Uuuun mums tagad ir jaunā Ždanoka! Saskaņa paspēja izķert šo brīvo nišu. Petkeviča ir ideāla kandidāte grūtgalvjiem - antivaksere, homofobe, cīnās par omītēm, kuras neprot valsts valodu. Vienīgais, man interesanti, cik drīz viņa kārtējo reizi mainīs savu politisko piederību.
Partijas "Saskaņa" saraksta līderi Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs EP deputāts un partijas līdzpriekšsēdētājs Nils Ušakovs, sabiedriskā aktīviste Olga Petkeviča un politiskā spēka līdzpriekšsēdētāja Regīna Ločmele, aģentūra LETA noskaidroja partijā.
"Saskaņas" valde šovakar apstiprinājusi kandidātu sarakstu EP vēlēšanām un partijas vēlēšanu programmu.
“It is completely possible to live in my city for the whole life and not to speak Latvian. It’s just OK.”
Man ir tik daudz, ko teikt, ka labāk pagaidām noklusēšu. Viņai, redz, OK. Labi viņai.
Ušakova uzaicinātā Elksniņa propagandiste Olga Petkeviča no Daugavpils Eiropas Parlamentā stāsta, ka cilvēki Latvijā mirst tāpēc, ka viņiem “piespiedu kārtā” jāmācās latviešu valoda. Un sauc to par karu bez raķetēm. Iespaidīga smadzeņu skalošana.
https://t.co/EdUQISjsPx
Vai @AndrisKulbergs (AS) budžeta debatēs nopietni dod mājienus, ka Latvijai vajadzētu būt "tiltam starp rietumiem un austrumiem" banku sektorā? Mūsu valsts drošības apstākļos? Neticu savām ausīm.
Yesterday Latvia ushered in a new government.
The new Minister of Culture, Agnese Logina from the Progressives party, is a 33-year-old film buff with an active Letterboxd account. She's also director of the Riga Film Museum
Es, kā jebkurš Latvijas patriots, ticu, ka Ukraina uzvarēs Krieviju un pilnībā atgūs visu savu teritoriju. Ukraina karo arī mūsu karu un tāpēc mana nelokāma pārliecība ir, ka Latvijai jābūt par līdervalsti atbalsta sniegšanā Ukrainai.
Vakar tika izplatīti atsevišķi fragmenti no intervijām, ko dažādos gados esmu sniedzis Latvijas medijiem. Daudzi no komentāriem pie šiem fragmentiem apšauba manu atbalstu Latvijas un Ukrainas neatkarībai un teritoriālai integritātei. To absolūti noliedzu un uzskatu par savu pienākumu sniegt skaidrojumu sabiedrībai.
1940. gadā Latvijā tika okupēta. 1991. gadā atguvām savu valstisko neatkarību. Latvijas valsts un Satversmes tiesiskā nepārtrauktība ir absolūti nenoliedzama. Tā ir Latvijas valstiskuma pamatā. Vienlaikus Latvijas brīvvalsts sabiedrība, politiskā kultūra un starptautiskie izaicinājumi, kas ir bijuši pirms un pēc padomju okupācijas, atšķiras.
Krima ir un būs daļa no Ukrainas. 2016. gada intervijā kā Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs un universitātes profesors sniedzu savu profesionālo vērtējumu aktuālajai ģeopolitiskajai situācijai saistībā ar Krimas okupāciju. Nekad neesmu paudis uzskatu, ka Krimai ir jābūt Krievijas sastāvā. Toreiz diemžēl nepastāvēja priekšnosacījumi, lai pašu spēkiem Ukraina atgūtu savu teritoriju. Bet šobrīd ar nelokāmu Rietumu atbalstu tas var tikt izdarīts.
Visvairāk tika apzināti sagrozīts mans citāts par “Ukrainas projektu”. Paudu, ka politiskās elites Ukrainā pirms Pašcieņas revolūcijas, tādu kā Janukoviča un citu prokrievisko prezidentu valdīšanas laikā, valsti izmantoja kā savu savtīgu projektu. Atšķirība ir kritiska. Kā nor��dīju tajā pašā intervijā, bija un ir cerība, ka ukraiņu jaunā politiskā paaudze spēs konflikta apstākļos stiprināt nācijas apziņu ar savu ukrainiskumu un patriotismu.
Man nekad nav bijušas ilūzijas par Krievijas patieso seju. Pastāv iemesls, kāpēc jau 2012. gadā Krievija iekļāva mani nevēlamo personu sarakstā.
Esot pētnieka un mācībspēka statusā, vienmēr uzskatīju par pienākumu skaidrot starptautiskās politikas procesus, aicinot uz argumentētām diskusijām. Arī šobrīd esmu gatavs diskutēt par visiem manis paustajiem publiskajiem vēstījumiem. Manas vērtības ir skaidras. Apzinos, ka pēdējo dienu veiktā kampaņa un vērstās aktivitātes ir daļa no politikas. Esmu pateicīgs par savu vēlētāju sniegto mandātu un turpināšu pēc labākās sirdsapziņas strādāt, lai veicinātu mūsu drošību, kā arī starptautiski stiprināt atbalstu Ukrainai.
Braucu ar vilcienu no Rīgas uz Daugavpili. Ārā +32, nolēmu iztērēt vairāk naudas un nopirkt biļeti ekspresim, jo tajos vienmēr ir gaisa kondicionieris. Iekāpju vilcienā un saprotu, ka tas ir viens no vecajiem dīzeļvilcieniem, kur vienīgais izvēdināšanas veids ir logu atvēršana.
Te arī redzams būtiskākais iemesls, kāpēc bija tik liela vēlme “nomest” Mārtiņu Staķi no Rīgas mēra amata. Politiskā greizsirdība. Diemžēl tā padarīja citus ne tikai varaskārus, bet arī tuvredzīgus. Redzams, ka tieši @MStakis var reāli cīnīties, lai Ušakova/Rošļikova bloks neatgrieztos Rīgā pie varas. https://t.co/qLmqzu1NPH
Šodien pēc kādām 10 minūtēm, kopš mēs aiznesām iesniegumu ar visiem papīriem prokuratūrai, mums uz e-pastu tika nosūtīts paziņojums par kriminālprocesa atjaunošanu. Cīnīsimies tālāk!
Sakarā ar to, ka es tiku piekauts 04.05. saņēmu lēmumu. Liels paldies @Valsts_policija par to, ka mēs nevaram justies droši savā valstī. Noziedznieks netiek nekādi sodīts, var sist cilvēkus tālāk. Nekādas pat minimālās pamācības.
Iesim pārsūdzēt lēmumu.
Pēc Staķa teiktā, šobrīd Rīgas domē ir jauns vairākums, kur viņa bijušie kolēģi – Vilnis Ķirsis, Edvards Ratnieks, Linda Ozola – ir "slēguši vienošanās ar opozīcijas partijām, lai piedāvātu "lēņu modeli", kur tiek strikti sadalītas politiskās atbildības".
Es šodien būšu sliktā omā.
Nekas nav riebīgāks par cerības zaudēšana. Rīgā noticis tieši tas.
Vēl riebīgāk: mēs visi esam vienas paaudzes cilvēki. Es nesaprotu, cik ilgi var zagt un nebūt gana. Tiešām vēl vienu paaudzi vajag?
Žēl arī par dažiem, kuri pavilkās līdzi.
Pie valdības mājas Brīvības/Elizabetes ielas stūrī šodien gājiena laikā dzirdēju kāda sirma onkuļa un svētku dalībnieka no Latgales izsaucienu: “cik labi, ka te vairs nav Ļeņins!”