Vēlēšanu uzvarētāja psiholoģiskais mandāts nav bezgalīgs, turklāt - jo ilgāk to tērē politiskos zemtepiķa procesos, jo ātrāk uzvarētāja priekšrocības pagaist. Tā kā premjers plāno (nu tā vismaz izskatās) arī nepopulāras lietas nākamā gada budžetā, tad labāk tās pieņemt, kamēr vēl ir šī sajūta.
Kad Kučinskis nedēļu pēc vēlēšanām teica, ka nākamā gada budžetu jāpieņem janvāra beigās, es nesapratu, kāpēc - AS nebijis mandātu skaits, vairākas koalīcijas iespējas, visi trumpji, tā teikt, Kulbergam rokās. Valdībai būtu jābūt gatavai novembra sākumā, budžetam būtu jābūt Saeimā pieņemtam decembra beigās.
Bet tagad skaidrs, kāpēc.
@BensLatkovskis Acīmredzami - zema sagatavotība. Alternatīvi varētu domāt, ka vajag nogurdināt sabiedrību, līdz piekrišana vēlamajai koalīcijai pieaug. Bet nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka būs tā koalīcija, kas bija par 90% skaidra oktobra sākumā. Tā kā tas atkrīt.
Man jāapbēdina Saeima un premjers, bet, šo programmu ieviešot, nav iespējams samazināt deficītu par 2,8 miljardiem 4 gadu laikā. Ja Kulbergs šim tic, tad tas ir ekstrēmi naivi. Ja netic, tad šī ir ekstrēma līmeņa miglas pūšana.
https://t.co/mgdTaVuNdT
@IlzeKusina Tā ir nopietna ilūzija. Valsts budžeta zaudējumi būtu niecīgi, ja salîdzina ar papildus izdevumiem aizsardzībai, kurus uzņemamies un uzņemsimies tāpēc, ka mums kaimiņos agresīvs režīms, kuru Latvija palīdz stiprināt, lai nopelnītu salīdzinošas kapeiciņas.
Starp citu, nav jau daudz palicis laika, ko Kulbergam un Kozlovskim vēl pavilkt Krievijas graudu jautājumā - drīz būs lielā masa izvesta, ar janvāri varēs līdz jūlijam aizliegt vest. Un tad atkal no nākamā gada jūlija līdz decembrim analizēt - “ko teiks Lietuva un Igaunija? Ko Eiropas Savienība? Un vai nebūs prasības pret valsti?”
Sàkumā Kulbergam galvenais arguments bija tas, ka Baltijas valstīm esot šādus lēmumus (proti, par Krievijas izcelsmes graudu tranzītu) jāpieņem kopā. Tam vajagot laiku.
Tuvāk vēlēšanām Kulbergs (kopā ar Kozlovski no JV, kurš, ja kas, joprojām ir satiksmes ministrs) piedāvāja pseidoshēmu ar 300% dzelzceļa tarifu pieaugumu, kas apturēšot Krievijas graudu transportu pa Latvijas Dzelzceļu. Vairāki jau tad publiski teica, ka tas nav risinājums, ka efekts nebūs (arī es, bet tas nebūtu svarīgi). Bet Apvienotā saraksta politiķi un pats premjers apgalvoja, ka graudu vešana tiks apturēta. Saeima grozija likumu vienā dienā, politiķi sevi slavēja.
Tam sekoja (joprojām pirms vēlèšanām) dzelzceļa regulatora LatRailNet lēmums (joprojām spēkā), kas pacēla tarifu par 25%. Vairāk nevarot, esot taču Eiropas regulējums utt. Kravas, kā daudzi prognozēja, turpināja braukt, pat pieauga to apjoms.
Premjers bija sašutis, teica, ka LatRailNet jālikvidē, funkcijas jānodod SPRK. Vai šai virzienā kas kopš tā laika ir darīts? Nekas.
Tad Igaunija (joprojāpirms Saeimas vēlēšanàm) pieņēma lēmumu, ka Krievijas izcelsmes graudu tranzits pa tās dzelzceļa infrastruktūru ir aizliegts. Es premjeram priekšvēlēšanu debatēs jautāju, kāpēc Latvija nedara kā Igaunija (īpaši ņemot vērā taču iesākuma pozīciju, ka Baltijas valstīm viss jādara kopā). Atbilde bija (es vienkāršoju) - igauņi dara nepareizi).
