Martins Studers

[Didzis Dejus @didzisdejus]

Izcili!
@JRupeiks malacis!

[Jānis Dombrava @janisdombrava]

Latvijā valsts valoda ir latviešu! Mans pirmais rīkojums ir uzdot visiem iekšlietu sistēmā strādājošajiem darba pienākumu izpildē un savstarpējā saskarsmē ar iedzīvotājiem un kolēģiem lietot tikai un vienīgi valsts valodu!

[Andris K. Berzins @akberzins]

Otra masveida imigrācija latviešu tautu iznīcinātu.

Mans pienesums diskusijai par imigrācijas politiku - mums ir jāvar par šo atklāti runāt.
Kam slinkums lasīt, te kopsavilkums:
Padomju okupācija bija masveida krievvalodīgo imigrācja - bedre no kuras mēs vēl ar vien cenšamies izkāpt. Tai pa virsu likt vēl lielu imigrāciju no Tuvajiem Austrumiem un Āzijas riskētu nācijas izsīkšanu. To nevaram pieļaut, tātad stingrāka kontrole ir noteikti vajadzīga (tāpēc arī prieks par @janisdombrava IeM amatā👍).
Arguments, ka bez imigrantiem mēs izmirsim, nav pamatots. Bet mums ir arī jārīkojas:
- Lēts importa darbaspēks ir maksimāli ātri jāaizvieto ar automatizāciju un robotiku
- Jāveido ģimenes un jāvairojās
- Ekonomikas jāpārkārto (tas nozīmē pensijas vecums būs jāceļ)
- Vajag “gudro” imigrācijas politiku nodrošināt, ka var ātri un viegli ievest to (ļoti mazo skaitu) ar augstvērtīgiem talantiem kuru efekts ekonomikā būs jaudīgs
Paldies @irLV par publicēšanu.
https://t.co/jix3IvSrze

[Guntars Vītols @guntarsv]

Kāpēc Latvijā ir tik daudz nelietderīgu iepirkumu (un tur parasti dvīņumāsa ir korupcija)?

Iemesli ir daži, bet galvenais ir tas, ka neviens iepirkumus valstī neuzrauga. Nav tādas institūcijas. Dīvaini, ne? Bet tā tas ir.

Ir tāds Iepirkumu uzraudzības birojs, šajās dienās tikos ar vadītāju un pārliecinājos, ka tiešām - neuzrauga. Viņi nepārbauda iepirkumu ekonomiskos aspektus, tādas funkcijas viņiem nav. Viņi nezin, nav informācijas, vai līgumcenas mainītas (korupcijas primārais mehānisms), neredz naudas plūsmas.

Tā nav viņu vaina - kādas funkcijas uzliek tam birojam, tādas arī ir. Bet šādu prasību nav, un tāpēc neuzrauga. Seko tikai procesuāliem rāmjiem, izskata konkursu dalībnieku sūdzības un tamlīdzīgi. Ja visi ķekši formās salikti pareizi, tad viss kārtībā, jautājumu nav.

Otra problēma - paralēla. Iepircēji paši taisa konkursa nolikumu, paši vērtē, paši iepērk. Tas ir korupciju veidošanas vistaisnākais mehānisms.

Un, protams, KNAB neko nekonstatē, jo nav ko konstatēt. Trīskārša iepirkumu cena nav noziegums. Un to jau nekādi nemonitorē, piemēram, references cenas.

Un tā valsts pazaudē kādu pus- vai miljardu katru gadu. Ne jau tikai Briškena pāļos, bet faktiski visur. Sistēma tāda🤷🏼‍♀️

[Didzis Dejus @didzisdejus]

Tieši šādi ir jāmodernizē Latvijas e-pakalpojumi nevis jāraksta specenes, lai iepirktu konsultantus, kas raksta specenes, lai iepirktu IT ārpakalpojumu. Un neko neivieš budžetā, laikā un klientam saprotamu.

Latvijai ir jāizveido valsts uzņēmums "Latvijas e-pakalpojums", uz kuru pārceļ un apvieno esošos e-pakalpojumus un darbiniekus.

Pieņem darbā vēl simtiem jaunu darbinieku.

ES fondus IT attīstībai dod pa taisno šim uzņēmumam. Bez starpniekiem. Katrs eur aiziet programmētājiem un AI rīkiem. No turienes aizies nodokļos.

