Ikviens, kurš pabijis Polijā deviņdesmitajos gados un mūsdienās, bijis liecinieks lielajām pārmaiņām. Viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm burtiski kļuvusi par reģionālu lielvaru ar augošu ekonomiku, jauniem lielceļiem un armiju, ko respektē pat Krievija.
Kāds ir Polijas noslēpums?
Latviešiem šķitīs neticami, bet poļu ekonomiskās izaugsmes fenomens pēc komunisma sabrukuma lielā mērā balstījās uz principu "ļaut cilvēkiem strādāt un netraucēt vairāk nekā nepieciešams".
Poļi rīkojās postpadomju teritorijai neticami drosmīgi pēc principa "atļauts viss, kas nav aizliegts" un tas nozīmēja ļoti vienkāršu uzņēmumu dibināšanu, minimālu licencēšanu, simbolisku birokrātiju un valsts kontroli pār mazo uzņēmējdarbību, ļaut cilvēkiem pašiem meklēt izdzīvošanas un peļņas veidus. Faktiski Polija rīkojās teju pretēji Latvijā kultivētajai pārregulācijai.
Rezultātu mēs visi redzam joprojām, pat braucot pa Polijas mazākajiem ceļiem. Bodītes, servisi, naktsmājas vai ēstuves burtiski katrā pagalmā, jo ļoti strauji auga mazie ģimenes uzņēmumi.
Vairākās desmitgadēs no mazajiem ģimenes uzņēmumiem izauga gan lielāki uzņēmējdarbības veidi, gan auga spēcīgs poļu vidusslānis, izveidojās arī milzīgs privāto pakalpojumu sniedzēju daudzums.
Vēlāk tas viss kļuva par pamatu Polijas rūpniecības un eksporta attīstībai, tomēr poļi saglabāja nacionālo kontroli pār stratēģiskajām nozarēm. Polija aizsargāja lauksaimniecību, nemēģinot izkalpoties Briselei, prasmīgi piesaistīja ES līdzfinansējumu, ko mērķtiecīgi virzīja maģistrālo autoceļu attīstībā un modernizējot rūpniecību.
Atšķirībā no Latvijas poļi saglabāja sev tradicionālās rūpniecības nozares un neveica haotisku privatizāciju, kas neļāva rasties oligarhātam. Tikmēr mazā uzņēmējdarbība netika aplikta ar pārmērīgu administratīvo slogu.
Polijas vara nekad nevairījās no ģimenes institūta aizstāvības, uzturēja labas attiecības ar ASV, jūtot vajadzību pēc papildus darbarokām, prata filtrēt iebraucējus.
Zīmīgi, ka Latvijā, kas pēdējās desmitgadēs noslīdējusi starp Eiropas nabadzīgākajām valstīm, politiskais bomonds regulāri pāļāja Poliju. Sabiedriskajos medijos pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā pat nevairījas atkārtot Maskavas un Minskas naratīvu "par slikto izturēšanos pret bēgļiem"...
Lai arī Latvijas apmēri, ekonomika un populācijas lielums nav salīdzināms, Polija ir teicams piemērs burtiski visā. No Polijas daudz mācījusies arī Lietuva.
1993. gadā Brižita Bardo teica: “Tā vietā, lai cilvēki, kas ieradušies pie mums, pielāgotos mūsu likumiem un tradīcijām, mēs esam spiesti pielāgoties viņu likumiem un tradīcijām.”
Tas tika teikts pirms 32 gadiem!
Pro un Vienotības loģika - uzliekam papildus nodokli zemnieka pikapam, maza uzņēmēja vai ģimenes busiņam, bet elektro Porsche pircējam valsts piemaksā.
Tas ir tikai sākums, pavisam drīz beigsies nauda kārtējam pālim, BJ ekskursijai un SIF tad būs jauni nodokļi dzīvošanai🤷♂️
Ja valsts pātrauktu izgāzt 130 miljonus gadā dažādu NVO finansēšanai, tad taču tiem desmitiem tūkstošiem cilvēku būtu jāiet reāli strādāt. Uzņēmēji vairs nevaimanātu par darbaspēka trūkumu un arī valsts budžets pildītos kā nekad agrāk…
Re, kāda lieta.
Manā glabāšanā jau padaudzus gadus ir tāda unikāla manta kā kalpakieša Viļa Vidzirkstes Latvijas armijas parādes zobens un visa dzīve dokumentos - no pases un karaklausības dokumentiem līdz pat ģenerāļa Bangerska vēstulei un bēgļu laiku dokumentiem.
