"Nupat izlasīju par jauno Japānas premjerministri — superīga, drosmīga sieviete! Sanae Takači vienkārši piecēlās un izdarīja to, kam Eiropai jau divdesmit gadus pietrūkst dūšas. Bez liekas emocionālās pārmērības, bez "tolerances", bez mūžīgā, liekulīgā "ak, ka tik kādu nesāpinām" - ārā no Japānas visi, kas ar savu šariatu un faktisko okupāciju lien! Tā ir jāstrādā valstij, kas sevi ciena, nevis pārvēršas par "apvainotu" fanātiķu pansionātu.
Čibē pakistānieši sarīkoja pilnīgu cirku - koncertu „veiksmīga pilsētas okupācija” tieši uz ielām, lai japāņi redzētu viņu „spēku un varu”. 38 tūkstoši cilvēku nedēļas laikā staigāja un rādīja, kurš šeit ir saimnieks. Un japāņi, vella milti, nesamierinājās, saprata, ka ož pēc problēmām, un izdarīja to, par ko Eiropa var tikai sapņot. (stāsts, starp citu, būs interesants tiem, kas man rakstīja, ka it kā Japānā islāms esot aizliegts). Japāņi ir malači — viņi necieta, kamēr ielās rīkos grautiņus un demonstrēs „spēku”. Viņi saprata, ka tā nav „daudzveidība”, bet pirmais solis, lai pēc tam viņiem tiktu skaidrots, ka suši ir harams (ārpus likuma). Un ne tikai saprata, bet nolika lietas savās vietās. Tā tam jābūt!
Katras Eiropas valstij vajadzētu pa tādai Dāmai! Sanae, visu cieņu! Bez histērijas, bez liberālas muļķības, bez "visas kultūras ir vienādas". Nav nekādas "vienādas kultūras". Ir kultūra un ir tie, kas nes tumsu un vardarbību. Tādos gadījumos koferis, stacija, Kabula."
J.Vilcans
Jūtu, ka cilvēki Latvijā ir ļoti satraukti. Kā vēl nekad. To jūtu no sarunām ar draugiem un radiem. Man jautā ko darīt? Saku - saņemties un strādāt tālāk! Censties ietekmēt to, ko varam un nesatraukties par to, ko nevaram. Un tad aizdomājos, ka ja mums būtu premjers(e), viņam šodien bija jāuzrunā sabiedrība. Jāsniedz savs redzējums par notiekošo. Jānomierina un jāuzmundrina. Jāiedvesmo turpināt strādāt un rūpēties par apkārtējiem. Izstāstīt ko šajā situācijā darīs valdība. Bija jāpaziņo, ka tiks pilnībā pārskatīts budžets. Noņemti visi liekie administratīvie slogi, lai cilvēki var uzelpot un rīkoties paši. Apturēti pāļi Daugavā un skolu monitoringu programmas. Klimatu atzītu par labu un lauksaimniekiem ļautu sēt, nevis drukāt papīrus. Kūdra atkal būtu resurss utt. Visa nauda aizsardzībai un izglītībai. Bija jāsniedz precīzs izklāsts par to, kas tiks darīts uz robežas šodien un nākamajos gados, un tas pats aizsardzībā kopumā, kā katram sagatavoties, ka varēs un kur varēs tikt pie ieroča, ja būs tāda nepieciešamība. No tā, protams, mums šodien nekā nav un nebûs. Jo nav jau premjera. Krēslā tā kā kāds sēž, bet premjera nav. Un cilvēki sāk domāt par emigrāciju. Tik ļoti kā nekad, tik daudzi kā vēl nekad…