Lasot šo, radās iedvesma padalīties ar savu stāstu. Jo, patiesi, klausoties visādos gudreļos dažkārt šķiet, ka vienīgais "pareizais" veids kā zaudēt svaru - tikai caur ciešanām. Visi citi veidi ir domāti "mīkstajiem" bez rakstura.
Runājot par to resnumu. Tie, kas visskaļāk un rupjāk runā par resnuļiem, ir tie, kas visvairāk arī psiho, ka ex resnulis NE TĀ notievējis. Jo tievēt var tikai 1 veidā - caur ciešanām. Un nedod dies' tu pamazām esi notievējis 3 gadu laikā vai uztaisījis operāciju. TAS NESKAITĀS.
Jebkurā gadījumā - prieks par katru cilvēku, kam jebkādā veidā ir izdevies samazināt svaru pietiekami, lai izlīstu ārā no bīstamās zonas. Tas tāpat ir tikai sākums, jo svara kontrole ir process mūža garumā. Tā ir rutīna, kas būs jāievēro vēl ļoti, ļoti ilgi.
Citam pietieks ar mentālu katalizatoru, citam palīdzēs farmakoloģija, citam ķirurģiska iejaukšanās. Lai arī kas būs šis iekustinošais faktors, tas nepadara svara zaudēšanas ceļojumu mazāk... un šeit man pietrūkst vārda. Mazāk "ieskaitītu"? Mazāk "pietiekami ciešanu pilnu"?
Tā veiksmīgi gadījās, ka nekad mūžā nebija sanācis būt slimnīcā. Tad nu tā stunda pienāca ceturtajā gadu desmitā un jāsaka, ka pieredze @Aslimnica absolūti fantastiska, cik nu tādā situācijā var būt.