‼️Vainas prezumpcija.‼️
Iedomājieties valsti, kurā pietiek ar kriminālprocesa uzsākšanu, tehnisku procesuālu darbību vai subjektīvām “aizdomām”, lai personai rastos reālas sekas- tiktu atņemts darbs un valsts mērogā iedragāta reputācija.
Šāds process pēc būtības ir vienpusējs lēmums. To nav iespējams pārsūdzēt pirms statusa piešķiršanas. Tas ir tehnisks process ar mērķi noskaidrot lietas apstākļus.
Rezultātā cilvēks faktiski tiek sodīts jau tajā brīdī, kad vēl tikai tiek noskaidrots, vai vispār pastāv pietiekams pamats uzskatīt, ka ir izdarīts kāds prettiesisks nodarījums.
Lai šādas klaji absurdas situācijas neveidotos, mēs kā sabiedrība Satversmē esam nostiprinājuši nevainīguma prezumpciju:
“92. Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.”
Kurš un kā atlīdzinās cilvēkam faktiski nodarīto kaitējumu viņa reputācijai un karjerai?
Politiķi, protams, bieži dzīvo citā realitātē un pēc citiem noteikumiem. Tieši tādēļ ir pamatoti skaidri norādīt:
Šodien notikušais ir politiski motivēts, tiešs un klajš tiesiskas valsts pamatprincipu pārkāpums- politiska izrēķināšanās ar politiskajiem konkurentiem.
P.S. Aktīvos procesos vārdus nesaukšu, lai lieki nelietu eļļu ugunī, bet tie, kuri seko līdzi, var pie sevis padomāt un uzdot jautājumu- vai tas patiešām ir pieņemami? Vai tas būtu pieņemami, ja jūs būtu šādā situācijā?
Šovs cik ātri sākās tik ātri beidzās - es neesmu aizturēts!
Informācija par manu aizturēšanu ir klaji meli!
Es aktīvi sadarbojos ar tiesībsargājošajām iestādēm, balstoties uz manis paša iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, pēc kura ir ierosināts kriminālprocess.
Ir skumji, ka premjere izvēlas klausīties ielu baumās, nevis iedziļināties faktos.
Es turpināšu pildīt savus Saeimas deputāta pienākumus un strādāt Latvijas lauksaimnieku un mūsu tautsaimniecības labā.
Paldies par atbalstu! Strādājam tālāk! 🇱🇻
Goda lieta atbalstīt Goda ģimenes!
Virzāmies uz priekšu ar izmaiņām, kas paredz Goda ģimenes statusa saglabāšanu līdz brīdim, kad jaunākais bērns būs sasniedzis pilngadību vai pabeidzis studijas. Tas ir būtisks un nepieciešams solis uz priekšu!
Ģimene kā vērtība, ģimene kā gods!
Ko mēs labu esam izdarījuši savai mīļajai valstij?
Sociālās uzņēmējdarbības likums, Air un Rail Baltic, Labklājība, Ekonomika, Lauvas un Ziloņi.
Dalieties, jautājiet un izsakiet viedokli- padiskutēsim.
@JMiezainis
Nākošā saruna- nākoš piektdien.
Šodienas pieejama šeit👇🏻
40 minūšu diskusija starp LM un EM parlamentārajiem sekretāriem.
@JMiezainis
Dažādas politikas, dažādi ātrumi, gaidas un “klienti”-Lauva un Zilonis.
Turpmāk diskutēsim dzīvajā katru piektdienu, ja nevarēji, nepaspēji pieslēgties-👇🏻 pieejams ieraksts.
Jautā- atbildēsim!👍🏻
Slimais “Varonis”
Novembris- Vīriešu veselības mēnesis!
Atbildot kāda žurnālista jautājumam par citu tēmu, viegli aizskāru arī veselības jautājumu.
Nonācu pie secinājuma, ka esmu klasisks sliktais piemērs un, diemžēl, arī sabiedrības spogulis.
Nekad dzīvē neesmu paņēmis slimības lapu- ne par sevi, ne par bērniem. Ja vajadzētu, pat nezinātu, kā to izdarīt- tāda koncepta manā dzīvē nav.
Esmu absolūti pārliecināts, ka tāds neesmu vienīgais- ikdienā to redzu visur sev apkārt. Tā ir norma.
Ja doties uz darbu slimam ir norma, tad to dara visi un uzskata par pašsaprotamu, ka tā jādara pašam un tā darīs arī citi.