Latvija pati izveidos savu Hotjar jeb Contensquere.

Moniyorēs katru klikšķi, lai efektivizētu pakalpojumu:
A) lai sabiedrībai ērtāk
B) lai valsts pārvalde efektīvāka.

Jārada savi rīki latviešu valodā. Jārada uz saviem rīkiem.

Dati no 1,8 miljoniem klientu mazā valodā ir unikāli, lai veidotu eksporta risinājumus. Citām valstīm.

Šis var kļūt par Latvijas uzņēmumu, kur apgrozījums eksportā var sasniegt nevis simtus miljonus, bet miljardus. Valsts vienradzis.

Vienradzis ar tiesībām veidot kopuzņēmumus ar citu valstu valsts uzņēmumiem.

Software as a Service beigas.

Nevis GovTech, bet TechGov.

TechGov as a Service.

Šis ir jāveido uz Tilde pamata. Valstijs jāpērk Tilde akcijas par īpašnieku nosaukto cenu. Nav jādiskutē.

Pašiem jābūvē datu centri.

No TET un LMT jāizpērk IT produktu daļas. Lai zviedri nodarbojas ar veļasmašīnu tirdzniecību un to līzingu.

[MAKS 26 🇺🇦👀 @Maks_NAFO_FELLA]

🇺🇦 Ukraine is forming a new order together with other countries, — Budanov

Answering the question of whether the war in Ukraine and the Middle East is part of one big conflict, he said:

💬 Yes. A new order is being born with great pain. The old one is dead, there is no way back, so we must fight until the new world is strengthened. 💬

Regarding Russia's participation in the war in the Middle East, Budanov said the following:

💬 The exchange of information between Moscow and Tehran is not hypothetical — it is a fact. 💬

[Latvijas Universitāte @universitatelv]

#LUKonference84 Diskusija “Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana: zinātniskā perspektīva, metodes un iespējas”. @lu_juridiska @LU_ESZF

[Latvijas Universitāte @universitatelv]

#LUKonference84 Diskusija “Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana: zinātniskā perspektīva, metodes un iespējas”. @lu_juridiska @LU_ESZF

[Dāvis Stalts @Stalts]

Ir lietas, kuras ir svarīgi zināt un nekad neaizmirst. Attiecībās ar krieviju - nav bijušo.

[Marek Kohv @MarekKohv]

The Estonian government decided today to direct half a billion euros toward air defense, drones, and unmanned systems.
This money was previously earmarked for a program to acquire new combat vehicles.
https://t.co/UkyA3n6C8k

[Guntars Vītols @guntarsv]

Cik maksā saules enerģijas uzkrāšana mājas apstākļos? Mazs vingrinājums matemātikā.

Pieņemsim, ka tev ir neliels patēriņš (600 kWh mēnesī), un tu vēlies uzkrāt uz dienu divām, kad nav saules. Tad tam vajadzēs kādu aku ar nominālo ietilpību 60kWh, no kura lietderīgi varēsi izmantot kādus 45-50. Šāds aku apjoms ir ekvivalents tādam tipiskam elektroauto. Tātad, ja ir auto, tad uzkrāt vari tur un pieslēgt mājai - šur tur pasaulē tas ir diezgan populāri. Tas populāri kļūst tur, kur elektrības cena dēļ liela AER īpatsvara ir lielāka (statistikā to var redzēt - jo lielāks AER īpatsvars valsts energo portfelī, jo rozetē elektrība dārgāka).

Ja tāda elektroauto nav, tad tāds 60kWh aku atsevišķi maksā ~17 tūkstoši. Ja finansējuma likme ir 5%, tad 850 eiro izmaksas gadā (kas ar gadiem samazināsies). Uzparikte ies, nu, pieņemsim, 20 gadus. Tātad amortizācija vēl 850 eiro gadā, bet kopā abi tātad 1700 eiro gadā jeb 140 eiro mēnesī.

Bet tu jau patērē tikai tās 600kWh mēnesī, kas pēc tirgus cenām būs aptuveni 60-100 eiro mēnesī, ja pērc no tīkla (pat tuvu nulles cenu laikā maksāsi ap 5 centus Sadales tīklam). Saulainā laikā cena no saulesparkiem nulle, mākoņainā laikā aizskrien virs 10 centi/kWh. Nu, pieņemsim tie ir vidēji 100 eiro mēnesī, ja tev nav ne paneļu, ne aku.

