@Oslejs@guntarsv Kāpēc nevar fondu attīstīt pēc Norvēģijas parauga? Peļņu no LVM un citiem valsts uzņēmumiem iegulda pasaules akciju tirgos un citos vērtspapīros nevis ieskaita valsts budžetā. Valstij ir tiesības tikai uz procentiem no fonda peļņas.
Padomnieks @guntarsv saka, ka Latvijas Attīstības fonds līdzīgs Singapūras Temasek. Tas būtu labi, bet esošais LAF piedāvājums ir pretējs Temasek pamatidejai: labi pārvaldīt valsts uzņēmumus lai vairotu ilgtermiņa bagātību. Kulberga valdība piedāvā pretējo: izmantot valsts uzņēmumiem piederošo, lai momentā aizņemtos līdz lūpai
1. Temasek: 31 gads bez obligācijām
Temasek izveidoja 1974. gadā, ieguldot tajā valsts uzņēmumu akcijas. Holdings auga no peļņas, dividendēm un investīcijām. Pirmās obligācijas tas emitēja tikai 2005. gadā, kad tam jau bija AAA kredītreitings.
Arī šodien Temasek holdinga obligācijas veido tikai 3,1% no grupas aktīviem.
2. Latvija: 23% no aktīviem jau startā
Valdība plāno LAF obligācijas līdz 2 miljardiem eiro. Tas atbilst 23%(!) no septiņu paredzēto uzņēmumu pašreizējiem aktīviem – ļoti daudz!
Turklāt uzņēmumi jau ir parādos. Latvenergo aizņēmumi vien sasnieguši 1,53 miljardus eiro, neto parāds/EBITDA – 2,4.
Pievienojot 2 miljardus, septiņu uzņēmumu un fonda kopējās saistības būtu vismaz 3,5 miljardi eiro jeb ap 3,5 reizēm to kopējā gada EBITDA. 3,5 EBITDA ir gandrīz maksimālais aizņemšanās apjoms uzņēmumiem. Mazāka EBITDA satricinājuma rezultātā, vai nepieciešamība vēl investēt, un ko tad?
Pie 4,5% procentu likmes jaunās obligācijas vien izmaksātu 90 miljonus eiro gadā. Nauda būtu jāņem no investīciju ienākumiem vai valsts uzņēmumu dividendēm. Tas apdraudētu uzņēmumu spēju finansēt savu attīstību.
3. Ja gribam Temasek, darām kā Temasek!
Veidojam profesionāli pārvaldītu holdingu bez miljardiem jaunu parādu.
Attīstības programmām iespējams izmantot pašu kapitālu:
●Tet/LMT darījums potenciāli dotu valstij ap 300 miljoniem eiro.
●Valsts kontrole konstatējusi, ka LVM varētu izmaksāt vismaz 130 miljonus papildu dividendēs.
Tie ir potenciāli 430 miljoni eiro attīstības investīciju uzsākšanai – bez procentu maksājumiem un pārfinansēšanas riska.
4. Lielākais risks – valsts uzņēmumu nākotne
Ja fonda politiski izvēlētās investīcijas nenesīs pietiekamu atdevi, obligāciju apkalpošanai nāksies izņemt arvien vairāk naudas no uzņēmumiem, ieguldīt nodokļu maksātāju līdzekļus vai pārdot aktīvus.
Temasek uzdevums ir vairot Singapūras bagātību. LAF nedrīkst kļūt par instrumentu, ar kuru ieķīlājam Latvijas ekonomikas nākotni politisku projektu finansēšanai.
LAF ir ilgtermiņa projekts un jāfinansē ar ilgtermiņa aktīviem un pareizā veidā, un nejaucot uzņēmumu pārvaldību un fondu attīstībai
@Oslejs Termiņu nesakritība ir galvenā problēma. Ja 10–15 gadu projektus finansē ar īsāku parādu, fonda stratēģiju faktiski noteiks obligāciju tirgus brīdī, kad jāpārfinansē, nevis valdība. Lietuvas piemērs labs ar to, ka mērķis ir katram uzņēmumam, nevis vienam holdingam.
1)ja uzņēmums pieder valstij, valsts atbildīgajiem ierēdņiem un politiķiem ir jāpieņem lēmums par vadītāju. Atteikties no šīs varas un atbildības nododot varu random fonda menedžerim vai tml ir vēl sliktāk 2)piekrītu, ka Attīstības fonda ideja aizņemties daudz naudas apķīlājot valsts uzņēmumusun tad to ātri iztērējot nekustamā īpašuma būvniecībā jo nav ES fondu ir ļoti nepareiza, tā ir jāizņem no deklarācijas
Attīstības fonds: pareizi mērķi, bīstama konstrukcija
Latvijas Attīstības fonds ir viena no valdības deklarācijas centrālajām iecerēm. Tam ir trīs mērķi: pārvaldīt valsts aktīvus profesionālāk, radīt ilgtermiņa kapitālu ekonomikas pārveidei un stimulēt ekonomiku 2028.–2029. gadā, kad samazināsies ES fondu finansējums. Visus trīs atbalstu.