Kad citi ierodas darbā slimi, pārņem viegla dusma un neapmierinātība, taču tā tiek apspiesta un risināta ar piesardzību un izvairīšanos.
Šādas dzīves sekas redzamas arī statistikā un iezīmē sistemātisku problēmu:
hroniskas slimības,
statistiski ļoti zems veselīgi nodzīvoto gadu skaits,
zema produktivitāte.
Protams, ko gan var gribēt no darbaspēka, kas nekad nav optimālā līmenī- cīnoties ar slimībām, kas iet pa riņķi kā uguns pakulās, un ar ikdienas darbiem.
Trakākais ir tas, ka, pat visu šo zinot, pie pašreizējās sabiedrības izpratnes, gaidām un paradigmas, es visticamāk turpināšu rīkoties kā līdz šim.
Nevaru atļauties riskēt un eksperimentēt ar ģimenes nodrošinājumu, ko sniedz mans darbs.
Kā pausts populārā latviešu teicienā- “Izgulēšos kapā.” Teiciens, diemžēl, šķiet dzīvs un plaši piekopts.
Pie manām slodzēm un darba grafika piekopju teicamu veselības higiēnu — miegs, sports, veselīgs uzturs, badošanās, ūdens, prāta atslodze un nervu nomierināšanas prakses. Taču slimības pieķeras visiem, jo īpaši tad, ja mājās ir divi mazi “slimību magnēti”.
Ja mēs visi vienotos, ka turpmāk rūpēsimies par savu un apkārtējo veselību, pie pirmajām slimības pazīmēm paliksim mājās un vismaz strādāsim attālināti, pieņemot to par normu un nepieciešamību, ticu, ka kopējais veselīgi nodzīvoto gadu skaits ievērojami pieaugtu- tāpat kā produktivitāte un apmierinātība ar dzīvi.
Šobrīd mēs dzīvojam slimo “Varoņu” valstī un baudām slimo “Varoņu” dzīvi un tās sekas.
Rūpējieties par savu un tuvinieku veselību. Apdomājiet, vai jāturpina būt “varonim”. Labojieties un rādiet ar piemēru, ja tas iespējams. Es centīšos laboties arī pats.
🧸🎈Mūsu nākotne būs tieši tik gaiša, cik gaiša būs mūsu bērnu bērnība.
Apmeklēju UNICEF reģionālo ministru konferenci Bukarestē, kas veltīta vardarbības pret bērniem izskaušanai Eiropā un Centrālajā Āzijā.
Man bija gods pārstāvēt Latvijas Labklājības ministriju un paust mūsu valsts pozīciju. Latvija sistemātiski stiprina bērnu aizsardzības sistēmu — paplašinot Barnahus modeļa pieejamību reģionos, uzlabojot starpnozaru sadarbību un palielinot atbalstu ģimenēm. Īpaša uzmanība tiek pievērsta nevardarbīgai audzināšanai, vecāku izglītošanai un bērnu līdzdalībai lēmumu pieņemšanā, kas skar viņu dzīvi un drošību.
Konference deva iespēju paraudzīties uz vardarbības problēmu plašāk — tā ne vienmēr ir redzama vai fiziska. Nereti tā ir emocionāla, ekonomiska, pat sistēmiska, un tieši tāpēc tā ir tik grūti pamanāma. Šī cīņa nekad nebūs pilnībā uzvarēta, taču nedrīkstam pārtraukt censties. Katrs solis, kas palīdz bērnam augt drošā un mīlošā vidē, ir solis pretī stiprākai un līdzjūtīgākai sabiedrībai.
Šie jautājumi man ir ļoti personiski.
Domājot par saviem dēliem — par viņu dzīvesprieku, ziņkāri un sirsnību — es jūtu, cik liela atbildība gulstas uz mums, pieaugušajiem. Bērniem nevajadzētu piedzīvot bailes vai sāpes. Viņiem jāaug pasaulē, kur drošība un mīlestība nav privilēģija, bet pašsaprotamība.
Latvijā ir paveikts daudz, bet vēl vairāk ir priekšā.
🛑 Iela nav vieta bērnībai. Darbs nav privilēģija – tas ir iespēja.
Rīgā ir simtiem jauniešu, kuri pavada dienas bezmērķīgi.
Nav skolas. Nav darba. Nav cilvēki, kuri palīdzētu tikt uz ceļa.
Un, ja mēs neko nedarām, viņi kļūst par statistiku –
noziedzība, pabalstu atkarība, izdegusi dzīve.
🎯 Mēs piedāvājam citu ceļu:
praktisku iesaisti, nevis nosodījumu.