Bet uzkrāšana pašam savā uzpariktē maksā dārgāk - tie 140 eiro mēnesī. Un vēl jau tev vajag saražot to, ko uzkrāsi - līdzīgu izmaksu aprēķinu var veikt saules sistēmai.

Es zinu tikai dažas kombinācijas, kad tas atmaksājas reāliem cilvēkiem. Piemēram, ja tev jau sen ir elektroauto, un bija iespēja pieslēgt subsidēto (pa velti) akumulatoru (saražo kWh vasarā, tik pat kWh dabū atpakaļ ziemā), tad tu ietaupi ap 3000 eiro uz degvielu gadā un tad tu varbūt izbrauc pa nullēm un pat ir izdevīgi. Bet tas ar nosacījumu, ka to bezmaksas akumulatoru subsīdijas gadījumā apmaksājam mēs citi no nodokļiem. Ja nē, tad nekādu jēdzīgu uzkrājumu ziemai tu neizveidosi. Nodosi vasarā tīklā par aptuveni nulli/kWh, ziemā atpirksi par vismaz desmitkāršu cenu.

Ja runā par lieliem saules parkiem, tur ražošanas pašizmaksa ir krietni lētāka par mājsaimniecību. Tāpēc pirkt no fermas bieži tāpat ir izdevīgāk par likt savus paneļus un audzēt gurķus mājās. Savukārt uzkrāšana nav izdevīga arī viņiem. Tāpēc neuzkrāj. Tos bateriju parkus tomēr liek, bet kāpēc? Tāpēc, ka ne jau uzkrāšanai. Balansēšanas tirgum. Uzliek mazu apjomu, var uzkrāt uz 10 minūtēm (ne dienām), un tad tirgo balansēšanas pakalpojumu, lai stabilizētu tirgu. Tas ir bizness, tāpēc arī liek (un pieliek mums pie elektrības rēķiniem).

[[email protected] @u_osis]

Šie Jāņa Hermaņa dati nav tikai statistika; tie ir spriedums Latvijas pēdējo divu desmitgažu saimniekošanai. Kamēr Igaunija sevi pārdod kā digitālo nākotni un Lietuva kļūst par Eiropas ražošanas jauno dzinēju, Latvija ir iesprūdusi pašapmierinātā provinciālismā. Mēs tikai vērojam kā kaimiņu muguras attālinās. Mēs nevis atpaliekam – mēs apzināti esam izvēlējušies stagnāciju.

Latvijas politiskā elite ir radījusi unikālu perversiju: birokrātisko perfekcionismu bez rezultāta. Mēs esam radījuši vidi, kurā ierēdnim ir drošāk pateikt "nē" vai pieprasīt vēl desmit saskaņojumus, nekā uzņemties atbildību par liela investora ielaišanu valstī. Mūsu tiesiskā vide gadiem ilgi ir atgādinājusi purvu – maksātnespējas administratoru "zelta laiki" un lēnie tiesu procesi ir aizbaidījuši jebkuru saprātīgu kapitālu, kam ir izvēle starp Rīgu, Tallinu vai Viļņu. Investori nemēdz investēt valstīs, kur taisnība joprojām ir nopērkama vai arī uz to jāgaida desmitgade.

Tā saucamais banku sektora "kapitālais remonts" kļuva par izcilu piemēru tam, kā, mēģinot izmazgāt netīro veļu, mēs nodedzinājām visu māju. Cīņa pret naudas atmazgāšanu pārvērtās par histērisku murgu, kurā jebkurš ārvalstu uzņēmējs automātiski tika uzskatīts par noziedznieku. Kamēr kaimiņi atvēra durvis "fintech" uzņēmumiem, mēs aizvērām durvis pat elementārai kreditēšanai, pārvēršot banku sektoru par sterilu, bet attīstības veicināšanai nespējīgu aparātu.

Mūsu nodokļu politika ir bijusi nevis stratēģisks instruments, bet gan ielāpu likšana pastāvīgi cauram budžetam. Mēs sodām uzņēmējus par vēlmi maksāt algas (augsts darbaspēka nodokļu slogs zemo algu segmentā) un mainām spēles noteikumus ik pēc katrām vēlēšanām. Kādu signālu tas sūta investoram? Mēs tam sakām: "Mēs nezinām, ko mēs darīsim rīt, bet mēs noteikti gribēsim no tevis paņemt vairāk."

