Lauris Špats

Vairāk lasu, nekā rakstu. Nedaudz gīks. Ģimenes uzņēmumā ražojam sukādes, sīrupus, sulas, u.c. ēdamlietas. Delicious dried berries and healthy syrups!

[Global Statistics @Globalstats11]

World’s Largest Companies Over 75 Years (1950–2026) 💸

[YelpHive @YelpHiveoxh0]

Remember when ads were pure creative masterpiece? 🤯✨ Inside every Coca-Cola vending machine lives a whole magical universe! 🪙🍾

From giant creatures to mini orchestras, this legendary "Happiness Factory" commercial shows the incredible storytelling and imagination behind peak advertising. 🎬🔥

Pure nostalgia! 🔴✨

#CocaCola #HappinessFactory #CreativeAdvertising #VintageCommercials #Throwback #AdClassics

[Edgars Jēkabsons 🇪🇺 💙💛 @edgarsj]

Aptuveni 3 stundas ar Claude Code un te var pārlūkot normalizētus Valsts kases ekseļa faila datus par NVO saņemtajiem maksājumiem no valsts budžeta.

Atbildes uz tādiem jautājumiem – kāpēc prokuratūra maksā mednieku biedrībai, kāpēc Sarkanais krusts saņem tik daudz un citi.

[🇺🇸CHRIS🇺🇸 @Buddydawg77]

Every time!! 🤣🤣🤣🤣

[Āris Cēders @arisceders]

Kā notiktu ārkārtas nosēšanās?
Ārkārtas nosēšanās var būt diezgan piņķerīga un dārga. Vispirms jau, ja lidmašīna ir virs okeāna, iespējas var būt limitētas. Medlink ir datubāze, kura lidosta ir spējīga pieņemt attiecīgo lidmašīnu un turklāt 15 minūšu attālumā ir slimnīca, kas var uzņemt pacientu ar konkrēto diagnozi. Medlink ārsts var ieteikt ārkārtas nosēšanos, taču galējo lēmumu pieņems kapteinis. Informācija, ka to rekomendēja Medlink dakteris šī lēmuma pieņemšanu krietni atvieglo. Tāpat Medlink palīdzēs sakoordinēt, lai ātrā palīdzība jau ir pie geita un viņiem ir visa medicīniskā vēsture. Tas atvieglos mums darbu, jo ārkārtas nosēšanās tāpat bez visa tā ir pietiekami darbietipīga. Jāpieņem gala lēmums, kur sēsties, jāpārbauda vai tur var nosēsties vispār, laikapstākļi, navigācijas iekārtu pieejamība, utt, jāsazinās ar zemi, lai mūs tur kāds sagaida, jāpārbauda vai glābšanas dienesti ir vajadzīgajā kapacitātē utt. Pietiekošs skrejceļa garums vēl neko nenozīmē, svarīgi var būt pat tādi sīkumi, kā - vai tur ir trepes vajadzīgajā augstumā un vai ir kur noparkot tāda izmēra lidmašīnu, vai ir attiecīgā tipa degviela pieejama. To mājas darbu, protams, aviokopānija pamatā ir izdarījusi un saraksts ar derīgiem lidlaukiem pa ceļam krietni atvieglo lēmumu pieņemšanu. Tālāk var rasties nepieciešamība noliet degvielu, lai samazinātu nosēšanās masu, kas īpaši būtiski, ja tikko uzsākts transkontinentāls reiss, paredzot nosēšanos 15 stundas (un 100 tonnas) vēlāk. uz A350 tas nav nepieciešams, mēs varam nosēsties ar maksimālo pacelšanās masu, bet citiem milžiem kā B777, A380 vajadzēs. Degvielas noliešana var aizņemt 30 minūtes, līdz ar ko to ir nepieciešams sākt iespējami ātri, kas smagi slima pacienta gadijumā palielina spiedienu ātri pieņemt lēmumus. Tāpat to nevar darīt jebkur - vislabāk virs okeāna, galīgi slikti virs Londonas. Tas tiks sakoordinēts, lidmašīna novirzīta, kur vajag. Ja tas tiek darīts pietiekamā augstumā, degviela pilnībā iztvaiko pirms sasniedz zemi. Protams tas nenozīmē vienkārši atgriezt krānu un liet ārā. Būtu baigi stulbi aizmirst, ka krāns vaļā, izliet visu un netikt līdz lidostai. Modernās lidmašīnās borta datorā ievada vēlamo nosēšanās masu, tas izrēķina, cik degvielas jānolej, atkarībā no attāluma un prognozētā patērīņa līdz jaunajam galamērķim un laikus apstājas.

Pēc nosēšanās pavisam noteikti iestāsies vēl viena problēma; uz garajiem reisiem apkalpes darba laika limiti parasti ir izmantoti pa maksimumu, attiecīgi šāda te aizķeršanās uzreiz nozīmē, ka apkalpe nebūs legāla turpināt, citas apkalpes tur nebūs un visiem 300 pasažieriem būs jāatrod viesnīcu. Tas savukārt atsevišķos gadījumos var novest pie imigrācijas un vīzu problēmām, atkarībā no tā, kur mēs esam nosēdušies.

[Āris Cēders @arisceders]

Šodien uzzināju, ka cilvēkam sirds var būt arī labajā pusē😳😳
Stāsts par šo reto parādību - Dekstrokardiju, jeb kā es gandrīz šodien uztaisīju ārkārtas nosēšanos. Beidzās viss labi, bet gāja jautri.

