Artis Pabriks

Former Deputy Prime Minister, Minister of Defence and Foreign Affairs, former MEP.

[Artis Pabriks @Pabriks]

After USSR attacked Finland in 1939, it was excluded from League of Nations, after Russian attack on Ukraine in 2022 it should be excluded from UN. Especially, if UN wants to be respected again.

[Latvijas attīstībai @attistibai]

Latvijas attīstībai

[Informal Economy @EconomyInformal]

Prosperity Index 2025

1. Norway🇳🇴
2. Denmark🇩🇰
3. Iceland🇮🇸
4. Sweden🇸🇪
5. Ireland🇮🇪
6. Switzerland🇨🇭
7. Belgium🇧🇪
8. Finland🇫🇮
9. Netherlands🇳🇱
10. Slovenia🇸🇮
11. Luxembourg🇱🇺
12. Germany🇩🇪
13. Czechia🇨🇿
14. Australia🇦🇺
15. Malta🇲🇹
16. New Zealand🇳🇿
17. Austria🇦🇹
18. Cyprus🇨🇾
19. Canada🇨🇦
20. Estonia🇪🇪
21. Singapore🇸🇬
22. Japan🇯🇵
23. Spain🇪🇸
24. France🇫🇷
25. Taiwan🇹🇼
26. UK🇬🇧
27. Slovakia🇸🇰
28. Italy🇮🇹
29. Lithuania🇱🇹
30. Korea🇰🇷
31. Latvia🇱🇻
32. Greece🇬🇷
33. Portugal🇵🇹
34. Croatia🇭🇷
35. Poland🇵🇱
36. USA🇺🇸
37. Israel🇮🇱
38. Hungary🇭🇺
39. UAE🇦🇪
40. Uruguay🇺🇾
41. Romania🇷🇴
42. Argentina🇦🇷
47. Kazakhstan🇰🇿
48. Chile🇨🇱
52. Costa Rica🇨🇷
55. Serbia🇷🇸
59. Ukraine🇺🇦
62. Russia🇷🇺
64. Thailand🇹🇭
66. Malaysia🇲🇾
68. Saudi Arabia🇸🇦
70. Türkiye🇹🇷
73. Brazil🇧🇷
75. Ecuador🇪🇨
80. Mexico🇲🇽
82. Mongolia🇲🇳
85. China🇨🇳
86. Peru🇵🇪
89. Iran🇮🇷
91. Colombia🇨🇴
93. Egypt🇪🇬
94. Venezuela🇻🇪
97. Bolivia🇧🇴
99. Paraguay🇵🇾
100. Philippines🇵🇭
102. El Salvador🇸🇻
105. Indonesia🇮🇩
111. Bangladesh🇧🇩
114. India🇮🇳
115. South Africa🇿🇦
116. Honduras🇭🇳
121. Guatemala🇬🇹
122. Pakistan🇵🇰
123. Kenya🇰🇪
132. Tanzania🇹🇿
136. Nigeria🇳🇬
141. Zimbabwe🇿🇼
145. Rwanda🇷🇼
150. Haiti🇭🇹
154. Afghanistan🇦🇫
164. South Sudan🇸🇸

@AtlanticCouncil

[Nepareizais @realNepareizais]

Lielākā daļa Igaunijā dislocēto ASV karavīru ir pametuši valsti. Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkur norādīja, ka, pēc viņam pieejamās informācijas, nākamā ASV rotācijas vienība Igaunijā ieradīsies vasaras laikā un paliks līdz gada beigām. Savukārt par turpmāko ASV militāro klātbūtni skaidrības pagaidām nav. Tāpat nav zināms, kā tiks īstenota ASV spēku pārdislokācija Eiropā un vai aptuveni 4000 karavīru, kurus rotācijas kārtībā plānots izvietot Polijā, ietekmēs arī spēku klātbūtni Baltijas valstīs.

ASV karaspēks Igaunijā tika izvietots, pamatojoties uz abu valstu savstarpējo vienošanos, un šī vienošanās joprojām ir spēkā. Tomēr līdzšinējā rotācijas vienība valsti jau ir atstājusi. Pēc Pevkura teiktā, no NATO Eiropas Apvienoto spēku virspavēlnieka un sauszemes spēku komandiera viņš saņēmis informāciju, ka nākamā ASV rotācijas vienība Igaunijā ieradīsies vasaras laikā un paliks līdz gada beigām.

Pagaidām nav zināms ne jaunās vienības lielums, ne arī tas, kāda būs ASV militārā klātbūtne Igaunijā turpmākajos gados.

“To noteiks Pentagona veicamais sešu mēnešu pārskats. Taču nākamajai rotācijas vienībai Igaunijā vajadzētu ierasties jau šīs vasaras laikā,” sacīja Pevkurs.