Iebilstu pret konstrukciju.
Kas ir piedāvāts
Fonds būtu holdings, kurā sākotnēji apvienotu valsts līdzdalību septiņās kapitālsabiedrībās: Latvenergo, Latvijas valsts mežos, Valsts nekustamajos īpašumos, Latvijas Loto, Tet, LMT un AST. Fonds emitētu nenodrošinātas obligācijas līdz 2 miljardiem eiro.
Pirmā problēma: īss parāds, ilgi ieguldījumi
Mājokļi, ēku atjaunošana un aizsardzības ražotnes atmaksājas 10-15 gados. Obligācijas būs jāatmaksā daudz ātrāk, lai gan to termiņi vēl nav publiskoti. Dzēšanas brīdī nauda joprojām būs ieguldīta ilgtermiņa projektos, tāpēc obligācijas būs jāpārfinansē par tā brīža tirgus likmēm.
Ja tirgus būs nelabvēlīgs, paliks divas izejas: novirzīt dividendes, kas citkārt nonāktu budžetā, vai privatizēt LVM/Latvenergo. Pirmā tikai pārvieto budžeta caurumu. Otrā rada risku, ka stratēģiski aktīvi tiek pārdoti zem to vērtības, un oponenti to pasniegs kā slēpto mērķi jau no paša sākuma. Politiskā cena būs augsta.
Vēl viens neatbildēts jautājums: ja Eurostat fondu klasificēs valdības sektorā, tā parāds tik un tā būs valsts parāds, tikai dārgāks.
Otrā problēma: konglomerāts nav pārvaldība
Mežsaimniecība, enerģētika, telekomunikācijas, nekustamais īpašums un azartspēles ir pilnīgi atšķirīgi biznesi ar dažādiem regulatoriem, riskiem un kapitāla vajadzībām. Viena padome nevar būt kompetenta visos.
Uzņēmumiem jau ir savas padomes, un valdības darbs ir panākt, ka tās strādā. Vēl viena virsstruktūra to neatrisina.
Alternatīva: sekmīgais Lietuvas valsts uzņēmumu pārvaldes modelis
Lietuva savus valsts uzņēmumus neapvienoja. Tā izveidoja spēcīgu koordinācijas centru, sakārtoja portfeli un katram uzņēmumam noteica skaidrus mērķus. Kapitāla atdeve pieauga no 0,1 % 2009. gadā līdz 9 % 2024. gadā.
Latvijā koordinatora loma jau ir Valsts kancelejai. Tai vajag mandātu un resursus, lai ieviestu šādu kārtību: – Saeimas apstiprinātu īpašumpolitiku ar mērķi katram uzņēmumam; – publisku gaidu vēstuli katram uzņēmumam ar finanšu un nefinanšu mērķiem; – padomes visos komercuzņēmumos, kur vismaz puse locekļu ir neatkarīgi; – ministriju iesaisti tikai caur akcionāru sapulci; – nekomerciālo uzņēmumu nodalīšanu no komerciālā portfeļa; – konsolidētu gada pārskatu Saeimai.
Kā finansēt fondu
Fondam vajag pašu kapitālu, nevis parādu, un avoti jau ir: – Tet/LMT darījums valstij var dot vairāk nekā 300 miljonus eiro. – Valsts kontrole konstatējusi, ka LVM brīvie līdzekļi var pārsniegt 405 miljonus. – Daļu dividenžu var dot Latvenergo un citi uzņēmumi. – Valsts nekustamo īpašumu pašu kapitāla atdeve ir 0,53 %, tāpēc neprofilēto īpašumu pārdošana atbrīvotu kapitālu.
Kopā tie ir aptuveni 0,5–1 miljards eiro vairāku gadu laikā. Tas ir mazāk nekā obligācijas, taču šī ir garā nauda, kas nav jāpārfinansē. Turklāt pirmajos gados fonds lietderīgi nespēs ieguldīt vairāk.
Fonda loma: garantētājs, nevis galvenais investors
Latvijā kapitāla netrūkst. Pensiju 2. līmenī vien ir vairāk nekā 11 miljardi eiro, un vēl ir noguldījumi bankās. Trūkst mehānisma, kas šo naudu novirza investīcijās.
Fondam jādarbojas uz Altum bāzes kā garantētājam un līdzinvestoram. Tas uzņemas daļu riska, lai pensiju fondi un bankas finansētu eksportu un aizsardzības ražošanu. Tā ar mazāk valsts naudas var piesaistīt vairāk investīciju, un projektus atlasa tirgus, nevis politiķi.
Secinājums
Attīstības fonda mērķi ir pareizi. Taču labu pārvaldību nevar nopirkt ar obligācijām. Drošāks ceļš uz to pašu rezultātu ir skaidri pārvaldīt uzņēmumus vienlaikus prasot rezultātus, kā pienākas īpašniekam un izveidot Attīstības fondu liekot pamatā kapitālu.
