Balstoties uz manu ātro matemātiku:
Tikai 0.8 % cilvēku
*pilnvērtīgi izprot kādu sistēmu,
*spēj ilgtermiņā sistemātiski izpildīt A-Z darbības
*spēj pieiet radoši, apvienojot izdevīgo, nodalot lieko.
Izmantojot 80/20 skaldīšanas principu, 20% sabiedrības nodarbojas ar uzņēmējdarbību. 16% no tiem kāds parādīja ABCD darbības kuras tie vēlāk sistemātiski izpilda, 4% izpilda ABCD un pieiet radoši.
3.2% izdara visu ciklu, 0.8% izdara visu ko var un nepārtraukti veic uzlabojumus.
Un nekādā gadījumā es nesaku, ka Pīlēna kgs nepareizi vai neprecīzi izteicās, pateica pietiekoši lai rezonētu ar daudziem👍 bija ļoti vērtīgi overall, labi, kodolīgi piemēri, lieliska tēmu izvēle un ļoti patika prezentācijas veids, ekrāns - digitālā tāfele 👍 es arī tādu gribu 😀
Daudz tika pieminēta pieredze. Manas pārdomas par to, ka to vārdu var saprast dažādi un ja to var saprast dažādi tad tas ir vispārinājums. Attiecīgi - ceļš uz to kļūst ne(tik)skaidrs. Piemērs - izlasot grāmatu iegūsi pieredzi par to grāmatu. Lasot vēlreiz atkārtosies pieredze.
Šķiet atslēgas vārds ir perspektīva. Apgūstot jaunu informāciju vai informācijai mainoties un/vai tai kļūstot par faktisku, tā kļūst par bāzi jaunas perspektīvas veidošanā. Iespējams gūt jaunu pieredzi, darot to pašu lietu, tikai mainot perspektīvu. Tad jāmaina bāzes informācija
Šodien pirmo reizi biju Ola Foundation, klausījos Ulda Pīlēna lekciju. Patīkama ēka, aura. Lekcija bija loti interesanta, saņēmu daudz apstiprinājumus, stāstītais radīja dažādas pārdomas, ar kurām nākošajos ierakstos padalīšos
Pa ceļam ejot atpakaļ, domāju - iedomājies, tik īpaša jogas nodarbība, ka izejot no zāles pieņem lēmumu drastiski mainīt dzīvi, vienīgais loģiskais lēmums šķiet atstāt telefonu un aiziet prom.
Nu tā, ka caur sevi spēj to pamatot ar pilnu pārliecību, bez šaubām.
Man patīk visu skaldīt jā vai nē kategorijās. Tajos starpposmos, pelēkajās zonās, neskaidrībā šķiet slēpjas visi dēmoni.
Atkāpe un piemērs: gribi ēst? Saldu vai sāļu? Siltu vai aukstu? Gaļu vai veģetāro?
Utt pamazām skaldot var saprast ko grib/negrib, vajag/nevajag. 1 vai 0, kods