Ieva

[Jeremy Wayne Tate @JeremyTate41]

This is so true and so brilliant,

why do bad ideas originate in academia - because it’s the only place you are shielded from dealing with reality

[Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻 @AndrisKulbergs]

🇱🇻 Latvija šobrīd maksā par drošību, no kuras iegūst visa Eiropa. Taču rēķins lielā mērā paliek mums.

No 2027. gada Latvija aizsardzībai tērēs vismaz 5% no IKP. Mēs stiprinām ES un NATO ārējo robežu ar agresorvalsti. Šī robeža nav tikai Latvijas robeža — tā ir Eiropas drošības robeža.

Taču pašreizējā sistēma ir netaisnīga.
➖️ Latvija aizņemas naudu, lai būvētu nocietinājumus un stiprinātu austrumu robežu.
➖️ Pierobežas riska dēļ mēs par šo parādu maksājam augstākus procentus.
➖️ Ģeopolitiskā riska dēļ Latvija zaudē arī investīcijas un tūristus.
➖️ Vienlaikus par miljardiem pērkam bruņojumu un militāro tehniku galvenokārt no 🇩🇪 Vācijas, 🇫🇷 Francijas, 🇸🇪 Zviedrijas, 🇳🇱 Nīderlandes, 🇪🇸 Spānijas un citām valstīm.

Tātad Latvija uzņemas parādu un risku, bet mūsu aizsardzības izdevumi vienlaikus silda Rietumeiropas ekonomikas.

Un tas viss tiek darīts, lai aizsargātu ne tikai Rīgu vai Daugavpili. Atturēšana pie Latvijas robežas padara drošāku arī Berlīni, Minheni, Parīzi un Amsterdamu.

Tāpēc Latvijas prasītie 7 miljardi eiro nav “papildu nauda Latvijai”. Tā ir daļa no izmaksām par Eiropas kopējās robežas aizsardzību.

Septiņos gados tie būtu tikai aptuveni 0,4% no gandrīz 2 triljonu eiro ES budžeta.

Uz 449 miljoniem eiropiešu — aptuveni 2,23 eiro uz cilvēku gadā. Viena kafija.

Uz Latvijas iedzīvotāju — aptuveni 540 eiro gadā.

Šī atšķirība ļoti skaidri parāda problēmu.

Latvija savu robežu aizstāvēs jebkurā gadījumā. Jautājums ir — vai par Eiropas kopējo drošību maksās visa Eiropa, vai nesamērīgi lielu rēķina daļu atstāsim valstīm, kurām ģeogrāfiski gadījies atrasties pie agresora robežas?

Mēs neprasām solidaritāti tikai solidaritātes pēc. Mēs piedāvājam efektīvāko Eiropas drošības investīciju — ieguldīt naudu tur, kur atrodas reālais apdraudējums.

🇪🇺 Eiropas austrumu robeža ir kop��ja. Arī rēķinam par tās aizsardzību jābūt kopīgam.

https://t.co/oyE1yMcnR2

[Special Ops Magazine @specialopsmag]

Layka, a Belgian Malinois, took four rounds from an AK-47 fired at point blank range while protecting her US Army Ranger handler in Afghanistan.

Even with those devastating wounds, she attacked the shooter, subdued him, and saved Staff Sergeant Julian McDonald along with the rest of the team behind her.

That 2013 mission was a direct action special operations raid in which Layka entered a building thought to be empty. It wasn’t. In the darkness, she discovered a man lying motionless in a corner that everyone believed was already dead. She engaged. He was very much alive, and he unleashed six to eight rounds from an AK-47, four of which struck her, shredding her tricep and completely destroying the ball-and-socket joint of her shoulder. She still brought him down.

McDonald dragged her out of the building and drew on his training as a physician’s assistant to give her immediate first aid, buying the critical time she needed to reach a field hospital. Surgeons kept her alive but could not save the leg. It was amputated in the first of several operations, one in theater, and another in Germany.

Medically retired that August, Layka had a determined advocate in McDonald, who refused to let her spend retirement anywhere but with him. He fought to adopt her despite warnings that a dog shaped by war might struggle in a home full of children. The day she arrived, she settled in front of his one year old son and calmly let the toddler climb all over her.

In 2014 Layka appeared on the cover of National Geographic, becoming one of the most recognized war dogs in American history. She spent the rest of her life as a cherished family pet and died at thirteen, given a final tribute by the veterinarians and handlers who had cared for her.

[Ieva @IevaHello]

@nexta_tv So topical to French….

[Dr. Eli David @DrEliDavid]

Socialism explained

[Taisnība @taisniba_com]

Daudzu Ukrainas karavīru dzīves stāsti ir neparasti un varonības pilni. Šis ir stāsts par Izju no Ukrainas 21. atsevišķās mehanizētās brigādes. Frontes līnijā viņš viens pats noturēja pozīciju 30 dienas.

