Man šķiet, ka filmu žanrā labākais, kas mums ir par Holokaustu. Vestermaņa stāstījums pašam par savu un savas ģimenes likteni, fonā ļoti, ļoti rūpīgs darbs ar foto un noskaņu.
Sievas @martaherca pirmizrādes beigās kopbilde ģimenei sanāk tikai ar sapakotiem ziediem un kurtkās. Bet vispār bija sirsnīgi un saldsērīgi, skaista filma un skaista mūzika un vēl skaistāki apmeklētāji. Un Vestermanis palika kā pēdējais ballētājs.