Paceļamies no Majami, priekšā 15 stundas gaisā. Tieši uz skrejceļa paģībst viena stjuarte. Sekundes par vēlu, lai kaut ko varētu mainīt. Šī informācija līdz mums nonāk jau tikai esot gaisā. Par laimi. Pārtraukt pacelšanos visticamāk nozīmētu uzspridzināt visas riepas, nobloķēt skrejceļu, atcelt reisu, 300 pasažierus izmitināt viesnīcās, man nākošā Dallasa un Amazon sūtījums, kurš gaida tur pakomātā, arī pa kāju, jo nepaspēšu minimālās 2 atpūtas dienas mājās pēc Ultra Long Haul lidojuma.

Kā tiek risināti šādi medicīniski gadījumi gaisā?
Svarīgi ir iespējami precīzi noteikt diagnozi, jo griezt atpakaļ pie katra paģībuša pasažiera varētu būt samērā neefektīvi. Parasti filmās uz borta tiek meklēts dakteris. Tas arī tiek darīts, taču viņa funkcija ir krietni mainījusies.
Vispirms tiks iedarbināts uz borta esošais telemedicīnas koferis Tempus IC2 (bilde zemāk). Tas ir pēc būtības pilnvērtīgs slimnīcas uzņemšanas nodaļas monitors ar daudz dažādiem sensoriem, ko uzliek pacientam un tas nolasa vitālos parametrus, tādus kā temperatūra, asinspiediens, skābeklis, glikoze, izelpa, co2, un tas spēj arī uztaisīt EKG. Tas ir muļķu drošs, jo stjuartei nav jābūt kardiologam, kas spēj uzlikt EKG sensorus uz cilvēka. Tāpat subjektīvs stresā esoša neprofesionāļa vērtējums par pacienta stāvokli ne vienmēr nāks visiem par labu. Uz borta atrastais ārsts var būt labs zobārsts, vai dermatologs, kas ne vienmēr zinās, kā augstums ietekmē sirds slimnieku vai kā lietot konkrētās aviokompānijas Emergency Medical Kit (EMK).

Tempus savāktos datus reālā laikā nodod uz zemes esošajam Medlink dienestam - specializētiem pirmās palīdzības ārstiem, kas 24/7/365 pieejami 8 lokācijās apkārt globusam un specializējušies aviācijas medicīnā (lai gan šādi Tempus atrodami arī, piemēram, uz kuģiem un superjahtām). Komunikācija ar ārstu notiek caur šo Tempus termināli abos virzienos. Ārstam uz ekrāna ir visa diagnostika, turklāt tas spēj pamainīt dažādus diagnostikas parametrus pa tiešo no sava datora. Ir arī tiešs video links. Atkrīt tāda lieka komunikācija, kā - kas tas par reisu, kas tā par lidmašīnu, kāds EMK mums ir uz borta un kur mēs vispār atrodamies, tas viss ir dežūrārstam uz ekrāna. Sanāk tāds kā moderns ārsts, kurš strādā no mājām. Uz borta atrastais ārsts, protams, būs noderīgs, jo Medlink nevar attālināti veikt nekādas manipulācijas, sarežģītākas injekcijas, sirds masāžu, pārbaudīt dažādus refleksus un tml.

Būtiska ir arī iespēja tieši caur Tempus nodot skaidras, nepārprotamas un neverbālas instrukcijas, kādas darbības veikt ar pacientu. Medlink ārsts ir lietas kursā par konkrētajā lidmašīnā atrodamo EMK, līdz pat tādai detalizācijai, kas kurā kabatiņā atrodas un ar kādu kodu apzīmēts. Līdz ar to izpaliek minēšana, vai jums šitas ir uz borta un ko vēl tu tur redzi, kā arī neviens neiešpricēs neko nepareizi.

Taču šodien EKG sensors neko neuzrādīja. EKG jostu stjuartei uzlika kā jau paredzēts to darīt, un, tā kā tā ir muļķu droša, to pat gribēdams nevar uzlikt otrādi. Rādījumi labākajā gadījumā liecināja par infarktu, un, tā kā vēl nebijām tālu no Majami, Medlink ieteica griezt fiksi atpakaļ, taču uz borta atrastais ārsts saprata, kas par lietu. Visu to uzkabi uzlika uz muguras, tādējādi sensori nonāca labajā pusē un EKG rādījumi atgriezās. Rezultātā paciente jūtas labi, guļ un lido uz mājām (garajos reisos apkalpei ir pilnizmēra gultasvietas noslēptas vai nu pazemē vai griestos, kuras izmanto uz maiņām).

[Martins Bergšteins @MeteoLatvia]

Jaunas fotogrāfijas no “Artemis II” misijas ceļā uz Mēnesi - un tajās mūsu mīļā planēta Zeme no vairāk nekā 60 000 km attāluma! 🌍

Šī fotogrāfija ir ļoooti īpaša. Pirmkārt, jau tāpēc, ka tas ir pirmais foto 54 gadu laikā (kopš "Apollo 17" misijas 1972. gadā), ko uzņēmis *cilvēks* ar visu zemeslodi vienā kadrā.
Otrkārt, attēls uzņemts Zemes nakts pusē, lai gan sākumā pat man šķita, ka tā ir diena. Foto ir spilgts, pateicoties ilgai ekspozīcijai un vājam dabīgajam apgaismojumam - pilnmēness gaismai, kas spīd no mugurpuses foto uzņemšanās brīdī - virzienā kur dodas "Artemis II". :)
Treškārt, ieskatoties tuvāk, labi redzams, cik plāna ir mūsu atmosfēra, kurā notiek viss - laikapstākļi, lidojumi, elpošana, mūsu ikdienas gaitas, dzīvība. Smalkā, gaišā maliņa ap planētu ir retinātu brīvo nātrija atomu slānis mezosfērā (~80-100 km augstumā), kas veidojas no mikrometeoroīdiem, kas sadeg atmosfērā, atstājot nātrija tvaikus. Tie spīd tādēļ, ka atomi absorbē enerģiju (galvenokārt no Saules) un to izstaro oranžā krāsā ("airglow" jeb atmosfēras spīdēšana), vizuāli izceļot atmosfēras robežzonu starp Zemi un kosmosu.
Visbeidzot, kadrā var saskatīt arī ziemeļblāzmu un dienvidblāzmu, daļu no Āfrikas un Eiropas, Saules izgaismoto atmosfēras “sirpi” (Saule šajā brīdī atrodas aiz Zemes), kā arī zvaigznes fonā.