Vēlàk pienāca klāt arguments, ka šāds lèmums nozīmētu simtiem miljonus, kas būšot jāmaksā kompensācijās dzelzceļa klientiem. Esat dzirdējuši par miljonu prasībām pret Igaunijas dzelzceļu vai valdību? Neesat, jo tādu nav.
Tagad esot jārunā ar Eiropas Savienību par šo jautājumu. Lai būtu kopīgs aizliegums.
Kāpēc tas, ka nav ES kopīga lèmuma, nekavēja Igauniju lemt par aizliegumu? Premjeram būtu jàatbild - kuras ES valstis tad vēl masveidā transportē Krievijas graudus? Atbilde nebūtu viņa pozīcijai patīkama.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka Kulbergs jau vairākus mēnešus pieņem un nepieņem lēmumus, lai šoruden Krievijas (un, iespējams, Ukrainas okupētajās teritorijās zagtos) graudus turpinātu masveidīgi transportēt pa Latvijas dzelzceļu un pārkrautu Latvijas ostās.
Kāpēc? Grūti pateikt.
Varbūt Kulbergs tiešām tic, ka Latvijai jānopelna, neatkarīgi no tā, ka ar šo nopelnīšanu Latvija palīdz finansēt Krievijas budžetu un tātad - karu Ukrainā.
Varbūt Kulbergs saredz to kā nepatīkamu, bet būtisku darbu, samazinot vajadzību dotēt Latvijas dzelzceļu? Nav šaubu, ka LDz koncerns ar šo graudu transportēšanu būs nopelnījuši.
Šīs pirmās divas pozicijas, manā izpratnē, ir amorālas, bet nu saprotama saimnieciskā loģika. Ja tā būtu, tad diezgan droši varam prognozēt jaunās Saeimas un topošās valdības pieeju vēl vairākkos jautājumos.
Bet iespējams, ka “labi onkuļi” apzināti māna Kulbergu, stāsta viņam visādas muļķības (piemēram, ko vien vērts bija tas reāli pilnīgi muļķīgais scenārijs ar t.s. 300% tarifa paaugstināšanu - jebkuram dzelzceļa pārvadājumu ekspertam uzreiz bija skaidrs, ka tā ir pilnīga mirāža) un premjers viņiem notic. Tad Kulbergam (vismaz pie sevis) būtu jāatminas, kas šajā vairāku mēnešu ceļā ir apzināti maldinājis, lai vairs nekad tiem neklausītu.
Bet citādi - Krievijas graudu kravas turpina braukt pa Latvijas dzelzceļu, kaut mēs visi pirms 2 mēnešiem varējām noklausīties, cik neapmierināts ir Kulbergs, Apvienotais saraksts (piemēram, Pozņaks).
Turklāt vaina nav tikai Kulbergam vai AS. Arī koalīcijas partneriem - JV, NA, ZZS, kas šo vairāku mēnešu miglas pūšanu ir atbalstijuši.
Smiltēns aicina par 50% samazināt deputātu kompensācijas. Nu labi. Es gan teiktu, ka pienācis laiks tās atcelt, ņemot vērā deputātu algu līmeni.
Bet svarīgākais - kad deputāts Smiltēns plāno iesniegt šādu likumdošanas priekšlikumu? Es varu pateikt - jāgroza ir Saeimas Kàrtības rullis.
Tik tà nelaime, ka, ja iesniegts likumprojekts, tas jānodod izskatīšanai Saeimas komisijām. Bet komisijas vēl nav izveidotas, jo tā izlēma AS, kuru līdzvada Smiltēns un kuras valdē ir Kulbergs.
Interesanti, ko darīja Latvijas iepriekšējā valdība, ja starp valstīm, kuras varēs neuzņemt “kvotas migrantus” ir Igaunija, kurai nav migrantu hibrīduzbrukumi, bet nav Latvijas! Bieži dzirdam, ka vēlamies kopīgus Baltijas lēmumus un kad tādu nav, tad nevaram lemt, Igauņi gan var!
Birokrātijas velns neslēpjas vienā vai dažos likumos - tās ir 1000 detaļās. 1000 aizkavēti, nepieņemti mazi lēmumi ir ar daudz lielāku kopējo iespaidu nekā 1 vai 2 lieli pozitīvi lēmumi.
Mēs alkstam pēc mega investoriem Rīgā, bet neredzam degungalā pašu iedzīvotāju vēlmi ieguldīt savā pilsētā. Katra ĀMD atteikta 2.iebrauktuve zemesgabalā, PAD atteikta papildēka pagalmā vai papildus stāvs, Sadales tīkla atteikts pieslēgums ir MĪNUS simti tūkstošu € investīcijas