Līdz šim ASV karavīri bija izvietoti Tapas militārā bāze, Dienvidigaunijā un citviet valstī. Kopējais karavīru skaits sasniedza aptuveni 500–700, taču pašlaik Igaunijā palikuši mazāk nekā simts ASV karavīru. Šīs vienības iepriekš tika nosūtītas no ASV brigādēm, kas dislocētas Polijā vai Rumānijā. Joprojām nav skaidrs, kad un kādā apjomā ASV brigāde tiks dislocēta Polijā un vai daļa tās karavīru vēlāk rotācijas kārtībā nonāks arī Igaunijā.

“Kad tieši šī brigāde tiks dislocēta Polijā, tas noteikti nav viena gada jautājums. Tas būs ilgāks process. Tikai pēc tam varēs redzēt, vai rotācijas vienības uz Igauniju tiks nosūtītas no šīs brigādes sastāva vai arī no citas vienības,” sacīja Pevkurs.

Savukārt Kalev Stoicescu, Igaunijas parlamenta Valsts aizsardzības komisijas priekšsēdētājs, uzskata, ka ASV pagaidām nostādījusi Igauniju un citas NATO austrumu flanga valstis nogaidošā situācijā neatkarīgi no tā, cik lielu daļu no iekšzemes kopprodukta tās atvēl aizsardzībai.

“Mēs varam dziedāt, dejot un pat lēkāt uz vienas kājas, taču galīgo lēmumu pieņem Baltais nams un ASV administrācija, vadoties no Savienoto Valstu interesēm un redzējuma,” sacīja Stoicesku.

Viņš piebilda, ka, ja ASV karaspēks arī turpmāk saglabāsies Eiropā, tad tam visloģiskākā vieta būtu NATO austrumu flangs. Savukārt Pevkurs norādīja, ka arī gaidāmajā NATO samitā nav gaidāmi būtiski paziņojumi par ASV spēku nākotni Igaunijā. Tāpēc Igaunijai arī turpmāk būs jāpaļaujas uz savām aizsardzības spējām un NATO daudznacionālajām kaujas grupām, kas Baltijas valstīs joprojām tiek regulāri rotētas.

https://t.co/UH2wBErGAU

[Jānis Hermanis @J_Hermanis]

Latvija vēl pirms 10 gadiem bija vienādā līmenī Lietuvu, bet tagad... pēdējā vieta starp 3 Baltijas valstīm.
Pakalpojumu eksports, EUR 💶 uz 1 iedzīvotāju 🇱🇻🇪🇪🇱🇹 / mēnesī.

[Baiba Braže @Braze_Baiba]

Russian officials continue lying. While it’s not a surprise, here is a reminder of facts that Nordic Baltic ministers have stated.

The Baltic states do NOT allow airspace to be used by Ukraine for drone attacks. Russia's illegal war on Ukraine is a sole reason for all accidents.

[Artis Pabriks @Pabriks]

@TheFl0orIsLaVa In the heart of Europe one green country. Still somebody want to see it in EU?

[Nordic Baltic Institute @NordicBalticIns]

Live now on Youtube: https://t.co/9u5Wxsfx1K

PANEL | Ahead of NATO Summit in Ankara:
Perspectives on Global Security and Changing Security Architecture

Speakers
🇹🇷 Dr. Hulusi Akar – Former Minister of National Defence of Türkiye (@hulusiakarmedya)
🇱🇻 Dr. Artis Pabriks – Former Deputy Prime Minister, Minister of Defence & Foreign Affairs of Latvia (@Pabriks)
🇺🇸 Amb. Matthew Bryza – Former Deputy Assistant Secretary of State of the United States (@BryzaMatthew)
🇪🇪 Dr. Kristi Raik – Director, International Centre for Defence and Security (@ICDS_Tallinn), Estonia (@KristiRaik)
🇹🇷 Prof. Dr. Hüseyin Bağcı – Professor of International Relations, Middle East Technical University (METU) (@profbagci)

Moderator
🇹🇷 Dr. Esra Öztürk – Founder and the Chair of the Board, Nordic Baltic Institute (@EsraKarahindiba)

[Nordic Baltic Institute @NordicBalticIns]

3 JULY 2026 (FRIDAY) | (GMT+3)
LIVE on YouTube: https://t.co/SXmFjMlY5y

As NATO leaders prepare to meet in Ankara, join the Nordic Baltic Institute's debut panel for a discussion on the future of the Alliance and the evolving global security landscape.