➡️ Dienas centri
➡️ Mācību darbnīcas
➡️ Prakses iespējas sociālajos uzņēmumos
Pašvaldība dod telpas, nelielus grantus, pasūtījumus.
Uzņēmēji piedāvā darbu, struktūru un pieredzi.
🌿 Apzaļumošanas brigādes
🍽️ Ēdināšanas uzņēmumi
Katrs cilvēks, kurš no bezmērķības nonāk līdz profesijai,
ir ieguldījums sabiedrībā, nevis izdevums tai.
Mēs izveidosim īpašu programmu, kas palīdzēs sociālajiem uzņēmumiem augt –
un palīdzēs jauniešiem piecelties.
📍 Rīga sākas Tavā kvartālā, Tava apkaime!
Cik reizes ir dzirdēts:
“Kad būs pāreja pie skolas?”
“Kad beidzot salabos pagalmu?”
“Kad būs gaisma parkā?”
Atbilde: tad, kad iedzīvotāji tiks iesaistīti.
Ne tikai ar anketu, bet ar reālu līdzdalību.
🎯 Mēs piedāvājam veidot apkaimju attīstības padomes –
vietas, kur kopā strādā iedzīvotāji, NVO un uzņēmēji.
➡️ Viņi izstrādā plānu.
➡️ Nosaka prioritātes, termiņus, mērķus.
➡️ Pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu – tur, kur ir sabiedrisks pamats.
Velonovietnes. Apgaismojums. Senioru aktivitāšu centrs.
Sākam ar mazām, redzamām lietām, kas padara dzīvi cilvēcīgāku.
Tā ir atbildības pārcelšana tuvāk cilvēkiem.
Rīga kļūst stiprāka, ja stiprākas ir tās apkaimes.
🤸♂️ Sporta laukums Tavā kvartālā = mazāk problēmu, vairāk veselības
Kustība nav tikai par sportu.
Tā ir par veselību.
Par drošību.
Par kopienas sajūtu.
Kad jaunieši trenējas laukumos, viņi nav uz ielas.
Kad cilvēkiem ir vieta, kur skriet, vingrot, izkustēties,
mazinās slimības, pieaug dzīves kvalitāte.
🎯 Mēs piedāvājam:
➡️ Katru Rīgas apkaimi aprīkot ar vismaz vienu kvalitatīvu, brīvpieejamu sporta laukumu.
➡️ Trenažieri, laukumi futbolam, basketbolam.
➡️ Rotaļu vietas un zonas senioriem.
Šie laukumi top sadarbībā ar skolām, biedrībām un pašiem iedzīvotājiem.
Finansējums – no Rīgas budžeta un sporta fondu līdzfinansējuma.
Katram kvartālam – sava kustību vieta.
Katram cilvēkam – iespēja būt aktīvam.
Jo katrs cilvēks, kas sāk kustēties,
ir uzvara visai sabiedrībai.
🏙️ Tukša telpa = zaudēta iespēja. Rīgas centrs nedrīkst stāvēt tukšs!
Skatlogi – tumši. Telpas – tukšas.
Un cilvēki jautā – kur ir dzīvība?
Tukšas komerctelpas nav tikai nekustamais īpašums.
Tās ir degradējoša vide, bremzēta ekonomika, neizmantotas iespējas.
🎯 Piedāvāju līdzsvarotu risinājumu:
1️⃣ Ja telpa stāv tukša ilgāk par 6 mēnešiem –
piemērojam paaugstinātu NĪN likmi.
2️⃣ Vienlaikus piedāvājam atbalstu īpašniekiem un uzņēmējiem:
🔹 Līdzfinansējums telpu labiekārtošanai
🔹 Īres samazinājuma kompensācijas jauniem nomniekiem
🔹 Sadarbība ar radošām iniciatīvām, sociālajiem uzņēmumiem, “pop-up” formātiem
Mērķis nav sodīt.
Mērķis ir atdzīvināt pilsētas vidi, iedot sākuma iespēju tiem, kas gatavi strādāt.
📈 Katra atvērtā telpa = jauns bizness, jauna darba vieta, drošāka un dzīvāka iela.
🎒 Bērnam vajag cilvēku, ne tikai skolu.
Skola nav tikai par mācību vielu.
Tā ir vieta, kur veidojas cilvēks – ar savām grūtībām, vajadzībām un potenciālu.
Un bērni nav vienādi.
Kādam vajag logopēdu.
Kādam – psihologu.