Šādi skati, jeb precīzāk, perspektīva, liek patiesi aizdomāties, cik ļoti mums ir paveicies dzīvot te. Cik maza, bet skaista un piepildīta ir Zeme, un pats galvenais - cik neticami vērtīga tā ir. Mūsu mājas.

📸 #ArtemisII / https://t.co/ig8FxTCC1n

[Nepareizais @realNepareizais]

Oleksandr Yakovenko, Ukrainas viena no lielākajiem dronu ražotājiem TAF Industries dibinātājs, publicēja atbildi uz Armin Papperger (Rheinmetall) izteikumiem.
⸻
“Cienījamais Papperger kungs, Rheinmetall izpilddirektor,

Kad jūs nosaucāt Ukrainas dronu ražotājus par “ukraiņu mājsaimniecēm ar 3D printeriem virtuvēs”, jūs parādījāt, cik dziļi Eiropas aizsardzības industrija joprojām nesaprot mūsdienu kara būtību.

Tas nav par emocijām. Tas ir par realitāti kaujas laukā.

Šeit ir skaitļi, kurus jūsu nozare ignorē:

Tikai 2025. gadā Ukrainas droni veica 819 737 apstiprinātus triecienus. Tie veidoja 90% no visiem Krievijas armijas kaujas zaudējumiem - vairāk nekā visi pārējie ieroču veidi kopā.

Viens uzņēmums - TAF Industries - saražo līdz 100 000 FPV dronu mēnesī. Jebkurā 90 dienu periodā tikai mana uzņēmuma produktiem ir vairāk apstiprinātu trāpījumu nekā visai jūsu tehnikai visā tās kaujas pielietošanas vēsturē visos konfliktos. Un pats svarīgākais - es šo uzņēmumu izveidoju un šos rezultātus sasniedzu divu gadu laikā, nevis piecdesmit. Padomājiet par to.

Mūsu droni trīs mēnešos rada lielāku kinētisko efektu nekā jūsu galvenās platformas pusgadsimta laikā.

Kāpēc? Tāpēc, ka kaujas lauks ir mainījies, bet jūsu biznesa modelis - nē.

Krievijas radioelektroniskās cīņas (REB) līdzekļi ir padarījuši GPS vadāmo Rietumu munīciju (piemēram, Excalibur, GMLRS u.c.) gandrīz neefektīvu.

Dārgas un sarežģītas sistēmas, kas radītas kariem ar gaisa pārākumu un līdzvērtīgu pretinieku konfliktam, kļūst par viegliem mērķiem droniem, kas maksā 500–2000 dolāru un uzbrūk no augšas.

Izmaksu efektivitātes attiecība ir apgriezusies kājām gaisā: viens 120 mm Rheinmetall artilērijas lādiņš vai viena prettanku raķete maksā vairāk nekā ducis mūsu dronu - un tomēr pārākumu gūst mūsu droni.

Tas nav “Lego” spēle. Tā ir cīņa par izdzīvošanu industrijā reālajā laikā. Mēs katru nedēļu pilnveidojam savus risinājumus. Mēs zaudējam rūpnīcas raķešu triecienos un atjaunojam tās dažu nedēļu laikā. Mēs ražojam detaļas pat pagrabos un izvietojam līdz 100 000 trieciena sistēmu mēnesī, kamēr jūsu inženieriem joprojām nepieciešami 3–5 gadi un simtiem miljonu eiro, lai sertificētu pat nelielus uzlabojumus.

Karš Ukrainā nav īslaicīga anomālija. Tas ir pirmais patiesais dronu industriālais karš. Un tas jau ir pierādījis, ka novecojušas Eiropas platformas - lai cik dārgas vai “nopietnas” tās būtu — kļūst arvien mazāk nozīmīgas, ja tās neintegrē tehnoloģijas, par kurām jūs šobrīd izsmejat.

Tāpēc, kad jūs sakāt “tā nav inovācija”, es dzirdu ko citu: “Mēs nevēlamies atzīt, ka nākotne top Ukrainas darbnīcās, nevis Diseldorfas birojos.”

Tēmturis #MadeByHousewives nav populārs bez iemesla. Jo šīs “mājsaimnieces” katru mēnesi iznīcina vairāk pretinieka tehnikas nekā veselas Eiropas armijas visās savās kampaņās. Un viņas to dara laikā, kad jūsu industrija turpina pārdot 20. gadsimta risinājumus par 21. gadsimta cenām.

Uzaicinājums paliek spēkā, Papperger kungs. Beidziet smieties par “virtuves galdu”. Atbrauciet un iemācieties, kā patiesībā notiek rītdienas karš. Jo nākamreiz, kad kāds jautās: “Kam vajadzīgi tanki dronu laikmetā?”, atbilde var būt vienkāršāka, nekā jūs domājat:

Tie, kas joprojām dzīvo 1979. gadā, zaudēs tiem, kas būvē 2026. gadā.

Ar cieņu (bet ar faktiem),
Oleksandrs Jakovenko
TAF Industries dibinātājs
Viens no tiem “ukraiņu mājsaimniecēm””

[Lauris Špats @shpats]

@Kamons Nu, elektroauto jau ir domāts, lai brauktu, bet - auto tāpat kā tev (ja nemaldos) 12.2020., un arī pagājušajā gadā augustā ar 175k nopirku.
Vismaz 50k pa gadu noripināt tāds standarts man. 😄 Laukos dzīvoju, klienti Rīgā, puikām treniņi tuvākajā pilsētā - Saulkrastos. Salasās.

