties preses cenzūrai, kas neļauj žurnālistiem ziņot par valsts pārvaldes kļūdām, neizdarību un korupciju – negatīvām parādībām, kuras zeļ un plaukst ikvienā autoritārā iekārtā. Tikmēr, jo ilgāk šādi režīmi atrodas pie varas, jo efektīvāki tie kļūst tikai vienam mērķim – autoritārā vadoņa noturēšanai pie varas." Viedoklis, kāpēc Latvija nonāca līdz 1934. gada 15. maijas apvērsumam @LV_portals https://t.co/ah9yxI4gP5
Šoreiz diezgan tizli izrauts no konteksta. Tas ir no Siliņas runas sieviešu auditorijai par sievietes izskata nozīmi politikā, kur viņa minēja, ka pēc viena gadījuma bija ļoti pārsteigta, ka vienai nelielai izmaiņai frizūrā gandrīz bijusi lielāka nozīme, nekā tam, ko dara un saka.
@AtlasDynam1cs Nu, nē. Neviens taču neapgalvo, ka demokrātijā nav korupcijas. Ir. Taču ir lielākas iespējas pret to vērsties. Reizēm cilvēki no tā nogurst un zaudē ticību demokrātijai ... nebeidzamais process.
@BartulisJuris Jā, nu, šis laikam ir sarežģīti. Es šo domu vairāk sapratu tā, ka šis ir jautājums, kurā svarīgi izvērtēt visus iespējamos aspektus, nevis tikai vienu (valsts tiesību) vai otru (politiskais devums).
@buvnieciba67295@AtisArtmanis Vāja pilsoniskā sabiedrība (un ar tās vājumu saistītā varas visatļautība un korupcija) ir viens no aspektiem, kas mūs atšķir no Rietumu demokrātijām, kādas tās bija, teiksim, vēl pirms kādiem padsmit gadiem.
Kara mediķe Sarmīte Cīrule: "Mani ļoti satrauc tas, kas notiek Latvijā. Mēs atrodamies blakus Krievijai un Baltkrievijai, mēs esam NATO ārējā robeža, tādēļ nav pieļaujams, ka neesam informēti! Manuprāt, civilā apmācība Latvijā ir aizkavējusies, turklāt noderīgās informācijas masu medijos ir par maz vai arī tā ir pārāk virspusēja." Ja pareizi saprotu Sarmītes teikto, tad viņa runā ne tik daudz par apziņošanu telefonos un aicinājumu neiet ārā, kad pienāk brīdinājums par dronu, bet to, vai notiek iedzīvotāju apmācības, kā rīkoties dažādās situācijās, piemēram, apturēt asiņojošas brūces (par šautām brūcēm autoskolā nemāca, esmu bijusi tādās apmācībās, tā ir pilnīgi cita "opera"). Vai ir mutiski informēti cilvēki, kuri nelieto internetu? Vai mums attīsta vietējo sadarbību? Ukrainā to dara NVO, cilvēki mācās pašorganizēties, nevis tas notiek pats no sevis. "Vispār tagad ir labs brīdis, lai iepazītos ar kaimiņiem! Zinu, ka latviešiem patīk distance, taču nevajag vienmēr būt labākajiem draugiem, lai viens otru pieskatītu. Ukrainā tieši tā sadarbība daudzviet notiek – apzina kaimiņus, saprot, kuram ir labāks pagrabs, visi tur sanes savas lietas un krīzes situācijā zina, kurp doties." https://t.co/jiIHvH6SQ3
@AtisArtmanis Kaut kādam grūdienam ir jābūt arī no valsts puses. Nesen bija ziņa, ka pat, ja nemaldos, Zviedrijā, visi saņēma vēstuli, ka jāsāk gatavoties un ko tieši darīt.