Mēs turpinām ignorēt demogrāfiju. Mēs runājam par investīciju un augstu tehnoloģiju piesaisti, bet mums nav cilvēku, kas šajās rūpnīcās strādās. Politiska drosme atvērt darba tirgu patiešām kvalificētam darbaspēkam un pievērt melnstrādniekiem tiek aizstāta ar populismu, kamēr reālais bizness vienkārši pāreceļas tur, kur prasmīgas rokas un smadzenes ir pieejamas.

Kas būtu jādara? (Ja vien pietiktu drosmes)
Likvidēt birokrātisko teroru: Iviest principu "Klusēšana ir piekrišana" – ja valsts iestāde nespēj atbildēt noteiktā termiņā, atļauja tiek uzskatīta par saņemtu. Atbildībai jātiek pārceltai no uzņēmēja uz ierēdņiem un politiķiem.

Nodokļu moratorijs: Nobalsot par nodokļu sistēmas nemainību uz 10 gadiem. Punkts. Beigt raustīt biznesu ar katru jaunu budžeta ciklu.

Investīciju diplomātija kā karš: LIAA un vēstniecībām ir jābeidz nodarboties ar "bukletu dalīšanu" un jāsāk agresīva lobēšana. Katram lielajam investoram ir jānodrošina personīgs asistents no valdības institūcijas, kurš personīgi atbild par katru aizķeršanos.

Izglītības un imigrācijas realitāte: Ja mēs nespējam saražot 3000 inženieru gadā, mums tie ir jānopērk no ārzemēm rīt. Bez aizspriedumiem un bez liekas vilcināšanās.

Latvija vairs nevar atļauties luksusu būt "viduvējībai". Ja mēs turpināsim šo kursu, mēs paliksim par skaistu, bet tukšu muzeju starp divām plaukstošām valstīm. Ir laiks beigt baidīties no kapitāla un sākt baidīties no nabadzības, ko rada mūsu pašu gļēvums un neizlēmība.

[Gatis Šļūka @KarikaturaLv]

Eiropas Prokuratūras sāktajā kriminālprocesā Valsts policija aizdomās par krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos informācijas tehnoloģiju iepirkumos 16. martā aizturēja 21 personu, tostarp valsts amatpersonas. @lasilvportals

[[email protected] @u_osis]

Latvijas eksistenciālā izvēle 2026. gadā ir stipri sašaurinājusies - vairs tikai starp stagnāciju un "motorzāģi". Politiskā sistēma pieaugošo drošības apdraudējumu situācijā ir sasniegusi kritisku lūzuma punktu. Kamēr ārējie draudi pie mūsu austrumu robežām ir sasnieguši augstāko intensitāti kopš neatkarības atjaunošanas un turpina pieaugt, valsts iekšējais "dzinējs" – tās pārvaldes aparāts un politiskā kultūra – darbojas ar bīstamu, arvien zemāku lietderības koeficientu. Tagad padomāsim - kādas tad ir Latvijas politikas vājās vietas un mēģināsim esošo stagnāciju pretstatīt radikālākām reformu alternatīvām Latvijas (Alvja Hermaņa MMN), Argentīnas (Havjera Mileja) un ASV (Donalda Trampa MAGA) modeļiem), un iezīmēt stratēģisku ceļu valsts noturības saglabāšanai.

Jāsāk ar diagnozi. Tā jau sen ir daudzviet noformulēta un labi zināma - sistēmiska paralīze un kolektīvā bezatbildība. Latvijas lielākais drošības risks nav tikai ārējs agresors, bet gan iekšējā lēmumu pieņemšanas mazspēja. Gadiem koptā koalīciju kultūra ir radījusi sistēmu, kurā atbildība tiek "izšķīdināta" neskaitāmās darba grupās, padomēs un starpinstitūciju saskaņošanās.

Stratēģiski projekti kā Rail Baltica vai robežas nocietināšana ir kļuvuši tam visam par simboliem. Problēma nav naudas trūkumā, bet gan nespējā to efektīvi un caurspīdīgi pārvērst reālā infrastruktūrā.