Speakers
🇹🇷 Dr. Hulusi Akar (@hulusiakarmedya) Former Minister of National Defence of Türkiye
🇱🇻 Dr. Artis Pabriks (@pabriks) – Former Deputy Prime Minister, Minister of Defence & Foreign Affairs of Latvia
🇺🇸 Amb. Matthew Bryza (@BryzaMatthew) – Former Deputy Assistant Secretary of State of the United States
🇪🇪 Dr. Kristi Raik (@KristiRaik) Director, International Centre for Defence and Security (@ICDS_Tallinn), Estonia
🇹🇷 Prof. Dr. Hüseyin Bağcı (@profbagci) Professor of International Relations, Middle East Technical University (METU)

Moderator
🇹🇷 Dr. Esra Öztürk (@EsraKarahindiba) – Founder and the Chair of the Board, Nordic Baltic Institute

Discussion Topics

▪ NATO 3.0 and the Alliance's Strategic Evolution
▪ Türkiye's Strategic Role in European Security
▪ The Baltic and Arctic Dimensions of Security
▪ The Future of Transatlantic Cooperation
▪ Ahead of the NATO Summit in Ankara

#NATO #NATOSummit #Türkiye #EuropeanSecurity #Arctic #Baltic #ForeignPolicy #Security

[NEXTA @nexta_tv]

🚨 BREAKING: U.S. warns Poland that Russia is preparing an armed provocation. Belarusian troops could be involved

According to The Telegraph, citing its sources, one of the most extreme scenarios involves a ground incursion by Russian and Belarusian troops. The attack could be launched either from Russia’s Kaliningrad region or from Belarus.

Polish Foreign Minister Radosław Sikorski previously warned that Russia could stage an attack on its own territory to create a casus belli—a pretext for aggression against a NATO member.

[Artis Pabriks @Pabriks]

@signegorbane Neesmu šādu statistiku vācis un domāju, ka jūsu jautājums ir bezjēdzīgs

[Artis Pabriks @Pabriks]

Trīs no četriem pirmklasniekiem ir bojāti zobi. No pieredzes varu teikt, ka tā ir vecāku atbildība, kuriem ir jāpalīdz un jātīra mazo bērnu zobi pareizi, tādejādi iemācot bērnus pašus pareizi to darīt. Vecāki saņemieties, var panākt, ka pirmais caurums nav pirms 20 gadu vecuma.

[Artis Pabriks @Pabriks]

MilTech Asociācija kopā ar ministru Melni svin 2 gadu jubileju un apspriež tālāko militārās industrijas attīstību. https://t.co/MmQYbnaQT9

[Artis Pabriks @Pabriks]

@qurilkatv Jā, man visiem bērniem pirmie caurumi ap 20 gadu vecumā. Nebarot ar cukuru starplaikos, kārtīgi tīrīt un diegot pēc ēšanas. Nekādas sūkājamās cukura konfektes un kolas.

[Artis Pabriks @Pabriks]

Krievijas lēmums slēgt Abrenes-Kārsavas dzelzceļa punktu uzskatāms par hibrīd un informatīvā kara sastāvdaļu pret Eiropu un kaimiņvalstīm.

[Artis Pabriks @Pabriks]

@lasma_m Pie vainas ir nepareiza zobu higiēna un jopšana mājās. Ja visu pareizi dara, zobārsts ir tikai pārbaudei un pārrunām.

[Artis Pabriks @Pabriks]

@UOsis Vajag zobus kārtīgi tīrīt un viss būs labi

[Artis Pabriks @Pabriks]

@guiles12345 Just proper cleaning would be fine for the beginning. Small kids can not be entrusted to clean teeth, it must be done by parents, in right time and properly.

[Roman Sheremeta 🇺🇸🇺🇦 @rshereme]

In December 2022, during russia’s occupation of Mariupol, Ukrainian books from the library of the Pryazovskyi State Technical University were thrown out, piled in the street, and burned. This is not just an act of vandalism — it’s an attempt to erase Ukrainian language, culture, and identity.

Wherever russia occupies, it systematically bans Ukrainian language in schools, replaces curricula with russian propaganda, and destroys cultural symbols. It’s a brutal continuation of a long history of russification and cultural repression.

Book burning is a powerful symbol — it shows fear of free thought and national memory. And yet, each burned book reminds us why Ukraine’s resistance matters: because words and ideas are as dangerous to tyrants as weapons.

[Artis Pabriks @Pabriks]

@Mylovanov One does not change horses during race

[Artis Pabriks @Pabriks]

@ieputman … un protams, jautājums koun kad plāno darīt jaunā valdība un IZM? Uzskatu, ka politiski Šveices prasība, kas esot Šveices valdības noteikta pieprasa politisku risinājumu starp Šveices un Latvijas IZM un arī Ārlietu ministrijām.

[Artis Pabriks @Pabriks]

Interesanti, kā IZM risina izglītības dokumentu starptautisko līdztiesību Eiropā. Šveicē,joprojām, ir prasība Latvijas skolu absolventiem, kuri veiksmīgi nokārtojuši iestājeksāmenus Šveicē vienlaikus iestāties kādā no Latvijas augstskolām, lai “pierādītu” kaut ko? (1)