@didzisdejus@petersoon111 Esmu iepazinies ar daudzu valstu piemēriem un noteikti varu teikt, ka LT piemērs valsts uzņēmumu pārvaldībā ir labā prakse, kas saņem OECD uzslavas. Bet kam tad Tavuprāt līdzinās LAF?
@Oslejs Šeit piekrītu Jānim. Es arī ietu Lietuvas ceļu, ceļot katras individuālās kapitālsabiedrības vērtību savā jomā, stiprinot menedžmentu un uzraudzību, nevis miksējot visas zem viena jumta un uz to rēķina pacelt kapitālu, kas primāri netiktu izmantots to stiprināšanai.
Bolt is now the last European ride-hailing and delivery platform. The rest were bought or went bankrupt.
Discussed why this keeps happening at Slush with @nzennstrom, the godfather of European tech for 20+ years, starting with Skype.
First, small disadvantages compound. An athlete who is 5% slower than the best is irrelevant. The same is true in tech because of positive feedback loops.
Make our companies 5% slower and you barely notice at first. Ten years later they’ve fallen hopelessly behind.
Europe still has a “home court disadvantage”. A US or Chinese company scales into a homogeneous home market. A European company faces different archaic rules in every country. We see dozens of examples in mobility and food delivery, which is how Europe lost most of the sector.
The second problem is that even if Europe fixes this, and efforts like @euinc_petition are a small piece of it, a level playing field is no longer enough.
The free market era is over. The US and China have extensive industrial policies to back and protect the industries they consider strategic, from chips to AI to electric cars. Europe is naive to think it will catch up without doing the same.
Europe has the founders and the capital. Now we must fix the single market and back the industries that matter. 🇪🇺
Precizēšu. Latvijā ir tikai viena valsts valoda un tā ir latviešu. Par šo nav un nevar būt nekādu diskusiju.
Bet ir nianses. Kāpēc Tet, kas strādā kiberdrošības eksportā nevar ņemt darbā, piemēram, Igaunijas kolēģi, kurš ar klientiem un sistēmām runās tikai angliski?
@Oslejs Maksājumu industrijā nav vienprātības, ka "sejas" maksāšana ir labākais risinājums. Un mums Latvijā ir savs vēl labāks risinājums: https://t.co/7T86pszElP , maksāšana ar plaukstu. Drošāka, nav risks sejas datus izpludināt. Sadarbojas ar VISA, Baltija būs pilots🇱🇻💪 #LatvijaVar
Valsts komercuzņēmumi ir jāprivatizē. Latvijas Lotto, Tet, LMT, airBaltic ir droši privatizējami. Bet valstij piederošiem infrastruktūras uzņēmumiem kā Latvenergo, AST, LVM jānodrošina citu nozaru attīstība, tie nav jāprivatizē. Un tad ir valsts uzņēmumi, kuru mērķis nav peļņa - teātri, slimnīcas utml.
@guntarsv Jā, bet vai tad piedāvājums ir veidot Temasek analogu holdingu? Es saprotu, ka piedāvājums ir veidot sintētisku obligāciju, balstoties uz valsts uznemumiem, un tas nav kā dara Temasek. ja doma ir kopēt Temasek, tad es atbalstu
@KristineLivmane Padomes ir maksimāli ātri jāreformē jebkurā gadījumā: tas, ka valdība nav noteikusi mērķus un gaidas visām padomēm, nav iecēlusi vairākumu neatkarīgu padomes locekļu ir nepareizi un ir jāmaina, neatkarīgi no jebkuriem tālākiem soļiem
Tu nevari vienā tvītā kā piemēru dot Temasek un Mileju: divas pilnīgi atsķirīgas pieejas: Mileja: valsts neefektivitātes problēma jārisina samazinot valsts darbības apjomu vs Singapūra: neefektivitāte ekonomikā un valstī jārisina veidojot efektīvu un aktīvu valsti, pārveidojot institūcijas un pārvaldības kvalitāti. Bet abas valstis un arī mūsu debati apvieno doma, ka izaugsmi nodrošina privātais sektors
Temasek galvenais uzņēmums strikti NEVEIDO apvienotus parāda instrumentus!!!! Temasek ir labas pārvaldības piemērs, un manis piedāvātā konstrukcija Fondam atbilst Temasek pieejai. Valdības šī brīža iterācija no korporatīvās pārvaldības viedokļa nav Temasek bet Āfrikas ģimenes uzņēmums
@GalvGatis Pareizi, liekie manevri maksā, un arī bremzēs un sarežģīs visu, ko reāli vajag darīt. Plāns izveidot lielu govi visam ir nepareizs un ļoti riskants
Ļoti precīzs komentārs: vēl viena virspadome ir rupjš “risinajums” sarežģītai problēmai- katram uzņēmumam ir savi mērķi un loma, AST maksimāli lēti jāpārvada elektrība un jāuzbūvē kapacitāte, bet nav obligāti daudz jāpelna budžetam. Latvijas Loto ir tikai jāpelna budžetam. Valdībai jādara savs darbs