Reāli nesaprotu šo mūsu mentalitātes iezīmi -
# Mobilais pa 699€+ uz diviem gadiem.
Shut up and take my money!
# 4 aliņi pa 5€ vienā vakarā.
Ielej vēl!
# Lai izmantotu xy AI servisu, vajadzēs nopirkt tokenus pa 10$
Nē, nu, man vajag, bet neiešu taču maksāt par to...
# Kad aizveras kāds veikals, vieta vai serviss.
Ko tad varēja gribēt ar tādām cenām...
Kopš Radio Nemiers ir 100% manējais no nepastāvīgās publikas vairākkārt esmu dzirdzējsi frāzi:
Tu jau par radio naudu gribi!
Tādās reizēs man šķiet, ka cilvēki reāli tupī, jo itin nekas nav par brīvu - no lietām apkārt (pat līdz smalkākajai detaļai) līdz burtiem, kurus šobrīd lasi.
Tajā visā ir ieguldīts darbs, izveidots bizness. Ja mēs gribam tikai ņemt, mēs esam nolemti nulles izaugsmei, iznīcībai.
Var būt tā ir tāda postpadomijas ēna, kas raksturīga mūsu ikdienai - pilns vēders, labākais šis/labākais tas, papīri kārtībā, ir ar ko padižoties.
Viss ir skaisti līdz brīdim, kad izbāz degunu ārpus Latvijas robežas.
Gluži kā ar teicienu "Latvijas Nokia", kuru izmanto, lai izceltu kādu uzņēmumu vai servisu, klaji ignorējot faktu, ka Nokia aizgāja pa burbuli, nespējot inovēt un iet laikam līdzi.
🤔