Izveidoju šo tviterkontu kā dienasgrāmatu, lai vismaz kaut kur varu izrunāt skaļi savas domas, neturēt visas emocijas sevī.
Tagad šķiet, ka te ir mazā https://t.co/Ty1QXIDJjA filiāle.
Nav jau tik traki. Ai nē! Meloju. Šobrīd šķiet, ka viss ir slikti. Pieradu ārēji starot/smaidīt.
@Ivars_Jakovels@jana_egle @LStabinge @cristaps "jārēķinās ar grafiku" - BINGO!
Tieši to cilvēki arī vēlas, bet jūs turpinat te klukstēt, ka paši vainīgi, ka strādā maiņu darbu!
Cilvēki rēķinās ar grafiku, bet viņiem to izmaina pēdējā brīdī. Kas tieši te ir ok? Prātiņ, nāc mājās!
Kā tas ir - mīlēt savu tēvu?
Laikam nekad neuzzināšu.
Skumji, bet es gaidu, kad manējais beidzot nomirs. Gaidu kopš bērnības.
Varat man teikt, ka es vēlāk šīs domas nožēlošu vai ka skumšu un raudāšu. Nemaz. Pavisam ne. Viņa nāves diena būs manu svinamo dienu sarakstā.
Briesmīgi.
Pierunāju, ka slimības lapa uzņēmumam izdevīgāk un tad arī man būs mazāka vēlme vienalga turpināt strādāt. Man vajag, lai oficiāli esmu prom. Tā es bez sirdsapziņas pārmetumiem varēšu uzlikt visus darba čatus uz "mute". Līdz piektdienai nododu visus darbus kolēģiem. Un tad off!
Parunāju ar darba devēju un vienojāmies, ka man pāris mēnešus jāatpūšas.
Šodien atvēru DNL.
Darba devējs bija gatavs dot brīvu laiku cik vajag arī bez. Ar algas saglabāšanu.
Nevajag pret mani būt tik labiem! Tāpēc es te arī strādāju līdz 3-4 naktī un esmu uz izdegšanas robe��as!
Man darbā jāseko līdzi, lai visi darbinieki laicīgi iet atvaļinājumā, atpūšas, neiekrāj daudz atvaļinājuma dienu, virsstundu utt.
Ar to man nav problēmu - sarunāju ar katru kuram, kad ērtāk un regulāri atgādinu cik dienas iekrājies, kad laiks atpūsties.
Izrādās par sevi piemirsu.
Paņēmu nedēļu atvaļinājumu. Nav spēka. Plāns rīt gulēt visu dienu un neko nedarīt. Ja es tā ieplānoju, tad taču man nebūs sirdsapziņas pārmetumu, ka padirsu dienu?
@lieku_aiz_auss@mairitaluse Man bija telefoni, datori, velo, mopēdi, kabatas nauda utt. Tēva nebija. Nē, fiziski jau viņš bija, bet reāli - labāk tiešām nebūtu. Kā jums šķiet, es tagad, atceroties savu sačakarēto bērnību, domāju par visām tām foršajām mantām, kas man bijušas, vai tomēr par tēva attieksmi?
@lieku_aiz_auss@mairitaluse Man šķiet, tas, ka Jūs par šo uztraucaties un pārdzīvojat, jau daudz par ko liecina - Jūs esat laba māte.
Mantas nekad neaizstās vecāku mīlestību.
@lieku_aiz_auss Visvairāk bērns novērtēs jūsu mīlestību un atbalstu. Varbūt līdz pusaudža gadiem arī pukosies, ka kādam viņa vienaudzim ir 'krutāka' spēļmantiņa, bet pieaugot - vai viņš atcerēsies kāds lego vai telefons viņam bijis? Nē! Atcerēsies attieksmi, rūpes un mīlestību.
@vienkarsiAnete Man vajag vidi, kurā es varu saplūst ar pārējiem. Divatā mana depresija ņems virsroku. Ja ir vismaz kāds vēl, kas uztur dzīvīgu un pozitīvu noskaņojumu, tad es tur pa vidu varu iespraukties.
Pa šo laiku, izveidojies 4 cilv. burbulis, kas praktiski ne ar vienu citu nesatiekas.
Jā, es gāju ciemos. Arī mājsēdes laikā. Par to jūtos mazāk slikti nekā, ja paliktu mājas viens ar savām domām. Tas man bija nepieciešams, lai izdzīvotu. Nosodīt tādus pārkāpējus ir viegli. Taču realitātē - dažas mājas ballītes ir prasījušas kāda dzīvību, dažas - kādu ir glābušas.
Tāpēc kādu nelielu daļu savu stulbo domu rakstu šeit. 😆 Nezināmiem cilvēkiem tomēr vienkāršāk. Un te kāds citreiz arī atbild, ko tiešām domā, nevis tos - "tu esi foršs, gudrs, skaists, tev viss izdosies utt." Manuprāt, labāk tomēr skarba patiesība, nekā saldi meli..
Pat tad, kad neko sliktu neesmu izdarījis, jūtos par kaut ko vainīgs.
Ak, cik ļoti vajag ar kādu parunāt, bet negribas apkraut ar savām problēmām. Draugi un radi saka, ka varu viņiem stāstīt visu un izrunāt, ja smagi. Teicu-protams!
Ha! Ne Velna! Ko viņi darīs ar visu to smagumu?
Kaut kā izdzīvoju janvāri. Brīvdienās bēgu no realitātes cik iespējams. Katru pirmdienu sāku plānot, kā pavadīšu vīkendu. Sex, drugs & Rock'n'Roll. Surprise, Surprise! - Tas nepalīdz. Tagad šķiet dzīvei vispār nav nekādas jēgas.. Pat brīvdienu izklaides vairs negribas.
Trešo diennakti klausos #DodPieci ar asarām acīs. Līdz algai ir vēl divas nedēļas. Noziedoju visu naudu, kas bija manā kontā. Rīt iztukšošu arī krājkasīti. Jā, tieši tik ļoti #VardarbībaĢimenē ietekmē visu atlikušo dzīvi. Lai nevienam, nekad tas nav jāpiedzīvo!
Uzslēdzu paklausīties #dodpieci. Šodien neizturami klausīties. Ne jau tāpēc, ka tur kaut kas slikts, tāpēc, ka nāk augšā viss, ko gribas aizmirst un nekad, nekad vairs neatcerēties. Grūti caur asarām ievadīt pareizos maksājuma datus. Paldies #dodpieci komandai! Šis ir TIK vērtīgi