Es te kaut kad ieņirdzu par tām reālo grupu tribute grupām, kur cilvēkiem ar pašapziņu slikti, bet Šlesera-gribu-būt-Trampa-naktspods ir kaut kas ļoti īpašāks :D
Šodien Ķengaragā nobildēju vienu urālpūci. Lielākā atzinība milzīgajam vārnu baram, kas ķērcot ļāva man saprast, ka tuvumā ir kāds plēsīgs putns. Kādu laiciņu pastāvēju un pabildēju no droša attāluma. Vārnas mani redzot aizlaidās un pūce varēja netraucēti pasnauduļot. Win-win 🙂
@AlberteIeva@ivchix Labi, spļaut un diegu nevjag, bet nekādas ziedes Tev nebūs brīnumlīdzeklis. Kā savulaik izstādē deklarēja Kalns&Māliņa, pacieties!
Nav tādas ***fizikālās*** parādības kā āderes. Kā antropoloģisks fenomēns, tās ir ļoti reālas :) Prieks, ka @LTVzinas#AizliegtaisPaņēmiens pieķerušies šai kultūrkoda sastāvdaļai
– Vai jūs dzīvē kaut ko nožēlojat?
– Jā, man par daudz ko ir nožēla mākslā, par daudz ko – dzīvē. Es nožēloju, bet tas man netraucē dzīvot. Nožēla ir tas, kas jau ir pagātnē, un tagad ar to vairs neko nevar izdarīt. Cauri.
Rīt @KulturasDiena – intervija ar Viju Celmiņu