Politiskā elite gadiem ir pieļāvusi bīstamu plaisas padiļināšanos starp "Rīgas burbuli" un reģioniem (īpaši Latgali). Ekonomiskā nevienlīdzība un lēna pakalpojumu pieejamība ir radījusi labvēlīgu augsni hibrīdkara operācijām, kur ārējā un tās jau "izperētā" iekšējā propaganda iedzīvotājiem sēj izkropļotu pasaules uztveri, nereālas cerības un ilūzijas.

Šobrīd radikālākā reakcija uz šo stagnāciju, manuprāt, ir Alvja Hermaņa partijas "Mēs mainām noteikumus" (MMN) parādīšanās, kas iedvesmojas arī no citiem globāliem "sistēmas lauzējiem".

Piemēram, Argentīnas pieredze - (Mileja "motorzāģis") rāda, ka radikāla ministriju un birokrātijas samazināšana var atbrīvot ievērojamus resursus. Latvijas gadījumā tas nozīmētu valsts aparāta "liekā ūdens izžāvēšanu" par labu tiešajām drošības un attīstības investīcijām.

Savukārt ASV pieredze - MAGA un "Dziļās valsts" iegrožošana māca, ka bez stingras politiskās elites un sabiedrības kontroles pār administratīvo aparātu jebkura reforma iestieg ierēdniecības pretestībā. MMN piedāvātā individuālā atbildība ir tiešs mēģinājums šo "purvu nosusināt". Cerams, ka bez MMN ar efektīviem dziļu reformu risinājumiem parādīsies arī citi politiskie spēki un personības.

Taču jāņem vērā, ka šāda "invāzīvā terapija" reāla ārējā apdraudējuma apstākļos ir augsta riska darījums. Institucionālās atmiņas zaudēšana un īslaicīgs haoss drošības dienestos (VDD, SAB) var atvērt durvis, kuras kritiskā brīdī vairs nevarēs tik viegli aizvērt. Līdz ar to, atkarībā no tā, cik fundamentālas izmaiņas 15. Saeimas vēlēšanas oktobrī ienesīs tās politiskajā struktūrā, Latvija var saskarties ar vienu no diviem scenārijiem.

Pirmais - lēnā erozija: turpinoties esošajam politiski administratīvajam kursam, Latvija var kļūt par militāri spēcīgāku, bet sociāli un administratīvi iztukšotu "buferzonu". Pieaugošā iedzīvotāju emigrācija un neuzticība valstij tad padara mūs ievainojamus pat bez tieša militāra konflikta.

Otrais - radikālo spēku (kā MMN u.c.) uzvara ievada sistēmas restartu. Tas var nākotnē novest pie "Ziemeļu Izraēlas" modeļa (nosauksim to tā) izveides – augsti efektīvas, drosmīgas un tehnoloģiski attīstītas valsts –, vai arī pie valsts pārvaldes sabrukuma, ja reformas netiks vadītas profesionāli.

Kāda būtu nepieciešamā rīcība lai līdzsvars nepazustu? 15. Saeimai būtu jāievieš "Drošības un efektivitātes likums", vai kaut kas tamlīdzīgs, kas apvienotu stabilitāti ar efektivitāti.

Pirmkārt. Tā ir iIndividuālā atbildība (MMN elements). Likumdošanas līmenī jānosaka konkrētu amatpersonu mantiskā un kriminālā atbildība par stratēģisku valsts drošības projektu (robeža, krīzes krājumi, enerģētika) izgāšanu vai tīšu kavēšanu.

Otrkārt. Strukturālais motorzāģis (Mileja elements, ko piedāvā arī MMN). Jāveic ministriju, valsts un valsts atbalstītu ("nevalstisku") institūciju skaita samazināšana un to funkciju centralizācija, likvidējot lieko ierēdniecības un tai pielīdzināto slāni. Ietaupītie līdzekļi nekavējoties jānovirza civilās aizsardzības (patvertņu, autonomu energosistēmu) izveidei vai citām stingri ierobežota skaita kritiskām prioritātēm.

