Re, kāda lieta.
Manā glabāšanā jau padaudzus gadus ir tāda unikāla manta kā kalpakieša Viļa Vidzirkstes Latvijas armijas parādes zobens un visa dzīve dokumentos - no pases un karaklausības dokumentiem līdz pat ģenerāļa Bangerska vēstulei un bēgļu laiku dokumentiem.
Kapteinis Vidzirkste nomira ASV, mantinieku laikam nebija, mantas nonāca izsolē un tālāk brīnumainā veidā - pie manis. Tā dieviņam bija ienācis prātā.
Bet nu laikam pienācis brīdis šim unikālajam komplektam nonākt labākās rokās.
Strēlnieku grāmatas tapšanā gadījušies negaidīti izdevumi - kāds cilvēks pašlaik izpārdod savu kolekciju, un tur ir tik daudz strēlnieku grāmatai absolūti nepieciešamu materiālu, ka to iegādei vajadzīgi iespaidīgi līdzekļi.
Man tādu nav, un tā jau tas pasaulē iekārtots - jāizdara izvēle, kas svarīgāks un vajadzīgāks. Tā tad arī ir mana izvēle - kapteiņa Vidzirkstes zobens un dokumentu komplekts ir iegādājams par 10 000 eiro, protams, ja kāds vēlas, var samaksāt arī vairāk - tāpat visa nauda aizies strēlnieku grāmatai. Man ļoti negribas izlikt to kādā izsolē, lai šī unikālā manta tiktu nezin kam, tāpēc arī vispirms izmēģinu šādu te - tiešā piedāvājuma metodi.
Lūgums RT, ja nav grūti. Tas varētu palīdzēt ne tikai strēlnieku grāmatai, bet arī kapteiņa Vidzirkstes zobenam - nonākt īstajā vietā un īstajās rokās.
‼️Uzmanību! Atklātā kritiska ievainojamība (CVE-2025-32717) Microsoft Office Word programmā Heap-based buffer overflow, kas uzbrucējam ļauj veikt attālinātā koda (RCE) izpildi uz lietotāja ierīces. ℹ️Vairāk: https://t.co/gusXOyIbSY
🇱🇻You want to see Latvia winning the #EurovisionSongContest 2025? It’s your turn to vote! Vote #11
Tonight, you can vote for each country 20 times when the show starts.
🇱🇻 Latvia lets me forget that I‘m watching Eurovision. This takes me to whole new dimensions. I couldn‘t take my eyes of this for three minutes straight. This just authentically stands out from any other entry & is ART in its finest form 😍
#Eurovision#Eurovision2025#ESC2025
“It’s actually a very personal story to me.” @gintszilbalodis, who directed the Oscar-winning animated movie “Flow,” tells me it’s more important to ask questions than to “spoon feed” all the information, especially for children’s films.
Apkaunojošais biatlona tracis guva milzu publicitāti, bet mani līdz sirds dziļumiem un dziļi personiski uzrunāja šis, kas palika vispār bez rezonanses.
Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu - varbūt pāriet pavisam. Būtu lētāk, videi draudzīgāk, ātrāk.
Rezultāti šādi:
- Vivi. Vilciens okej, vietas tikai nedaudz šaurākas kā Ryanairā. Atšķirībā no vecajiem vilcieniem, tagad gaisma pietiekami, var palasīt grāmatu - tas liels bonuss. Taču - pusotras nedēļas laikā vilciens neatnāca divas reizes. Saskaitot nokavētās konsultācijas stundas likmi un maksu par CityBee īres mašīnu no Jūrmalas, man katrs šis Vivi piegājiens izmaksāja ap 100 eur. Diemžēl nevaru to atļauties, bet varbūt brīvdienās, kad nav nekur jāsteidzas vai jānokļūst laikā, vilciens var būt variants.
- Rīgas Satiksme. Divas problēmas. Viena - braucot pāri pilsētai, ar to ir lēnāk nekā ar mašīnu. Turklāt, jāstāv lietū, vējā bez nojumes. Otra - pēc brauciena spiežoties pārpildīgajā salonā, ir sajūta it kā būtu pārdzīvota seksuāla varmācība. Liela daļa braucēju arī nav apguvuši elementāras sociālās prasmes - piemēram, spēju palūgt ceļu, lai izkāptu no transporta. Tādēļ viņi grūžas virsū ar savu ķermeni vai klapē pa muguru. Jāpiezīmē, ka lielai daļai transporta klientu pieklibo ne tikai sociālie, bet arī higiēnas standarti - smaržas un smakas pavada vēl ilgi pēc brauciena noslēguma. Kādā dvēseles stāvoklī šāds brauciens varētu šķist patīkams, es tiešām nezinu. Bet ja vien cilvēks nav nepilngadīgs vai ļoti trūcīgs, neredzu, ka labprātīgi kāds izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā. Pat ja tas izmaksātu reizes trīs vai piecas dārgāk.
Noslēdzot - daudz runā par autocentrisko Rīgu un kā pārvilināt cilvēkus no mašīnām uz sabiedrisko. Arī man šķiet, ka Rīgā mašīnu ir daudz par daudz un gribētos zaļāku, gājējiem draudzīgāku pilsētu. Taču tagad to ļoti labu saprotu. Šis ir "low hanging fruit" piemērs - biju pozitīvi noskaņots, gatavs pāriet kaut uzreiz, ja vien alternatīva būtu kaut attāli līdzvērtīga. Šobrīd to vairs neizskatu kā ideju.
Pat ja par iebraukšanu Rīgā prasītu 5 eur, tas vienalga būtu finansiāli izdevīgāk, nemaz nerunājot par jebkādu ērtību.
Jebkuras sarunas par auto mazināšanu pilsētā būs bezjēdzīgas, kamēr transports nebūs tīrāks, ātrāks un uzticamāks. Tikmēr - vairāk patīkamu braucienu nozīmē vairāk braucienu ar mašīnu.