Kapteinis Vidzirkste nomira ASV, mantinieku laikam nebija, mantas nonāca izsolē un tālāk brīnumainā veidā - pie manis. Tā dieviņam bija ienācis prātā.
Bet nu laikam pienācis brīdis šim unikālajam komplektam nonākt labākās rokās.
Strēlnieku grāmatas tapšanā gadījušies negaidīti izdevumi - kāds cilvēks pašlaik izpārdod savu kolekciju, un tur ir tik daudz strēlnieku grāmatai absolūti nepieciešamu materiālu, ka to iegādei vajadzīgi iespaidīgi līdzekļi.
Man tādu nav, un tā jau tas pasaulē iekārtots - jāizdara izvēle, kas svarīgāks un vajadzīgāks. Tā tad arī ir mana izvēle - kapteiņa Vidzirkstes zobens un dokumentu komplekts ir iegādājams par 10 000 eiro, protams, ja kāds vēlas, var samaksāt arī vairāk - tāpat visa nauda aizies strēlnieku grāmatai. Man ļoti negribas izlikt to kādā izsolē, lai šī unikālā manta tiktu nezin kam, tāpēc arī vispirms izmēģinu šādu te - tiešā piedāvājuma metodi.
Lūgums RT, ja nav grūti. Tas varētu palīdzēt ne tikai strēlnieku grāmatai, bet arī kapteiņa Vidzirkstes zobenam - nonākt īstajā vietā un īstajās rokās.
Kaut kā paslīdējis garām uzmanībai, ka ASV universitātes, ieskaitot Harvardu, ķērušās pie kreisā progresīvisma apkarošanas. Neliels izvilkums no "Bakingemas manifesta": "Kreisā kustība, kas kļuva pazīstama kā progresīvisms, spēlēja būtisku lomu atstumtības novēršanā. Tomēr, sākot sasniegt savus mērķus, tā pārgāja uz jauniem: no iespēju vienlīdzības uz rezultātu vienlīdzību, no lielākas iekļautības uz paaugstinātu jutību pret arvien grūtāk aptveramām emocionālā kaitējuma formām, no jaunu perspektīvu atklāšanas uz stingru ortodoksiju ieviešanu. Šīs pārmaiņas tika institucionalizētas tādās politikās kā rasu un seksuālās preferences, obligāta daudzveidības apmācība, runas kodeksi un redakcionālā politika, kas priekšroku dod uztvertā kaitējuma novēršanai, nevis akadēmiskai un zinātniskai stingrībai. Un tās pavadīja akadēmiskā diskursa normu maiņa, no enerģiskām debatēm uz cenzūru, deplatformēšanu, mobingu un moralizējošu nosodījumu.
Šīs progresīvās pārmērības neveiksmīgais rezultāts ir uzticības samazināšanās kultūras un akadēmiskajām iestādēm un pieaugoša politiskā polarizācija, tostarp populistiska pretreakcija."
No sevis piezīmēšu, ka Latvijā šī kreisuma jeb "progresīvisma" invāzija nākusi, manuprāt, ne tik daudz no universitātēm, cik no daļas jaunākās un arī vidējās paaudzes noslieces internetā nekritiski sekot stihiskām populisma izpausmēm citur Rietumos. Cerams, ka šīs lipīgās bērnišķīgās slimības pāries arī pie mums.
https://t.co/VpxTWmjMVZ
@mansusername@cosmix@liana_langa Tāda pati reakcija bija arī daudzīvokļu mājas čatā, kad lūdzu komunicēt Valsts valodā, jo visi mājas iedzīvotāji neprot latviešu valodu. Tas, ka lūgums publiskajā telpā lūgums izmantot LV tiek saukts par genocīdu un diskrimināciju, liecina par milzīgo RU propagandas ietekmi.
Krievijas tautiešu politika, propaganda un dezinformācija caur Krievijas t.s. medijiem daudzu gadu laikā saražoja rosļikovus biezā slānī. Kad mēs jūs brīdinājām - jūs, liberāļi raustījāt plecus un teicāt "Eiropa mūs nesapratīs", "mediju brīvība", "liberālā demokrātija pati tiks galā" utt. Tagad saņemiet augļus parlamentā -Rosļikova runas veidā. Viņš tā runā, jo zina, ka daudzi krievi domā līdzīgi, tie par viņu balsos. Biklie latvieši ir ilgi kautrējušies rusifikācijas sekas likvidēt izglītībā un medijos. Nu, lūk, tie ir latviešu bikluma un izdabāšanas augļi.