2003. gadā ne visiem bija internets mājās, tāpēc gāju sērfot uz bibliotēku, bibliotekāre bija izdomājusi krāpšanās shēmu - lika maksāt 5 santīmus par katru minūti, ko pavadīji ārzemju interneta portālos. Bērniem viņa iestāstīja, ka .com portāli nav par brīvu un mēs arī maksājām.
jautrakais aspekts taja ka spotify visu latviesu muziku uzskata par vienu zanru ir tads ka playlist radio skan prata vetra, carnival youth, tad peksni ziedu vija kam seko nora bumbiere <33
Saruna kāda restorāna terasē.
Viesmīlis: Es atvainojos, bet šajā terasē nav atļauts smēķēt.
Klients: Es nesmēķēju. Es hītoju.
Pauze. Viesmīlis sabrūk no smiekliem un pieklājīgi turpina:
- Šeit nav atļauts ne hītot, ne smēķēt, ne pīpēt, ne uzvilkt dūmu, ne durties, ne burties.
Don't rely on the mainstream media. They are bought off and can't be trusted.
Rely on each other. Question each other. Use social media. There are enough decent, independent journalists out there.
Visdīvainākā sajūta ir tā, kad gribi konkrētam cilvēkam aizsūtīt jaunāko info par kādu notikumu vai cilvēku, par ko mēdzāt runāt, bet atceries, ka jūs taču vairs nekontaktējaties. Wow.
Rīgas kebabnīca.
Izrādās, ka aiz manis stāv Valsts valodas centra dāmas, kas ieradušās ar pārbaudi.
Dāmas: Vai jūs runājat latviski?
Pārdevējs: Maziņš.
Džordžs Orvels pirms 50 gadiem: Valdība izvietos noklausīšanās iekārtas jūsu mājās.
Cilvēki tagad: Hei, Noklausīšanās Iekārta, vai kaķim drīkst dod siera salātus?