[Lauris Špats @shpats]

@uldisn @GirtsKarnitis Nu cik var runāt par to "lielo svaru"!? Pašmasa maniem auto:
Renault ZOE - 1577 kg;
KIA Niro (miniSUV) - 1812 kg;
Tesla Model 3 - 1825 kg.
Tie ir 172 kg starpība smagākajam manis pieminētajam variantam starp Volvo V70 '06 2.4D.
10,4% starpība! Smagākajam!!!

[Stellar @StellarArtoisGB]

Did you know 😏

He rubbed lemon juice on his face. Robbed two banks. Smiled at the cameras. Got caught in an hour. And changed psychology forever.

In 1995, McArthur Wheeler walked into two banks in Pittsburgh and robbed them with no mask, no disguise, and lemon juice on his face. He believed that because lemon juice works as invisible ink on paper, it would make his face invisible to cameras. He smiled directly into the security cameras. Police aired the footage on the evening news and arrested him within an hour.

When shown the tape, Wheeler stared at the screen and said, "But I wore the juice." He had tested the theory with a Polaroid selfie and didn't appear in the photo — because lemon juice got in his eyes and he aimed the camera at the ceiling.

His case inspired Cornell psychologists David Dunning and Justin Kruger to publish their 1999 paper defining the Dunning-Kruger Effect — the cognitive bias where people with low ability drastically overestimate their own competence.

[reinis liepins @Reinis_Liepins]

@AnsisPupols Labdien,šīs utopiskas arhitektūras vīzijas labi izskatās tikai uz papīra. Pie mazākā budžeta taupības tās var pārvērsties par baisu monstru.
Rīgas spēks ir ēku pārbūvēs👌
Te daži no mana biroja projektiem Rīgā:
Hanzas Perons
Spīķeris pie Zviedru vārtiem
Rīgas pils-Vēstures muzejs

[evihusz @evihusz99810]

Dēla 6.klases matemātika. Ja es nebūtu stājisies Kanādas augstskolā un eksāmenā šokēta skatījusies uz šo un baidījusies, ka netikšu iekšā dēļ šis pamatskolas vielas un vēlāk googlējusi, nekad šo kodu nesaprastu. Universālā valoda matemātika- nē nu jā.

[cosmix 🇱🇻 @cosmix]

Džošs Volfe (Josh Wolfe): "Arktikas dūmu aizsegs".

Bīstamākā kļūda par Grenlandi ir uzskatīt, ka runa ir tikai par Grenlandi.
Mums stāsta, ka tas ir diplomātisks strīds, nekustamā īpašuma apsēstība, haotiska atgriešanās pie 19. gadsimta imperiālisma. Prese to uztver kā izklaidi. Komentētāji debatē, vai administrācija ir pilnā nopietnībā vai vienkārši troļļo. Eiropieši pauž sašutumu par suverenitātes aizskārumu. Viss šis notikums tiek uztverts kā troksnis: ekscentrisks, neērts, galu galā nenozīmīgs.

Šāda interpretācija ir ērta. Un gandrīz noteikti nepareiza.
Parastā Grenlandes sāgas interpretācija ir diplomātiskā nekompetence reālajā laikā. Administrācija draud ar spēku, tiek noraidīta, eskalē situāciju, tiek atkal noraidīta, tad atkāpjas uz darījuma valodu. Komentētāji krata galvas. Eiropieši izsaka apmulsumu.

Tas, kas izskatās kā izmisīga cīņa, ir klasiska Trumpa stila sarunu secība. Jūs sākat ar nepieņemamu prasību, lai jūsu reālā prasība salīdzinājumā šķistu saprātīga.

Tas notiek šādi: signalizē pārņemšanu. Dānija noraida. Piemini spēku. Dānija atkāpjas. Uzstāšana uz spēku, skaļi, atkārtoti. Dānija sasniedz maksimālu sašutumu. Citi pievienojas viņiem. Tad taktikas maiņa. Pirkuma piedāvājums, kas likvidē Dānijas visu valsts parādu (142 miljardus dolāru) un gandrīz divkāršo Grenlandes IKP (~450 miljardus dolāru)...

Un pēkšņi jautājums vairs nav "kā tu uzdrīksties", bet "pagaidi, cik daudz?"
Spēka retorika nekad nav bijusi plāns. Tā bija enkurs. Dānija vairs neaizstāv suverenitāti pret imperiālu agresoru; Dānija izvērtē finanšu piedāvājumu. Situācija ir mainījusies.

Un man šķiet traki to teikt...
Matemātika nav absurda. Darījums, visticamāk, atmaksāsies vienas paaudzes laikā. Vien minerāli vien ir vairākkārt dārgāki par pirkuma cenu. Grenlandes 57 000 iedzīvotāji kļūst par miljonāriem uz papīra. Dānija atbrīvojas no fiskālās atkarības un dzēš savu parādu. Amerikas Savienotās Valstis nodrošina retzemju piegādes ķēdi 2030. gadu militārajām vajadzībām.

Faktiski notiek piegādes ķēdes aneksija, kas maskēta kā teritoriālas ambīcijas. Mērķis nav sala, bet divas ģeoloģiskas formācijas Dienvidgrenlandē — Kvanefjeld un Tanbreez —, kurās atrodas smagie retzemju elementi, bez kuriem nevar izgatavot nevienu modernu ieroču sistēmu.

