Jaunākajā žurnāla Domuzīme numurā publicēts mans raksts "Neitralitātes nolieguma paraugkurss" par profesora Aivars Strangas monogrāfiju: "Latvija: liktenīgo lēmumu laiks. Okupācija.1939 -1940.".
📣Kultūras ministrs @NaurisPuntulis izdevis rīkojumu @KM_kultura padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām nepieļaut krievu valodas lietošanu situācijās, kas saistītas ar iestāžu funkciju veikšanu, tostarp nelietot krievu valodu iestādes reklāmās, oficiālajā tīmekļvietnē, atbalstītajos vai īstenotajos projektos, vai organizētos starptautiskos pasākumos.
https://t.co/PzeR6I1Wlt
Kādu šausminošu nelaimi ielaižam Latvijā!❗️
Liepājā-ne lielākajā,gājējā pierobežas pilsētā,VIŅI jau ir uz katra otrā soļa.
Šodien ar meitas tēti apspriedām,kādus pašaizsardzības līdzekļus meitai iegādāt.
Ak Dievs,cik ļoti es negribu,lai manām meitām jāuzaug šādā pasaulē 😢😢😢
▪ 25. martā
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā
BEZMAKSAS IEEJA MUZEJĀ.
1949. gada 25. martā deportēti
42 125 cilvēki.
16 869 vīrieši,
25 256 sievietes.
10 987 bērni līdz 16 gadiem.
40 176 latvieši (95.4%),
790 krievi,
590 poļi,
252 baltkrievi,
lietuvieši, igauņi, ukraiņi, vācieši, somi, norvēģi, armēņi un francūzis.
Ceļā un nometinājumā līdz 1950. gadam piedzimuši 211 bērni.
229 cilvēki nomira ceļā uz izsūtījuma vietu, no viņiem 33 bērni līdz 5 gadiem.
Atcerēsimies. Pieminēsim. Atgādināsim.
https://t.co/Vq1W5OKiA3
#Latvija #vēsture #muzeji
▪ On 25 March
Commemoration Day of Victims of Communist Genocide
FREE ADMISSION TO THE MUSEUM
On 25 March 1949 42 125 people were deported
16 869 males
25 256 females
10 987 children under the age of 16
40 176 (95.4%) were ethnic Latvians
790 Russians
590 Poles
252 Belarusians
a few Lithuanians, Estonians, Ukrainians, Germans, Finns, Norwegians, Armenians and one Frenchman
211 children were born on the way and in settlement up to 1950
229 people died on the way including 33 children less than 5 years old
Let us remember. Let us commemorate. Let us remind.
https://t.co/nompP8AfTN
#Latvia #History #Museums
Ielūgums uz izstādes “Ticēt un kalpot” atklāšanu
2026. gada 27. martā plkst. 15.00 Latvijas Okupācijas muzeja Izstāžu zālē tiks atklāta izstāde par personisko ticību un okupācijas varu represijām pret baznīcu Latvijā, garīdzniecību un ticīgajiem – “Ticēt un kalpot”.
Kopš 1940. gada līdz ar Latvijas valsts iznīcināšanu okupāciju režīmi pakļāva reliģiskos vadītājus un ticīgos iznīcībai, arestiem un deportācijām 1941. gada 14. jūnijā, 1949. gada 25. martā.
Bet 1951. gada 31. martā īpašas operācijas “Ziemeļi” ietvaros no Latvijas uz Tomskas apgabalu, Krievijā “…uz mūžīgiem laikiem” deportēja Jehovas lieciniekus – kopā 44 cilvēkus, tai skaitā 6 bērnus līdz 16 gadiem.
Izstādē būs aplūkojami represēto garīdznieku ieslodzījumā sarakstītas pasaku grāmatas bērniem, zīmēts pašportrets un nometinājuma vietu attēli, kā arī ticīgo rūpīgi saglabāti krustiņi, svētbildes, kā arī deportāciju brīdī un Latviju atstājot līdzi paņemtas 1884. gadā Rīgā drukāta Bībele un Dziesmu grāmata Evaņģēliski luteriskām draudzēm.
