@ann_soreconom Man bērnudārzā lika stundām vienai sēdēt pie tukšiem ēdamgaldiem, jo neēdu kēksu. Tad es iemācījos tos paslēpt piedurknē un nolaist podā. Viena no cringeworthy memories par bd tēmu. Otrā ir tā, ka bd bija tālu no mājām un tajā nācās pavadīt 5dienas nedēļā.
Life hack. Ja bērns neatbild pa telefonu, What’s up, Messenger un e-pastā, var paņemt uz izbrīnu un uzrakstīt iekš Mykoob vēstuli no vecāka profila. Vismaz vienu reizi var paņemt uz izbrīnu. Otrajā reizē jau vairs nestrādāja. Diemžēl.
Lasiet decembra @ZurnalsKlubs manu sarunu ar Jū Nesbē. Sniegavīrs ir mana visšausmīgākā grāmata. Kad biju mazs puika, man vajadzēja doties uz pagrabu, kāds izslēdza gaismu. Šīs emocijas izmantoju rakstot. Lasītāji jūt, ka tās ir īstas bailes, no kurām smēlies iedvesmu
Frāzīte ‘Man viens cilvēks pastāstīja, ka ....’. ir reāls know-how. Tur ir leģitimitāte, latviskā dzīvesziņa un, droši vien, daudzas citas garīgās prakses.
@KokinsIngus@DagnijaNeimane Ikdienā arī nejaucu, bet tehniskajā izpildos samērā regulāri. Pirms pāris gadiem vispār bija ekstra. Uz pacēlāja, kratot auto, bērna rati kaut kā pamanījās sabakstīt ugunsdzēšamo aparātu. Pulveris pa visām malām, saskrēja visi, jo domāja, ka deg. Vienvārdsakot, vienmēr jautri.
Ļoti agrs rīts CSDD. Vispirms nevarēju atcerēties kā ieslēgt miglas lukturus. Tad tālo gaismu vietā ieslēdzu logu, lukturu tīrītājus tā, ka darbiniekam nācās lēkt malā. Var jau būt, ka man tikai likās, bet tas bija izteiksmīgākais eye-roll pēdējā laikā.
@DagnijaNeimane Hm, to pirmo sadaļu - lukturi, pagriezieni, bremzes utt. - bija pašiem. Tad teica, ka var iet ārā vai pastāvēt malā. Varbūt tāpēc, ka lietus gāza.