Disprosijs. Terbijs. Nosaukumi, kas sabiedrībai neko nenozīmē, bet Pentagona acīs ir viss. Šie elementi ir neaizstājami F-35 iznīcinātāju piedziņas mehānismos, precizitātes munīcijas vadības spārnos, Virginia klases zemūdeņu sonāru sistēmās un visu elektromobiļu motoru pastāvīgajos magnētos. Ķīna kontrolē vairāk nekā 90 % no globālās pārstrādes. Amerikas Savienotās Valstis nekontrolē gandrīz neko.
Grenlandes “iegāde” nav zemes darījums. Tas ir mēģinājums izkļūt no tvēriena.

2026. gadā prognožu tirgi ir kļuvuši par visprecīzāko lietu, kas mums ir pieejama kā godīgi cenu signāli par ģeopolitisko risku. Un pašlaik tie stāsta divas atšķirīgas lietas.
Kalshi, ASV regulētā birža, novērtē ASV iespējas iegādāties Grenlandi aptuveni 42 % apmērā. Polymarket, decentralizēta platforma, kurā darbojas globāli kriptovalūtu lietotāji un ārzonas spekulanti, novērtē to 15–23 % apmērā.

Tā nav tirgus nekompetence, bet drīzāk nesaskaņas par varas būtību.

Kalshi derību dalībnieki — institucionāli, ASV bāzēti, integrēti ASV finanšu sistēmā — uzskata, ka [ASV] administrācija piespiedīs pieņemt šo darījumu. Viņi novērtē piespiešanu. Polymarket derību dalībnieki — starptautiski, skeptiski pret ASV visvarenību, bieži darbojas ārpus ASV jurisdikcijas — uzskata, ka Eiropas pretestība turpināsies. Viņi novērtē normas.

20 punktu starpība starp šiem tirgiem ir pašlaik vissvarīgākais signāls pasaulē. Ja Polymarket pieaugs, lai sasniegtu Kalshi, tas nozīmēs, ka globālie „gudrie naudas līdzekļi” ir pieņēmuši, ka ASV pārkāps starptautiskās tiesības, lai nodrošinātu Arktikas flangu.

Šādai pieņemšanai ir precedents. Pirms dažām nedēļām tirgotājs izdarīja 32 000 dolāru derības par Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro gāšanu un nopelnīja vairāk nekā 400 000 dolāru, kad ASV bruņotie spēki viņu sagūstīja. „Maduro efekts” ir pārkalibrējis riska apetīti visos ģeopolitiskajos tirgos. Tirgotāji vairs nenoteic diplomātisko sarunu cenas. Viņi nosaka naidīgu pārņemšanu cenas.

Trīs frontes.

Vidusmēra novērotājs redz trīs atsevišķas ziņas: tirdzniecības strīdu ar Eiropu, dīvainu fiksāciju uz Grenlandi un dažus lokālus interneta pārtraukumus Baltijas valstīs.

Tās nav atsevišķas ziņas. Tās ir trīs frontes vienā konfliktā.

Resursu fronte: [ASV] administrācija nodrošina minerālu piegādes militārajām vajadzībām 2030. gados. Tanbreez atradne, kas ir bagāta ar smagajiem retzemju elementiem, bez urāna komplikācijām un pieder Rietumu interesēm, ir "kroņa dārgakmens". Kaimiņos esošā Kvanefjeld atradne, kurā Ķīna piedalās ar Shenghe Resources, ir problēma, kas jāneitralizē. Grenlandes kontrole atrisina abas problēmas.

Ekonomikas fronte: Tarifi, kas paziņoti pret Dāniju, Franciju, Vāciju, Apvienoto Karalisti un četrām citām Eiropas valstīm, nav protekcionisma pasākumi. Tie ir precīzi virzīti ekonomiski triecieni pret politiskajiem citādi domājošajiem. 31 miljardu mārciņu vērtā ASV un Apvienotās Karalistes tehnoloģiju izaugsmes vienošanās — Microsoft datu centri, Google pētniecības un attīstības investīcijas — ir uz nenoteiktu laiku atlikta. Vēstījums ir nepārprotams: saskaņošana ar Amerikas ģeopolitiskajiem mērķiem ir Amerikas kapitāla cena.

Kinētiskā fronte: Kamēr diplomāti strīdas par tarifiem, Krievijas kuģi velk enkurus pāri Baltijas telekomunikāciju kabeļiem. Kravas kuģis Fitburg, ko konfiscējušas Somijas un Igaunijas iestādes, ir daļa no „ēnu flotes” — kuģiem ar neskaidru īpašumtiesību statusu, kas darbojas zem atklātas kara sliekšņa. Tās nav nejaušības. Tās ir operācijas, kas veido, kartē ievainojamības vietas un demonstrē spēju pārraut digitālo infrastruktūru, kas saista Rietumu aliansi.

Vidusmēra novērotājs redz haosu. Izlūkošanas realitāte ir saskaņotība: resursu iegūšana, ekonomiskais spiediens un kinētiskā sagatavošanās, kas darbojas saskaņoti.

Uz noteikumiem balstīta mirāža.
Eiropas atbilde uz visu šo ir bijusi atsaukties uz starptautiskajām tiesībām, suverenitāti un uz noteikumiem balstīto kārtību. Šīs atsauces ir emocionāli apmierinošas. Tās ir arī stratēģiski bezjēdzīgas.

Starptautiskās tiesības darbojas tikai starp dalībniekiem, kuri piekrīt tām pakļauties. Tās paredz savstarpēju izpratni par leģitimitāti, kopīgu noteikumu sistēmu un izpildes mehānismu, kas spēj panākt atbilstību. Neviens no šiem nosacījumiem nav spēkā. Nav globālas suverenitātes. Nav monopola uz spēku. Nolīgumi ir spēkā tikai tik ilgi, līdzkamēr intereses vairs nesakrīt.