Pirms kara viņš bija bezpajumtnieks un viņam nebija pilnīgi nekā. Viņš dzīvoja Kijivā, vecā, caurā pagrabā, reizēm gulēja garāžā vai zemnīcā. Strādāja par krāvēju un vāca kartonu, lai to nodotu pārstrādei. Kādu dienu policija viņu apturēja, kad viņš nesa kartonu. Izrādījās, ka viņš ir meklēšanā Teritoriālajā vervēšanas un sociālā atbalsta centrā. Tā bezpajumtnieks no Kijivas kļuva par Ukrainas karavīru.

Mācību poligonā Izja iemācījās šaut, maskēties, sniegt pirmo palīdzību un slēpties no droniem. Pēc tam viņu nosūtīja uz fronti pie Sumiem un tieši tur viņa stāsts kļūst neparasts. Izja vienā pozīcijā pavadīja 65 dienas. 30 no šīm dienām viņš bija pilnīgi viens!!! Blakus nebija neviena biedra. Nebija neviena, kas varētu viņu nomainīt, kamēr viņš guļ. Viņš pats raka un paplašināja savu patvērumu, vēroja kaujas lauku un uzturēja pozīciju. Pārtiku un ūdeni viņam nogādāja ar droniem.

Viņš stāsta, ka viena no grūtākajām lietām bija vienkārši gulēšana. Aizmigt nozīmēja, ka šajās stundās neviens neuzrauga pozīciju. Galu galā viņam pievienojās vēl viens karavīrs — Miro. Kad viņi bija divatā, viņi beidzot varēja mainīties, piesegt viens otru un pa dažām stundām atpūsties. Izja arī savāca krievijas karavīru pamestos ieročus un nodeva tos saviem biedriem.

Tad notika kaut kas patiesi ievērības cienīgs. Kad viņam piedāvāja iespēju atstāt šo pozīciju, viņš atteicās. Cilvēks, kurš savulaik gulēja pagrabos un garāžās, saka, ka Ukrainas karavīri tagad ir viņa īstā ģimene — lielāka par jebkuru ģimeni, kāda viņam jebkad bijusi.

Šajā stāstā ir kaut kas dziļi cilvēcīgs, kas sniedzas pāri pašam kaujas laukam. Cilvēks, kurš bija dzīvojis sabiedrības zemākajā slānī, pēkšņi atklāja, ka citi cilvēki ir atkarīgi no viņa. Viņam uzticējās. Viņam bija atbildība. Viņš ieguva cieņu. Varbūt dažkārt atbildības un uzticības došana cilvēkam spēj atjaunot kaut ko tādu, ko gadiem ilgas grūtības viņam ir atņēmušas — sajūtu, ka viņš ir svarīgs un viņa dzīvei ir nozīme.

[Eriks Stendzenieks @E_Stendzenieks]

Tiktāl par sabiedrības prioritātēm
• Drošība, aizsardzība
• Ekonomika, labklājība
• Veselības aprūpes pieejamība
...
Godpilnā pēdējā vieta 🥁🥁🥁🪗🪗🪗
• Stambulas konvencijas statuss: 0,4%
---
Bet šis ir arī par to, kā iegrūžot ap 2M budžeta resursu 2 ned. kampaņā, izvelkot no šūplādes vīķes un īvānus, tomsonus un nellijas, var uzpūst kašalotu no pilnīgi nesvarīga sūda un sadzīt laukumos 10k naivus ļautiņus.

[Elon Musk @elonmusk]

This is extremely important to understand.

The birth rate you see in the West is the BLENDED number of ~90% who have a fertility rate half that of replacement and ~10% who have a birth rate double that of replacement.

Demographics is destiny.

[Casey Krol @CaseyKrol]

Spain 1970: ~3 mosques
Spain 2026: ~2000 mosques

This is what an invasion looks like.

[End Wokeness @EndWokeness]

Each tiny dot represents 100 illegals.

Europe is f*cked.

[Ieva @IevaHello]

@Zaklina2022 @liana_langa Man vairāk liekas, ka svarīgāks ir jautājums, nevis no kā, bet kāpēc statistiski sievietes Latvijā nedzemdē bērnus. Vīriešu skaits Latvijā ir pietiekams!

[Kate from Kharkiv @BohuslavskaKate]

Dalia Grybauskaitė, former President of Lithuania:

I first met Putin in Helsinki in 2010. For us, the gas price from Russia was a huge question.

We fully depended on gas supplies from Russia. And we had been paying about 30–40% more than Germany was paying, for example.

For a neighboring country where the pipelines are some 2,000 km closer, we were paying so much.

During the meeting, Putin read me a list of what Lithuania was supposed to do, and it was clear to me that it was about obedience, about surrendering.

It was clear to me that with countries neighboring Russia, you either kneel or you are the enemy, and you have nothing in between.

