Par 2. pensiju līmeni runājot, bieži vien nav skaidrība -cik liels patiesībā ir vidējais uzkrājums? Te rakstā parādam, kā tas izskatās dažādām iedzīvotāju grupām: https://t.co/TdYBIM8hum
How does monetary policy shape financial intermediation — and what new evidence can advance our understanding? Submit your paper to Session 22: “Monetary Policy and Financial Intermediation” at the #CEBRA26 Annual Meeting, June 22–24 in Copenhagen. 📅 Deadline: March 2
Organized by Eesti Pank @EestiPank and @LatvijasBanka.
Thanks to the committee: Jaanika Meriküll, Tairi Rõõm, Konstantīns Beņkovskis, @kvilerts .
🔗 https://t.co/edxK7s77Yi
See you in Copenhagen!
#CEBRA26 #CallForPapers #MonetaryPolicy #FinancialIntermediation #EconomicsResearch
@romansastahovs@IvoButkevics Par ķīlām esam dialogā ar bankām. Nolikto atslēgu pieredze rāda, ka ar regulējumu tur grūti ko mainīt. Jāsaprot, kas bankām būtu vajadzīgs, lai prasības pēc nodrošinājumu nebūtu tik augstas uz citu valstu fona.
Ideāls kompanjons uzkopšanai, piparkūku cepšanai un pārējam svētku gaidās: atkal gaisā "Piķis un ģēvēlis!". Ar @kvilerts no @LatvijasBanka par pētniecību, par pandēmiju, par parādiem, par ekonomikas attīstību, par bizi ar Krieviju. Arī YouTube un Spotify! https://t.co/ze3gqZYuEm
1/7 🧵Jauns @LatvijasBanka pētījums: Kā ēku siltināšana ietekmē tajos esošo dzīvokļu cenas? Kāpēc tas svarīgi Liela daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo PSRS laika ēkās, kas ir energoietilpīgas, bet renovētas ir tikai maza daļa no tām. Tas liek jautāt – vai renovēt vispār ir izdevīgi?
Par šo arī runāšu @VKontrole diskusijā “Mājokļu siltināšanas izaicinājumi un risinājumi: kā virzīties uz priekšu?”
📅 9. decembris | 10.00–11.10 📷 Valsts kontroles Facebook lapā un https://t.co/k6K1YjpYn8
1/7 🧵Jauns @LatvijasBanka pētījums: Kā ēku siltināšana ietekmē tajos esošo dzīvokļu cenas? Kāpēc tas svarīgi Liela daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo PSRS laika ēkās, kas ir energoietilpīgas, bet renovētas ir tikai maza daļa no tām. Tas liek jautāt – vai renovēt vispār ir izdevīgi?
6/7 Šis ir svarīgs punkts, domājot par atbalstu nākotnē. Būvniecības izmaksas turpinās pieaugt darbaspēka izmaksu dēļ, bet siltumenerģijas cenām būtiski augt nevajadzētu. Tas liks uzdot jautājumu –vai bez valsts atbalsta nepieciešami arī citi risinājumi siltināšanas veicināšanai?
🔵 Tiešsaistes #diskusija “Mājokļu siltināšanas izaicinājumi un risinājumi: kā virzīties uz priekšu?”
📅 9. decembris | 10.00–11.10
📍 Valsts kontroles Facebook lapā un https://t.co/JVEkCHscGq (ar surdotulkojumu)
🏢 Latvijā daudzdzīvokļu ēku renovācijas temps joprojām ir pārāk lēns, bet izmaksas – augstas. Aicinām uz diskusiju par galvenajiem šķēršļiem mājokļu atjaunošanā, lai meklētu risinājumus efektīvākai energoefektivitātes uzlabošanai.
📌 Pasākumā tiks prezentēts revīzijas #starpziņojums par daudzdzīvokļu māju siltināšanas atbalsta mehānismu efektivitāti un apspriesti būtiskākie jautājumi:
• kāpēc dzīvokļu īpašnieki vilcinās uzsākt renovāciju?
• kā ierobežot izmaksu kāpumu un nodrošināt finansējumu?
• kā panākt lielāku apsaimniekotāju iesaisti?
• kā padarīt atbalstu pieejamu arī mazāk aizsargātām mājsaimniecībām?
📢 Diskusijā piedalās:
▪ Mārtiņš Āboliņš (Valsts kontrole),
▪ Kārlis Vilerts (Latvijas Banka),
▪ Ekonomikas ministrijas pārstāvis,
▪ Mārtiņš Paurs (Rīgas namu pārvaldnieks)
▪ Mārtiņš Tīdens (Liepājas valstspilsēta)
👉 Uzzini vairāk: https://t.co/8VwlLNvgbH
__________________________________________________
📩 Medijiem dalības apstiprināšana klātienē: [email protected]
#daudzdzīvokļu #energoefektivitāte #siltināšana
Politikas lēmumu kvalitāte. Pēdējos pāris gados bijuši vairāki politiski lēmumi, kas skar kreditēšanu. Ir bijuši gan labi, gan arī slikti piemēri. Kvalitatīviem lēmumiem vajag gan ex ante, gan arī ex post izvērtējumus – ne visiem tādi tiek veikti. (5/5)
Pagājusi teju nedēļa kopš @LatvijasBanka konferences, kurā biju moderators diskusijai: Kā veicināt tālāku mājokļu kreditēšanas attīstību Latvijā? Lai gan pēdējā laikā ejam pareizā virzienā, joprojām var izdarīt daudz, lai kreditēšanas vidi padarītu labvēlīgāku. Ko tieši? (1/5)
Jauni tirgus segmenti. Joprojām apstāv tirgus segmenti, kuros nav pietiekami plašs piedāvājumu klāsts – reģioni, kredīti iedzīvotājiem, kuriem līdz pensijai atlicis mazāk par 15-20 gadiem u.c.. (4/5)