Kādam – vienkārši mentoru, kas palīdz tikt galā.
🎯 Mēs nodrošināsim, lai katrā skolā Rīgā būtu pieejami:
➡️ psihologi
➡️ sociālie pedagogi
➡️ logopēdi
➡️ karjeras konsultanti
Un ne tikai uz papīra, bet reāli – katru dienu.
Papildus:
✅ atbalsts skolotāju profesionālajai pilnveidei
✅ ārpusstundu nodarbību pieejamība katrā apkaimē
Tā nav privilēģija. Tā ir sabiedriska investīcija nākotnē.
Rīga nevar atļauties bērnus ignorēt.
Rīga būs stipra tikai tad, ja stipri būs tās bērni.
🔍 Beidzam minēt, kur paliek mūsu nauda.
Vai zini, cik izmaksā biļete “Rīgas satiksmē”?
Cik tiek iekasēts no apkures maksājumiem?
Kur tieši aiziet apsaimniekošanas maksas?
Tu, iespējams, nevari atbildēt.
Un zini ko – Tu neesi vienīgais.
Iedzīvotāji jau sen izjūt neuzticēšanos pašvaldības uzņēmumiem:
Rīgas siltums. Rīgas satiksme. Rīgas namu pārvaldnieks.
Tie kļuvuši par noslēgtām sistēmām – bez skaidriem cipariem un bez pārbaudāmas atbildības.
Mēs piedāvājam to mainīt.
🔍 Neatkarīgs audits katram uzņēmumam – reizi divos gados.
✅ To veic akreditēta institūcija.
📢 Rezultāti – publiski pieejami ikvienam.
Tā dara Tallina. Tā dara Viļņa. Tā darīsim arī Rīgā.
Caurspīdība nav greznība – tās ir mūsu tiesības.
Tikai tad, kad zinām, varam prasīt atbildību.
Un tikai tad, kad ir uzticēšanās, pilsēta var virzīties uz priekšu.
Rīga pieder cilvēkiem, ne sistēmai!
🏠 Silta māja = zemāks rēķins + lielāka vērtība + tīrāks gaiss
Rīgā dzīvo tūkstošiem cilvēku padomju laika namos,
kur apkures rēķini ir līdz pat 40% augstāki nekā siltinātās ēkās.
Un daudziem jau ir sajūta – mēs pārmaksājam par siltumu, kas vienkārši aizplūst.
Labā ziņa – risinājums jau eksistē.
Tur, kur ēkas ir siltinātas – rēķini samazinās, īpašumu vērtība aug, vide uzlabojas.
🎯 Mēs piedāvājam:
➡️ paplašināt pašvaldības līdzfinansējumu,
➡️ padarīt programmu pieejamu ikvienai mājai visos rajonos,
➡️ nodrošināt ikgadējus konkursus, paredzamu grafiku, ES fondu līdzfinansējumu.
🎯 Mērķis – līdz 2030. gadam siltināt vismaz 1000 daudzdzīvokļu ēkas.
Tā nav greznība. Tā ir saimnieciska nepieciešamība.
Un tā ir godīga politika cilvēkiem, kas šeit dzīvo, strādā un maksā rēķinus.
🏢 “Rīgas namu pārvaldnieks” – laiks pāriet no birokrātijas uz servisu
Šo nosaukumu zina katrs rīdzinieks,
bet daudzi to dzird ar vilšanos.
☑️ Sarežģīta saziņa
☑️ Ilga reakcija uz bojājumiem
☑️ Rēķini, kurus saprot tikai daži
Šāds modelis vairs nestrādā.
Mēs piedāvājam konkrētu reformu, lai RNP kļūtu par to, kam tam jābūt – iedzīvotāju servisa uzņēmumu.
3 skaidri soļi:
📱 Digitāla saziņas platforma – vienkārši, pārskatāmi, ērti.
📍 Atbildības vadītāji katrā mikrorajonā – cilvēki, kas zina savu teritoriju un problēmas.
⭐ Klientu apmierinātības vērtējums – tieša ietekme uz darbinieku atalgojumu.
Tas nav tikai par sistēmu. Tas ir par attieksmi.
Iedzīvotājs vairs nav klients rindas galā, bet partneris, kurš redz, kas notiek ar viņa īpašumu.
📈 Un kvalitatīvs pārvaldnieks nozīmē ne tikai labāku dzīvi mājā, bet arī augstāku īpašuma vērtību.
Laiks, lai RNP sāktu strādāt iedzīvotājiem, nevis sev.