Treškārt. Suverenitātes stiprināšana (MAGA elements). Prioritāte valsts iepirkumos jādod vietējai, it īpaši militārajai industrijai un tehnoloģijām. Atkarība no ārējām piegāžu ķēdēm kritiskos brīžos ir nacionālās drošības apdraudējums. Runa, protams, nav par iekārtām, kas pieejamas tikai no dažām tehnoloģiski attīstītām pasaules valstīm un ar vietējās industrijas potenciālu nav aizstājamas.

Ceturtkārt. Pierobežas revitalizācija - Latgalei ar likumu jau ir piešķirts speciālās ekonomiskās zonas statuss ar nodokļu un citiem atvieglojumiem un stimuliem. Taču aiz formālajām regulējuma normām jābūt arī filozofijai - Latgalei ilgtermiņā jākļūst par valsts drošības un ekonomikas enkuru. Taču ar šo likumu vien par maz. Pieredze jau pierādījusi, ka tas nedarbosies, ja nebūs pārmaiņu arī izglītības, veselības, kultūras u.c. jomās, kas veido pamatu stabilai un sevī pārliecinātai sabiedrībai.

Secināsim. Latvijas drošība nav atkarīga tikai no NATO 5. panta, bet no mūsu pašu spējas pieņemt lēmumus zibsnīgi un atbildīgi. Mums vairs nav laika "lēnai evolūcijai". Ir nepieciešama politiska drosme ieviest efektivitāti kā augstāko drošības standartu, pretējā gadījumā mēs riskējam pazaudēt valsti nevis kaujas laukā, bet nebeidzamās mīkstčaulīgu politiķu diskusijās un birokrātijas labirintos.

[Didzis Dejus @didzisdejus]

Par šo runāju gadiem.
Šobrīd ir pieejami pasaules līmeņa mācību materiāli gan vidusskolām, gan augstskolām.

Tikmēr Latvija tērē miljonus un bezjēdzīgi mēǧina izdomāt jaunu velosipēdu.

Malači @universitatelv @PavilsJurjans

[Jürgen Nauditt 🇩🇪🇺🇦 @jurgen_nauditt]

The chaos in the world is a direct consequence of the Russian attack on Ukraine, said Italian Prime Minister Giorgia Meloni.

"The explosive situation in the Middle East and drones in the skies over Cyprus are not separate conflicts, but a direct result of the destruction of international law.

It all started in Ukraine, when Russia, a permanent member of the UN Security Council, cynically violated the borders of a neighboring country and signaled to the entire world that the rules no longer apply," Meloni remarked in an interview with Tg5.

The war in Europe is already underway, and to consider these events "distant" is a dangerous illusion. Without restoring the rule of law, which has been destroyed in Ukraine, the chaos will only worsen, she added.
Ukraine Now

[Martins Studers @stuu22]

@JurgisLiepnieks @didzisdejus Latvijā vajag būvēt vismaz 50% no vietēji saražota materiāla. Tāda ir saimniecisks loģika, ko mums klāstīja universitātē. Taču skatoties, piemēram, uz siltināšanas projektiem vien, lielākā daļa no apgrozījuma aiziet uz citām valstīm. Kaut vai tikai par siltumizolāciju.

[Edgars Svirskis 🇱🇻🇺🇦 @ESvirskis]

Kas notiek situācijā, kad atrašanās pie varas nav saistīta ar vēlmi darīt labu sabiedrībai un celt valsts labklājību, bet kļūst par pašmērķi personīgā labuma gūšanai?

Tad politika pārvēršas par instrumentu resursu pārdalei šauru interešu labā. Lēmumi vairs netiek pieņemti, domājot par ilgtermiņa attīstību, bet gan par īstermiņa ieguvumiem konkrētām grupām. Valsts pārvalde kļūst par mehānismu, kas uztur sistēmu, nevis kalpo sabiedrībai.

Kas notiek, ja pārvalde tiek būvēta pēc “kargo kulta” principa - ārēji kopējot formas (likumus, struktūras, institūciju nosaukumus), bet bez patiesa satura un atbildības kultūras? Tad rodas imitācija, nevis pārvaldība. Ir stratēģijas bez īstenošanas, reformas bez rezultāta, kontroles mehānismi bez reālas atbildības.

Rezultātā veidojas politikas un no budžeta atkarīgo struktūru savstarpēja simbioze - sistēma, kurā abas puses uztur viena otru. Ne vieniem, ne otriem primārais nav valsts ilgtermiņa attīstība, bet stabila piekļuve resursiem. Sabiedrība kļūst par finansētāju, nevis partneri.