Ieeja bez maksas. Interesenti laipni gaidīti!
Vairāk šeit: https://t.co/h6F5mxpYR5
#Latvija #vēsture #muzeji #ticība
Laipni aicinām Jūs uz Valtera Nollendorfa dzejoļu grāmatas “Piezīmes. Rūgtā maize” atvēršanas svētkiem, kas notiks otrdien, 31. martā, plkst. 16.00 Latvijas Okupācijas muzeja Izstāžu zālē.
Vairāk šeit:
https://t.co/qdMCVDkqDp
Latvijas islamizācija ir nepieļaujama, un trauksmes celšana ir pamatota. Ja par šo jautājumu tiek domāts un lēmumi tiek pieņemti tādā pašā garā kā Rail Baltica un airBaltic sakarā, tad cerības Latvijai izdzīvot ir mazas. Tas ir nopietni. Skaidri ierobežojumi un lēmumi ir vajadzīgi, un jāsaprot, ka pašnāvnieciska empātija nav tikums, bet gļēvums.
Viendienīšu jeb vienpaaudžu vīruss iznīcina Latviju. Ja nav vēlmes laist pasaulē un audzināt bērnus, tad ar šo pašu vīrusu aplipinātajiem (lipīgs kā masalas), protams, ir diezgan vienalga, kas šeit dzīvos un kāda kultūra un valoda te tiks kopta pēc 30 gadiem. Vienai paaudzei jau pietiks.
Vēl nav par vēlu (cerams) šo vīrusu pieveikt, bet laika nav daudz.
Apmēram 180 000 Latvijas pilsoņu piedalījās Otrajā pasaules karā zem svešiem karogiem.
110 000 Latvijas vīru bija spiesti cīnīties Vācijas bruņoto spēku rindās, liela daļa no tiem dienēja divās Latviešu leģiona kājnieku divīzijās SS karaspēka sastāvā.
Vismaz 25 000 leģionāru karā krita, izdzīvojušie nonāca gūstā vai nacionālo partizāņu rindās.
Tikai vienā kaujā abas latviešu divīzijas cīnījās plecu pie pleca.
Tas notika 1944. gada martā pie Veļikajas upes Krievijā.
Atceroties šīs cīņas, kara veterānu organizācija “Daugavas Vanagi” 1952. gadā trimdā nolēma atzīmēt 16. martu kā Latviešu leģiona piemiņas dienu.
Latvijā 16. marts nav oficiāla atceres diena.
Tomēr kopš 1990. gada šis datums vienmēr ticis atzīmēts ar publiskiem pasākumiem.
Krievijas varas iestādes tos izmanto asiem un pilnīgi nepamatotiem pārmetumiem par nacisma glorifikāciju...
Tomēr 16. marts nav nekas cits kā datums, kurā daudzi Latvijas iedzīvotāji piemin leģionāru likteni un viņu nestos upurus.
Attēlā: Latviešu leģionāri Kurzemes frontē 1944. gadā.
Latvijas Okupācijas muzeja krājums.
Šodien divi svarīgi notikumi.Rīgā pie Vecās Ģertrūdes baznīcas atklāta piemiņas plāksne kantātes Dievs, Tava zeme deg! pirmatskaņojumam un Ogrē uz palikšanu uzstādīts liels sarkanbaltsarkanais vairodziņš ar uzrakstu Latvija! Atceramies!
Esmu 1. tipa diabēta slimnieks. Ikdienā lietoju glikozes sensoru – tas brīdina par bīstamu cukura kritumu vai kāpumu, īpaši naktīs, kad var iestāties infarkts vai insults.
Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur šos sensorus neatmaksā. Tie maksā ~45€ uz 10 dienām, un daudzi to vienkārši nevar atļauties.
Vai cilvēku dzīvības tiešām nav prioritāte? Toties nauda kārtējo reizi atradīsies airBaltic. Vai ne @Jauna_Vienotiba@Progresivie ?
📢 Protesta akcija pie Saeimas
19.03. plkst. 9:30
#Diabēts #Veselība #Latvija