Amerikas Savienotās Valstis ir nolēmušas, ka retzemju piegādes ķēžu nodrošināšana ir svarīgāka nekā pēckara vienošanās ar Eiropu. Prognožu tirgi ir to iekļāvuši cenās. To ir pierādījušas kabeļu sabotāžas operācijas. To ir skaidri parādījuši tarifu paziņojumi.

Eiropas līderi var atsaukties uz normām. Viņi nevar tās piemērot. Un dalībnieki, kas atklāti noraida sistēmu — vai nu velkot enkurus pāri zemūdens kabeļiem, vai pieprasot teritoriālas koncesijas ekonomiskā spiediena rezultātā — iegūst priekšrocības salīdzinājumā ar tiem, kas pieņem ierobežojumus, kurus otra puse neatzīst.

Tā ir pašreizējā brīža asimetrija. Tā nav jauna. Tukidids to identificēja pirms divdesmit pieciem gadsimtiem: spēcīgie dara to, ko var, un vājie cieš to, kas viņiem jācieš. 2026. gada inovācija ir ātrums, ar kādu maska ir kritusi.

Signāls un troksnis.
Sabiedrības naratīvs sniedz mierinājumu: tas ir haoss, nekompetence, diplomātiska neērtība, kas atrisināsies pati no sevis. Operatīvā realitāte to nesniedz.

ASV anektē piegādes ķēdi. Eiropa tiek piespiesta pievienoties. Krievija izpēta infrastruktūru, kas satur kopā aliansi. Sabiedrība ir sadalīta informācijas burbuļos, kas neļauj veikt kolektīvu rīcību. Prognožu tirgi novērtē rezultātus, ko oficiālā retorika joprojām uzskata par neiedomājamiem.

Paziņojumi presē nav bezjēdzīgi. Bet tie reti kad ir izšķiroši. Izšķirošie spēki darbojas klusi, vadoties nevis pēc normām, bet pēc ietekmes, nevis pēc likuma, bet pēc ģeoloģijas, nevis pēc principiem, bet pēc neapstrīdamās loģikas, kas kontrolē nākamās paaudzes ieroču izejvielas." #ģeopolitika

[Dāvids Zalāns @DavidsZalans]

Leģenda vēsta, ka tālajā 1912.gadā ASV baņķieris JP Morgan gribēja izveidot ASV lielu centrālo banku, kas drukātu naudu visai valstij. Ieviest šo ideju traucēja citi ietekmīgi bagāti cilvēki kā, piemēram, Džeikobs Astors, Gugenheims un Izidors Strauss. Lai tiktu no viņiem vaļā JP Morgan plaši izreklamēja sevis būvēto Titāniku, ielūdza viņus uz pirmo braucienu. Izbraukšanas rītā pats JP Morgan savu dalību atcēla, Titāniks aizbrauca bez viņa, nogrima, un viņa pretinieki nogrima kopā ar to. JP Morgan palika krastā un izdzīvoja. Pēc gada 1913.gadā ASV tika izveidota liela centrālā banka, kas varēja drukāt naudu visai valstij - tā sauktā FED - tieši tā kā JP Morgan bija gribējis.

Nezinu, vai šī leģenda ir patiesa - ļoti iespējams, ka nē. Bet - atgriežoties mūsdienās, ir notikusi interesanta sakritība attiecībā uz sudraba tirgu pasaulē - kas gan ir patiesa. Vairāk kā pēdējos 10 gadus sudraba cena pasaulē tika uzturēta mākslīgi zema, jo JP Morgan banka (kopā ar citām) to 'šortoja' - uzturēja papīra pozīcijas, kurās pārdod sudrabu, tādējādi manipiulējot tā cenu un uzturot to mākslīgi zemu.

Paralēli šai 'šortošanai' JP Morgan banka pakāpeniski iepirka ļoti lielus fiziskā sudraba krājumus, iegūstot faktiski ļoti lielas sudraba rezerves savā kontrolē un caur to iespēju daļēji manipulēt cenu.
Tad, sākot ar 2024.gada beigām un līdz 2025.gada vidum JP Morgan banka savas 'šortotās' pzoīcijas likvidēja vai atdeva citām bankām un ap 2025.gada vidu JP Morgan bankai bija mega lieli fiziskā sudraba iekrējumi un vairs nebija šortoto pozīciju vispār. Ko tas nozīmē - tas nozīmē - ja sudraba cena pēkšņi sāktu pieaugt, JP Morgan banka būtu vislielākā ieguvēja un citas bankas ļoti lielas zaudētājas - jo citas bankas turēja pozīcijas, kas paredzēja zemu sudraba cenu, bet JP Morgan banka turēja pozīcijas, kas pieaugtu, ja cena kāptu un lielas fiziskā sudraba rezerves.

Un tā arī notika: sudraba cena kopš vasaras ir vairāk kā dubultojusies. JP Morgan peļņa no tā vien ir 15 miljardi ASV dolāru. Tas ir vairāk kā Latvijas gada budžets. Kas ir zaudētāji: Eiropas bankas, kuras akli ticēja JPM bankas vadībai un bija atvērušas līdzīgas short pozīcijas. UBS (Šveice), Deutsche (Vācija), HSBC (UK) un tādas ASV bankas kā BofA. UBS un HSBC kopā zuadēs vismaz 7 miljardus ASV dolāru.

Stāsts par Titāniku un stāsts par sudrabu māca vienu - daudzi cilvēki, kuri cenšas būt lieli spēlētāji, diemžēl nedzīvo ētiski un morāli pareizi, bet spēles noteikumus raksta sev. Šajos Ziemassvētkos novēlu jums būt pašiem kā savu banku pārvaldniekiem un pašiem būt savu kuģu kapteiņiem. Un aicinu nepaļauties uz skaistajiem solījumiem, ko dod 'Titāniku' kapteiņi un kapteines, bet pašiem būt pie savas dzīves stūres.

