@normundsbergs Jauki, ka ievēro. Tā dara arī, ja ir asfaltēta ietve.
Ja bruģis un vadula ir taisnā līnijā, tad protams, ka nezāģē, bet ja ir slīpi, tad zāģē.
@Dzindzis2@krizdabz@Janisj777 Savādi, jo Helsinku pilsēta norāda, ka šobrīd vairāk nekā 70% ielu ir ar 30 km/h ierobežojumu. Tas ir krietni vairāk nekā "tikai centrā pie ostas". Turklāt Helsinku piemērs Rīgai ir tuvāks nekā tevis uzskaitītās pilsētas.
@Dzindzis2@krizdabz@Janisj777 Tieši tāpēc arī skatāmies uz citu pilsētu pieredzi, lai nebūtu viss jāizdomā no jauna. Ja Ļubļana, Helsinki, Vīne un citas Eiropas pilsētas jau ir pārbaudījušas konkrētus risinājumus un sasniegušas labus rezultātus, ir loģiski no tā mācīties, nevis atkārtot citu pieļautās kļūdas.
@krizdabz@Janisj777 Ļubļana ir labs piemērs. Tur 42% ielu tīkla jau ir ar 30 km/h vai zemāku ātruma ierobežojumu un pilsēta šādas zonas turpina sistemātiski paplašināt. Acīmredzot daudziem cilvēkiem patīk pilsētas, kas prioritizē drošību un dzīves kvalitāti. https://t.co/EqRlnSbI1T
Patika Ļubļana, patika Slovēnija. Savā pirmajā motoceļojumā biju jau te izskrējis cauri un tagad redzu, ka šī mazā, bet skaistā zeme ir pelnījusi vairāk uzmanības. Labprāt te atgriezīšos un iesaku te atceļot arī jums!
@Serguman Šis gan ir atšķirīgs risinājums. Lietus ūdens tiek novadīts pa bortakmens apmalē izveidotu reni līdz gūlijai. Interesanti, kā praksē tiek nodrošināta šī risinājuma uzturēšana un tīrīšana, jo reni apmalē nevar atvērt.
Jaunajos veloceļos ieviests Rīgā jauns, bet Nīderlandē plaši izmantots risinājums, ko novērtēs autovadītāji.
Lietus ūdens gūlijas tiek iestrādātas bortakmens apmalē, nevis brauktuves segumā. Rezultātā autovadītāju braukšanas trajektorija paliek brīva no notekaku restēm. 🚗
@merelysimple Ko nozīmē "nebūs"? Uz Vanšu tilta būs divi 2,5 metrus plati divvirzienu veloceļi, kas būs fiziski atdalīti gan no ietves, gan no autosatiksmes. Līdzvērtīgu risinājumu kvalitātes ziņā nezinu nevienā Baltijas valstu pilsētā.
Stabiņi ir ātrs un efektīvs pagaidu risinājums, kas ļauj ar brauktuvju sašaurinājumiem un drošības saliņām uzlabot satiksmes drošību. Nākotnē veicot ielu pārbūvi, tos var aizstāt ar pastāvīgiem risinājumiem.
Lielisks piemērs ir Anniņmuižas bulvāra un Kleistu ielas krustojums.
@AlvisBalodis Iemesls - Dzirnavu ielā tika veikta ielas seguma atjaunošana, kuras ietvaros nebija iespējams izbūvēt fiziski izceltas velojoslas. Līdz ar to ielas telpas organizēšanā bija iespējams izmantot tikai atšķirīgus seguma materiālus un marķējumus.
@skatiens Ieviestais uzlabojums Kurzemes prospektā būtiski uzlabo gājēju drošību, jo jāšķērso tikai viena josla. Tas novērš situācijas, kad viens auto apstājas pie pārejas, bet cits, veicot apdzīšanu, notriec gājēju.
Līdz luksofora izbūvei šis risinājums glābj dzīvības.
@ArmandsKalni "Nav bijušas nedrošas" nav satiksmes drošības kritērijs. Ar tādu pašu loģiku varētu teikt, ka krustojumā nevajag luksoforu, jo līdz šim neviens nav gājis bojā.
Neregulējamas gājēju pārejas pāri divām viena virziena joslām ir bīstamas, tāpēc standarti to ierīkošanu nepieļauj.