Of course, I was not able to accept these requests. After this meeting, I understood that Lithuania needed to get rid of its dependency on energy from Russia.

We moved very quickly to build an LNG terminal. We were the first in Europe to do this at that time. By the end of 2014, we had an LNG terminal.

This allowed us to fully cut our dependency on Russian gas and Gazprom in Lithuania, and even to help our neighbors in Latvia and Estonia.

[Mel Gibson @_melgibson1_]

Heaven has walls, a gate, and strict entry.

Hell has open borders.

Think about it…

[Ieva @IevaHello]

@Zaklina2022 @liana_langa 4 variants Latvija bez latviešiem. Mēs katru gadu zaudējam 0.6-1% cilvēku jeb 11k-18k…

[Ieva @IevaHello]

@Zaklina2022 @liana_langa Diemžēl matemātika ir vienīgā zinātne, kas nemelo. Latvijas demogrāfijas skaitli ir nepielūdzami. Latvijas sievietēm ir jāsāk dzemdēt vai arī ir jāinvestē izglītībā, lai katrs var nopelnīt sev, savam bērnam un arī papildus uzturēt vienu pensionāru vai nu arī tad atliek imigrācija

[Taisnība @taisniba_com]

Mūsdienu jaunkomunisti @Progresivie pilnīgi nemaz neatšķiras no sava garīgā tēva Kārļa Marksa, kurš visu savu dzīvi veltīja kapitālisma, privātīpašuma un buržuāziskās “ekspluatācijas” nosodīšanai. Vienlaikus viņš pats dzīvoja, pārtiekot no kapitālista atbalsta un pret apkārtējiem izturējās ar snobisku nicinājumu.

Neraugoties uz aso buržuāzijas kritiku, Markss nekad ilgstoši nestrādāja stabilu darbu un gandrīz pilnībā paļāvās uz bagātā domubiedra Engelsa finansiālo atbalstu. Markss kopā ar savu aristokrātiskās izcelsmes sievu Ženiju dzīvoja Londonā un viņi algoja mājkalpotāju. Viņš saglabāja vidusšķiras intelektuāļa dzīvesveida ambīcijas pat tad, kad viņa ģimene slīga parādos un nabadzībā.

Īpaši zīmīga bija Marksa attieksme pret ģimenes mājkalpotāju Helēnu Demutu, kurai 1851. gadā piedzima Marksa ārlaulības dēls Frederiks. Viņu klusi atdeva Engelsam, lai viņš to audzina kā savu dēlu, kamēr Markss turpināja uzstāties kā strādnieku šķiras aizstāvis. Vairāki Marksa likumīgie bērni nabadzības un nolaidības dēļ mira agrā vecumā, bet viņš Britu muzeja lasītavā tikmēr strādāja pie grāmatas “Kapitāls”.

Marksa teorijas runāja par privātīpašuma atcelšanu un bezšķiru sabiedrības izveidi, taču viņš šos principus necentās piemērot savai dzīvei. Viņš pārtika no kapitālistiskās uzņēmējdarbības ienākumiem, izmantoja mājkalpotājas, slēpa savu seksuālo izlaidību un lika savai ģimenei dzīvot finansiālā postā.

Tas ir dzīves modelis, kas raksturīgs daudziem revolucionāri noskaņotiem kreisajiem progresīvajiem: gatavība citiem uzspiest radikālas vienlīdzības ideālus, vienlaikus pašiem izvairoties no to radītajām sekām. Nez vai jaunkomunists Šuvajevs to māca sava kursa “Naudas antropoloģija” lekcijās Stradiņos?

[Ieva @IevaHello]

@Jauna_Vienotiba Demokrātiskai brīvība rada briesmas Jūsu biešu salātu pētījumi pa 800k!

[Ieva @IevaHello]

@nexta_tv Finally it’s not French 🤣

[Andrew D. Huberman, Ph.D. @hubermanlab]

Most people vastly under-exercise their dogs & it harms their mental and physical health. 30min, twice a day brisk walks (every day) is the bare minimum … & some need far more. @cesarmillan points out: If you truly love your dog, you’ll get it the exercise it needs.

[Ieva @IevaHello]

@Zaklina2022 @liana_langa Ja valsts grib kādu atdevi ilgtermiņā, tad atkarībā no ekspektācijām, vinjos attiecigi ir Jainveste. Ar to Nedomaju pabalstus, bet pievienot vertibu kuru ekonomiski var izmantot.

[Ieva @IevaHello]

@Zaklina2022 @liana_langa Problēma nav inigranti kā tādi. ASV puse miljardieru ir imigranti. Latvijai arī tie ir vajadzīgi, bet protams imigrantu integrācija never mar tilt atstāta pašplūsmā. Bildē redzamie cilvēki ir ar mazu pievienoto ekonomisko vērtību.