Priecīgus visiem Ziemassvētkus!

[Jānis Hermanis @J_Hermanis]

Aizņemto darbvietu skaits Latvijas nozarēs sektoru dalījumā

[Lauris Špats @shpats]

@krizdabz Nu jā, un eNiro ņem pretī 1F lādēšanu, kas ir ~7kW no 22kW (3F32A) AC, kas atkal ir mana varianta mīnuss.. 🙂

[Lauris Špats @shpats]

@krizdabz Tesla Model 3 '20 šobrīd ~ tāpat - nedaudz virs 20 kWh/100 km (braucu kā vēlos :)), KIA eNiro' 19 normāli braucot 17,5 kWh/100 km, Renault ZOE '20 arī ap 20,5 kWh/100 km, bet ir 22kW AC uzlāde, kas atsver "ziemas" patēriņu, jo var vismaz 2x ātrāk darbā uzlādēt. Katram + un - ...

[cosmix 🇱🇻 @cosmix]

🇺🇦"Zelenskis šovakar Kijivā uzrunāja Ukrainas tautu, un prezidenta kanceleja publicēja šīs uzrunas pilnu tekstu angļu valodā:

Ukraiņi!
Katras tautas dzīvē pienāk brīdis, kad visiem ir nepieciešams izrunāt lietas. Godīgi. Mierīgi. Bez spekulācijām, baumām, tenkām, bez liekiem papildinājumiem. Tā, kā tās lietas ir. Tā, kā es vienmēr esmu centies ar jums runāt.

Šis ir viens no grūtākajiem brīžiem mūsu vēsturē. Šobrīd Ukraina atrodas zem smagāka spiediena nekā jebkad agrāk. Šobrīd Ukraina var saskarties ar ļoti grūtu izvēli. Vai nu zaudēt savu cieņu, vai riskēt zaudēt svarīgu partneri. Vai nu pieņemt grūtos 28 punktus, vai arī sagaidīt ārkārtīgi smagu ziemu – smagāko līdz šim – un ar to saistītos draudus. Dzīve bez brīvības, bez cieņas, bez taisnīguma. Un lai mēs uzticamies kādam, kas jau divreiz mums ir uzbrucis.

Viņi gaidīs no mums atbildi. Taču patiesībā es jau esmu šo atbildi devis. 2019. gada 20. maijā, nododot uzticības zvērestu Ukrainai, es īpaši teicu: “Es, Volodimirs Zelenskis, tautas gribas izvēlēts par Ukrainas prezidentu, apņemos ar visām savām darbībām aizstāvēt Ukrainas suverenitāti un neatkarību, ievērot tās pilsoņu tiesības un brīvības, ievērot Ukrainas Konstitūciju un likumus, pildīt savus pienākumus visu savu tautiešu interesēs un stiprināt Ukrainas pozīcijas pasaulē.” Man tā nav protokola formalitāte, ko jāizpilda – tas ir zvērests. Un katru dienu es palieku uzticīgs katram tā vārdam. Un es to nekad nenodošu. Ukrainas nacionālās intereses ir jāciena.

Mēs neizsakām skaļas deklarācijas. Mēs mierīgi sadarbosimies ar Amerikas Savienotajām Valstīm un visiem mūsu partneriem. Mēs konstruktīvi meklēsim risinājumus kopā ar mūsu galveno partneri.

Es izklāstīšu argumentus. Es pārliecināšu. Es piedāvāšu alternatīvas. Bet viens ir skaidrs: mēs nedosim ienaidniekam iemeslu apgalvot, ka Ukraina nevēlas mieru, ka tā sabotē procesu un ka Ukraina nav gatava diplomātijai. Tas nenotiks.

Ukraina strādās ātri. Šodien, sestdien un svētdien, visu nākamo nedēļu un tik ilgi, cik nepieciešams – 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā – es cīnīšos, lai nodrošinātu, ka no visiem plāna punktiem vismaz divi netiktu ignorēti: tie ir ukraiņu cieņa un brīvība. Jo viss pārējais balstās uz to – mūsu suverenitāte, mūsu neatkarība, mūsu zeme, mūsu tauta. Un Ukrainas nākotne.

Mēs darīsim – un mums ir jādara – visu, lai rezultātā beigtos karš, bet nebeigtos Ukraina, nebeigtos Eiropa un nebeigtos globālais miers.

Es tikko runāju ar eiropiešiem. Mēs paļaujamies uz mūsu Eiropas draugiem, kuri pilnībā saprot, ka Krievija nav kaut kur tālu – tā atrodas tieši pie ES robežām, ka Ukraina šodien ir vienīgais vairogs, kas atdala komfortablu Eiropas dzīvi no Putina plāniem. Mēs atceramies: Eiropa stāvēja kopā ar mums. Mēs ticam: Eiropa stāvēs kopā ar mums.

Ukrainai nedrīkst atkārtoties 24. februāra déjà vu, kad mēs jutāmies vieni, kad neviens nevarēja apturēt Krieviju, izņemot mūsu varonīgo tautu, kas stāvēja kā siena pret Putina armiju.

Un, protams, bija patīkami dzirdēt, kā pasaule saka: ukraiņi ir neticami; Dievs, kā viņi, ukraiņi, cīnās; kā ukraiņi stāv; kādi titāni viņi ir. Un tā ir taisnība. Absolūti. Bet Eiropai un visai pasaulei ir jāsaprot arī cita patiesība: ukraiņi pirmkārt ir cilvēki. Un gandrīz četrus gadus, kopš sākās lielais iebrukums, mēs esam atturējuši vienu no lielākajām armijām uz Zemes. Un mēs noturam frontes līniju, kas stiepjas tūkstošiem kilometru garumā. Un mūsu tauta iztur nakts apšaudes, raķešu uzbrukumus, balistisko raķešu uzbrukumus un „shahed” uzbrukumus. Un katru dienu mūsu tauta zaudē savus mīļos. Un mūsu tauta vēlas, lai šis karš beigtos. Jā, mēs esam gatavoti no tērauda. Bet jebkurš metāls, pat visizturīgākais, var salūzt.

