Rīgas mērs jau nu tomēr varēja pacensties un mazliet reprezentatīvāk izskatīties tik svarīgā pasākumā, īpaši ja bija iespēja, ka Rīga var saņemt balvu. #TrīsZvaigžņuBalva
Zelenska uzruna tautai.⬇️
Daži fragmenti.
Šobrīd ir viens no smagākajiem brīžiem mūsu vēsturē. Šobrīd Ukraina izjūt vēl nebijušu spiedienu. Šobrīd Ukrainai var nākties izdarīt ļoti smagu izvēli. Vai nu zaudēt cieņu, vai riskēt zaudēt galveno partneri. Vai nu grūtie 28 punkti, vai ārkārtīgi smaga ziema – vissmagākā līdz šim – un tai sekojošie draudi. Dzīve bez brīvības, bez cieņas, bez taisnības. Un uzticēties tam, kurš jau divreiz mums uzbruka.
Ukraina strādās ātri. Šodien, sestdien un svētdien, visu nākamo nedēļu un tik ilgi, cik būs nepieciešams – diennakti no vietas – es cīnīšos, lai starp visiem plāna punktiem vismaz divi netiktu aizmirsti: tā ir ukraiņu cieņa un brīvība.
Jo uz tā balstās viss pārējais – mūsu suverenitāte, mūsu neatkarība, mūsu zeme, mūsu cilvēki. Un Ukrainas nākotne.
Mums jāizdara – un mēs izdarīsim – visu, lai rezultātā karš beigtos, bet nebeigtos Ukraina, nebeigtos Eiropa, nebeigtos pasaules miers.
Tikko runāju ar eiropiešiem. Mēs rēķināmies ar saviem Eiropas draugiem, kuri pilnībā saprot: Krievija nav kaut kur tālu – tā ir tieši pie ES robežām, un Ukraina šodien ir vienīgais vairogs, kas atdala ērto Eiropas dzīvi no Putina plāniem. Mēs atceramies: Eiropa stāvēja mums blakus.
Mēs ticam: Eiropa stāvēs mums blakus. Ukrainai nedrīkst piedzīvot 24. februāra déjà vu, kad jutāmies vieni, kad neviens nespēja apturēt Krieviju, izņemot mūsu varonīgo tautu, kas kā siena stājās pretī Putina armijai. Protams, bija patīkami dzirdēt, kā pasaule saka: ukraiņi ir neticami; Dievs, kā ukraiņi cīnās; kā viņi turas; kādi titāni! Un tā ir taisnība. Pilnīga taisnība. Bet Eiropai un visai pasaulei jāapzinās vēl viena patiesība: ukraiņi pirmām kārtām ir cilvēki. Un gandrīz četrus gadus pilna mēroga iebrukuma mēs turam pretī vienu no lielākajām armijām uz Zemes.
Mēs turam fronti tūkstošiem kilometru garumā. Mūsu cilvēki iztur nakts apšaudes, raķešu uzlidojumus, ballistiskos triecienus un «šahedu» uzbrukumus. Katru dienu mūsu cilvēki zaudē savus tuviniekus. Un mūsu cilvēki izmisīgi vēlas, lai šis karš beidzas. Jā, mēs esam no tērauda. Bet jebkurš metāls, pat visizturīgākais, reiz var salūzt.
Atcerieties kara pirmo dienu. Lielākā daļa no mums toreiz izdarīja izvēli. Izvēli par Ukrainu. Atcerieties tās dienas sajūtas. Kādas tās bija? Tumšas, skaļas, smagas, sāpīgas. Daudziem – biedējošas. Bet ienaidnieks neredzēja mūsu muguras bēgam. Viņš redzēja mūsu acis – pilnas apņemšanās cīnīties par savu. Tā ir cieņa. Tā ir brīvība. Un tieši tas Krievijai ir viss biedējošākais: redzēt ukraiņu vienotību.
Līdz asarām skaisti šie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. ❤️ Es no sirds ceru, ka mēs katrs, kaut mazumiņu no šī lepnuma un skaistuma, spēsim noglabāt sevī dienām, kad šķiet, ka pie mums viss ir slikti.🇱🇻
Jaunībā "Apvedceļš" bija man grupa un cik forši, tagad, pēc vairāk kā 15 gadiem saņemt ziņu no jaunības dienu draugiem, kuri saka, ka "Apvedceļa - Zemenes" Koru Karos atgādina mani un mūsu kopīgās balles. 🥰🥰🥰#korukari
@krizdabz ah, kā šodien atceros, ka koridorī tika izvilkta šī skaistule un garām bija jāiet uzmanīgi, lai neizrautu vadu. 😀 Un nebija skaidrs, KĀ tas ūdens var palikt tik netīrs.
@jabuslemts Cik interesanti, jo tieši nesen savā burbulī runājām, cik forši, ka apkārt neviens nešķiras, visi kopā aug un dzīvo, mācās, strīdas, salabst, bet ģimene un tās saglabāšana ir prioritāte.
#DodPieci - @PetersonuJanis un @TomsGrevins sazvanās ar ziedotājiem un mazais puika uz jautājumu, kādēļ izvēlējās tieši šo dziesmu, pasaka: "Tā ir visskaistākā dziesma." Un tā dziesma izrādās Latvijas valsts himna. Sariesās asaras acīs. 🥹 @RadioPieci#dodpieci2024