Esmu iekāpusi 39.nedēļā un domāju, ka varbūt jāpastāsta šeit, cik faking nepanesami grūta šobrīd ir mana dzīve. Varbūt gūšu šeit kādu mierinājumu, lai gan šobrīd nekur man nav labi un neviens man nevar pateikt neko, kas mierinātu.
Viena jocīga lieta, ko sevī esmu ievērojusi pēdējā laikā. Ja cilvēki man izsaka komplimentu vai ir riktīgi jauki, man kaut kā zemapziņā ir sajūta, ka tas ir tāpēc, ka viņiem manis vienkārši žēl. Es ticu, ka tas tā nav, un cenšos komplimentus pieņemt, bet to pēdējā laikā pamanu.
Jo vecāka Alise paliek, jo lielāks ir mans mom guilt, kad nolemju paņemt kādu dienu sev. 2 nedēļas noslimojām pa mājām. Daudz ekrānu un našķu. Līdz rītdienai izbraucu no pilsētas un jūtos tik vainīga. Tas ir tā normāli vai man vajag terapiju?
Ir 1.00 naktī un es sēžu vīra vecāku mājā un dzeru tēju. Sen nebijuši panikas lēkme. Viss sākās ar to, ka tāda jocīga sajūta. Tā ka sirds ik pa laikam uzmet kūleni. Pirksti pie pulsa - eu, bet tiešām. Nomierina sevi, jo noteikti tikai izlikās. Varbūt nogurums un ikdienas rūpes.
Bet nu not my first rodeo. Iedzēru rozā tableti, ko pēc pēdējās panikas lēkmes man izrakstīja ĢĀ. Sēžu un gaidu, kad pāries. Cerams, ka varēšu kaut kad arī aizmigt.
Lai jums mierīga nakts.
Sen neesmu neko rakstījusi. Dzīve iegriezusies virpulī ar dzīvošanu Alūksnē un daļēji attālinātu strādāšanu Rīgā. Plus vēl šobrīd 2 dienas nedēļā mācos par pirmās palīdzības pasniedzeju. Kaut kā ejam uz priekšu, plānojam nākotni un gaidām Ziemassvētku brīvdienas🎄🎅🏼
2-3gadnieku mammas - jautājums jums. Radi un draugi sāk vaicāt, ko dāvināt Alisei Ziemassvētkos. Kas jūsējiem šobrīd aktuāls? Alisei patīk puzles un grāmatas, bet to jau viņai kaudzēm.
Šodien bija saruna par sērām LR1 raidījumā ģimenes studija. Tur padalījos arī ar savu pieredzi. Ja interesē, var noklausīties sarunu šeit - https://t.co/mvAADDpFIO
Mēs dzīvojām Teikā. Netālu no t.s. Teikas krusta.
Tagad, kad esmu atsākusi strādāt, pāris dienas nedēļa esmu Rīgā un vienmēr sanāk izbraukt cauri rajonam. Pārņem grūtsirdība. Arī, ja mēģinu to vietu apbraukt, tāpat ar domām esmu tur.
Joprojām grūti bez viņa būt.
Alisei divgadnieku krīze pašā plaukumā. Būtu ļoti viegli, ja visu dienu katru dienu darītu tikai to, ko viņa grib. Šodien kliedza viiiiiiisu ceļu līdz dārziņam un vēl iekšā sauca pēc manis 💔 sirds lūzt, bet nav daudz variantu. Būs arī labākas dienas.
Ye.. I still do.
Šodien viņam būtu palikši 33. Pēdējā, ko svinējām kopā, bija 30. Viņš domāja nesvinēt. Es uzstāju. Jo dzīve jāsvin. Uztaisījām lielu balli. Ar visiem mīļajiem. Cik labi, ka tā.
Šodien bijām kafejnīcā ar Alisi ēst saldējumu. Tētim dzimšanas diena.
Sviniet dzīvi!
@zemdaugaviete Skaista mana tēvuzeme; Pūt vējiņi; Tumša nakte, zaļa zāle; Šūpuļdziesmu no Zaķīšu pirtiņas + minētās šūpuļdziesmas. Bet citreiz arī vienkārši klusumā. Agrāk vēl arī Spotify liku K.Kazāka šūpuļdziesmas.
@TontonsB Viņa Tev palīdzēs un daudz ko arī pateiks, kā labāk darīt. Un Tu iemācīsies viņu saklausīt. Tici, saku no pieredzes. Bieži dzirdu vīra balsī savās domās un ticu, ka daudzas domas tajās ieliek tieši viņš. Viņi ir mums tepat tuvumā. 🫂🤍
@JonnyBuJunior No sirds cienu pedagogus. Pati esmu strādājusi skolā. Jebkurš skolotājs ir pelnījis 8 nedēļu atvaļinājumu.
Apvienotās grupas bd sākās no 1.jūnija. Jo sākas atvaļinājumu laiks bērnudārzos. Es tik par to, ka mazajiem jau tā ir grūts bd uzsākšanas laiks.
Alise uzsāks jaunu bd. Līdz augusta beigām būs audz. aizvietotājas. Un brīdī, kad Alise pieradīs pie telpām, audzinātājām un biedriem, atkal būs pārmaiņas. Kāpēc nevar sakārtot atvaļinājumus tā, ka mazos jau startā uzņem kaut viena no abām audzinātājām. Vai arī es cepos par neko?