Atcerieties to. Palieciet kopā ar Ukrainu. Palieciet kopā ar mūsu tautu – un tas nozīmē palikt kopā ar cieņu un brīvību.

Dārgie ukraiņi!

Atcerieties kara pirmo dienu. Lielākā daļa no mums veica savu izvēli. Izvēli par labu Ukrainai. Atcerieties mūsu sajūtas tajā brīdī. Kādas tās bija? Tumšas, skaļas, smagas, sāpīgas. Daudziem – biedējošas. Bet ienaidnieks neredzēja mūsu muguras, kas bēga. Viņi redzēja mūsu acis – pilnas apņēmības cīnīties par to, kas mums pieder. Tā ir pašcieņa. Tā ir brīvība. Un tas patiesi ir visbiedējošākais, ko Krievija var redzēt: ukraiņu vienotību.

Toreiz mūsu vienotība bija vērsta uz mūsu dzimtenes aizstāvēšanu pret ienaidnieku.

Un tagad mums vienotība ir vajadzīga vairāk nekā jebkad, lai mūsu dzimtenē varētu būt cieņpilns miers.

Es vēršos pie visiem ukraiņiem. Pie mūsu tautas, pilsoņiem, politiķiem – pie visiem. Mums ir jāsaņemas. Jāatgūst prāts. Jābeidz strīdēties. Jābeidz politiskās spēles. Valstij ir jāfunkcionē. Kara stāvoklī esošas valsts parlamentam ir jāstrādā vienoti. Kara stāvoklī esošas valsts valdībai ir jāstrādā efektīvi. Un mums visiem kopā ir jāatceras – un nedrīkst sajaukt – kas tieši šodien ir Ukrainas ienaidnieks.

Es atceros, kā kara pirmajā dienā dažādi „vēstneši” man atnesa dažādus plānus, punktus; bija ultimāti par kara beigšanu. Viņi teica: vai nu tā, vai nekā. Vai nu tu to paraksti, vai arī tevi vienkārši likvidēs un „Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītājs” to parakstīs tavā vietā.

Mēs visi zinām, kā tas beidzās. Daudzi no šiem „vēstnešiem” vēlāk kļuva par daļu no mūsu apmaiņas fonda un tika nosūtīti kopā ar saviem priekšlikumiem un punktiem atpakaļ uz savu „dzimto ostu”.

Es toreiz Ukrainu nenodevu. Es patiesi jutu jūsu atbalstu – katra no jums. Katra ukraiņa, katra karavīra, katra brīvprātīgā, katra mediķa, diplomāta, žurnālista, visas mūsu tautas. Mēs toreiz Ukrainu nenodevām. Mēs nenodosim to arī tagad. Un es esmu pārliecināts, ka šajā patiesi vienā no grūtākajiem brīžiem mūsu vēsturē es neesmu viens. Es zinu, ka ukraiņi tic savai valstij, ka mēs esam vienoti. Un visās turpmākajās tikšanās, diskusijās, sarunās ar partneriem man būs daudz vieglāk nodrošināt mums cienīgu mieru un pārliecināt viņus, zinot ar absolūtu pārliecību: Ukrainas tauta stāv aiz manis. Miljoniem mūsu cilvēku, cienījamu cilvēku, cilvēku, kas cīnās par brīvību, un tiem, kas ir pelnījuši mieru.

Visiem mūsu kritušajiem varoņiem, kas atdeva savu dzīvību par Ukrainu, kas tagad ir debesīs un ir pelnījuši redzēt no augšas, ka viņu bērni un mazbērni dzīvos cienījamā mierā. Un šis miers nāks. Cienīgs, efektīvs, ilgstošs.

Dārgie ukraiņi!

Nākamā nedēļa būs ļoti grūta, pilna ar notikumiem. Jūs esat nobriedusi, gudra, apzināta tauta, kas to ir pierādījusi daudzkārt. Un jūs saprotat, ka šoreiz būs milzīgs spiediens – politisks spiediens, informācijas spiediens, visa veida spiediens. Tas ir paredzēts, lai mūs vājinātu. Lai radītu plaisu starp mums. Ienaidnieks nekad neguļ – un darīs visu, lai mēs ciestu neveiksmi.

Vai mēs ļausim viņiem to darīt? Mums nav tiesību to darīt. Un mēs to neļausim. Jo tie, kas vēlas mūs iznīcināt, mūs nepazīst. Viņi nesaprot, kas mēs patiesi esam, kas mēs esam, par ko mēs iestājamies, kādi cilvēki mēs esam. Ir iemesls, kāpēc mēs atzīmējam Pašcieņas un brīvības dienu kā valsts svētkus. Tas parāda, kas mēs esam. Tas parāda mūsu vērtības.

Mēs strādāsim diplomātiskajā arēnā, lai panāktu mieru. Mums jārīkojas vienoti savā valstī mūsu miera labad. Mūsu pašcieņas labad.

Mūsu brīvības labad. Un es ticu – un es zinu –, ka es neesmu viens. Ar mani ir mūsu tauta, mūsu sabiedrība, mūsu karavīri, mūsu partneri, mūsu sabiedrotie, visi mūsu cilvēki. Cieņpilni. Brīvi. Vienoti.

Priecīgu Pašcieņas un brīvības dienu.

Slava Ukrainai!"

[Neoficiāls tulkojums, izmantojot MI.] #Ukraina