Šādā vidē populisms ir loģisks instruments. Tas ļauj mobilizēt neapmierinātību, solīt “pārmaiņas”, vienlaikus neapdraudot pašu sistēmas būtību. Vara kļūst par mērķi, nevis līdzekli.

Un te arī slēpjas atbilde: populistiem vara ir nepieciešama nevis, lai pārveidotu sistēmu sabiedrības labā, bet lai ieņemtu vietu esošajā resursu sadales mehānismā.

[Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻 @AndrisKulbergs]

Te ir TAVA iespēja mainīt centrālās apkures siltuma tarifu - piesakies!

2x padomes locekļi SPRK regulātorā - par pēcpuses atvilkšanu mēnesī saņemsi 7000€ algu

Es papildināšu sludinājumu, lai kandidātiem labāka izpratne:
➖iespēja nestrādāt par 7000 eiro algu, jo faktiskā slodze sastāv no vidēji vienas iezvanīšanās MS Teams reizi nedēļā;
➖⁠intelektuālā piepūle ir ierobežota ar nobalsošanu par SPRK izpildinstitūcijas sagatavotiem lēmumu projektiem. Nevajag baigi dziļi līst tajos un tad jau viss ok;
➖⁠varēs vismaz vienu paziņu iekārtot par savu apmaksātu asistentu ar neskaidrām funkcijām;
➖⁠nekādas atskaitīšanās nevienam un nekad par personisko ieguldījumu, mērķiem un sasniegumiem sabiedriski regulēto pakalpojumu attīstībā;
➖⁠dažreiz būs jāuzklausa politiķu norādes kurus jautājumus neaiztikt;
➖⁠kvalifikācija ir svarīga, lai glīti izskatās, bet tomēr iepriekš nodīlots amatiņš koalīcijā būs izšķirošs;
➖⁠nevajag bez uzaicinājuma iebāzties no malas, tas var izsaukt nepatiku nominācijas komisijas locekļiem;
➖⁠jāvar stoiciski ciest nelabvēļu komentārus ka Igaunijā šādu amatu nav un sabiedriski regulētie pakalpojumi arī lētāki. Var izraisīt vieglu neērtības sajūtu;
➖⁠pēc vajadzības jāspēj pateikt kaut ko gudru par nepārtrauktiem uzlabojumiem efektivitātes celšanā, benčmārkingā un ilgtspējīgā attīstībā (bet uzprasīties uz to nevajag);
➖⁠spēja būt sabiedrībai nemanāmam un klusam visu termiņu tiks uzskatīta par priekšrocību. Pierādāma pieredze šajā dos papildus punktus.

Spriežot pēc komisijas locekļiem kaut kā man šķiet šo atlasi nevar pārvarēt cilvēks, kas grib mainīt lietu kārtību, ko jūs domājat? 🤔

Žēl, ka es nevaru pieteikties, būtu ļoti interesanti

Atgādināšu, ka mūsu SPRK ir 5 padomes locekļi ar apmaksātiem palīgiem + 12x konsultatīvās padomes locekļi ar 103 darbiniekiem pret Igaunijas 59 darbiniekiem regulātorā un Konkurences Padom�� kopā - bez neviena padomes locekļa!

Un tagad nopietns jautājums #SPRK - kur es un sabiedrība varam iepazīties ar līdzšinējo padomes locekļu darbības vērtējumu, atskaiti par paveikto?

Man kā Saeimas deputātam būs jābalso par šīm amatpersonām. Kā būtu ar zināmu atbildību par “paveikto”?

No līdzšinējās darbības siltuma jomā es varu droši teikt - tā ir aizmigusi, vienaldzīga un nevarīga iestāde. Tās padome ir “otstoiņiks” caurkritušiem valsts sektora darboņiem.
Pēc pāris mēnešiem redzēsim, ka tas ir tieši tā.

https://t.co/28CnAuHRTT

[Janis Oslejs @Oslejs]

Daudziem nenosiltinātās daudzdz mājās milzu apkures rēķini un noderētu atbalsts siltināšanai, ātrās elauto uzlādes tīkls vājš, bremzē elauto iegādi, bet KEM izvēle ir atbalstīt ārvalstu autoražotājus. https://t.co/EfDkFiVKcp