👉🏻Faktoru kopums, kura iespaidā dzimstība tik dramatiski nokritusies, ir gana liels. Tāpēc vismaz tikpat lielam jābūt tam veicamo darbu kopumam, lai bērni Latvijā dzimtu vairāk.
Vairāk 👇🏻
https://t.co/usvs3DT31s
🤝🏻Piedalījos Finanšu pratības nedēļas ietvaros organizētajā iniciatīvā, kuras laikā tiešsaistes formātā apguvu Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvāto e-apmācību moduli „Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība”.
👏🏻Uzskatu šo izglītības moduli par vērtīgu ieguldījumu personīgo finanšu pārvaldības kompetenču pilnveidē un iesaku izmantot šo iespēju, lai padziļinātu vai atsvaidzinātu savas zināšanas finanšu pratības jomā.
👉🏻Personām, kuru zināšanu un prasmju līmenis finanšu jautājumos jau ir augsts, šis modulis kalpos kā vērtīgs atkārtošanas un nostiprināšanas līdzeklis. Atkārtošana- zināšanu māte! 📚
📈Vienlaikus tiem, kam finanšu pratība ir izaicinājums, apmācība piedāvā strukturētu pamatu, kas var būtiski uzlabot spēju pieņemt informētus lēmumus par finansēm, uzkrājumiem un savu ilgtermiņa finansiālo stabilitāti.
🤩 Personīgi veicu šī moduļa apguvi, rūpīgi iepazīstoties ar piedāvāto materiālu, kā arī nokārtojot zināšanu pārbaudes testu. Desmitnieku dabūju, bet pie viena jautājuma nācās nedaudz padomāt. 😅
Aicinu arī Tevi izmantot šo bezmaksas iespēju, lai iegūtu vai nostiprinātu savas zināšanas finanšu pratības jomā! 👇🏻
Saite uz programmu:
https://t.co/Py3w1RsZZC
Otrā diena
Šodien, 2025. gada 12. martā, kā Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs piedalījos Latvijas Republikas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā kopā ar Labklājības ministrijas un citu ministriju un organizāciju pārstāvjiem analizēja sociālo darbinieku profesionālās darbības aktuālo situāciju Latvijā.
Sanāksmē Labklājības ministrija prezentēja aktuālus datus, kas apliecina, ka sociālo darbinieku trūkums ir būtiska un steidzami risināma problēma visā valstī.
Šobrīd trūkst aptuveni 400 sociālā darba speciālistu, lai nodrošinātu normu – viens speciālists uz 1000 iedzīvotājiem. Situāciju vēl vairāk sarežģī sociālo dienestu zemais atalgojuma līmenis, kas lielākajā daļā pašvaldību nesasniedz pat valstī noteiktās minimālās mēnešalgas grupas prasības.
Manuprāt, pašvaldību sociālās jomas problēmām ir saskatāmi gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli. Objektīvi ir saprotams, ka pašvaldībām ir jārisina plašs funkciju spektrs ar ierobežotiem resursiem, liekot veikt rūpīgu prioritāšu izvērtēšanu. Tomēr subjektīvais aspekts – izvēle atsevišķos gadījumos sociālo jomu atstāt otrajā plānā politiskās popularitātes vārdā, piemēram, piešķirot nodokļu atvieglojumus, ir apšaubāma prakse. Tā tieši un negatīvi ietekmē sociāli mazāka izsargātos iedzīvotājus.
Vispirms pašvaldībām ir jānodrošina adekvāts sociālais atbalsts un pienācīgi darba apstākļi sociālajiem darbiniekiem. Tikai tad, kad šie būtiskie pienākumi tiek pildīti atbilstošā līmenī, būtu apsvērami citi politiskie instrumenti, ieskaitot nodokļu atvieglojumus!
✅ Bija gods būt blakus vēsturiskajam mirklim, kad šorīt, 08:03 veiksmīgi tika atslēgta Latvijas – Krievijas līnija. Esmu pateicīgs mūsu sistēmas operatoru komandai, kura strādājusi pie tā, lai šodien mums visiem būtu mierīgi. #brell#klimataunenergetikasministrija#Kasparsmelnis
Mums atliek tikai ievērtēt šo bagātību nākošo reizi, kad domājam par savu turību un salīdzinām to ar citiem, un izmantot šo bagātību ar cieņu un gudrību, parūpējoties, ka mūsu bērni un mazbērni varēs dzīvot pat vēl bagātākā Latvijā.
🌲🇱🇻🌾
https://t.co/Iezwa1VcVP