Paldies visiem, kas atnāca, piedalījās un palīdzēja organizēt vēsturnieka Jāņa Šiliņa grāmatas par uzņēmīgo latvieti – Krišjāni Ķergalvi – atvēršanas svētkus! Grāmatu var iegādāties "Jānis Roze" grāmatnīcās un e-veikalā, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas veikaliņā. Plašāks ieskats pasākumā biedrības mājaslapā >> https://t.co/ZPpATvTVg9
Grāmatas atvēršanā ar priekšlasījumu par Rīgu pirms Pirmā pasaules kara uzstāsies vēsturnieks Jānis Šiliņš. Viņš stāstīs par Rīgas un rīdzinieku panākumiem pirms vairāk nekā simts gadiem un to, kā tapa Rīga, ar kuru arī šodien lepojamies. Šī būs iespēja uzzināt vairāk arī par to, vai priekšstats, ka skaisto un dinamisko Rīgu būvēja par Krievijas naudu, ir pamatots. Protams, ka ne. Jo Vidzemes un Kurzemes guberņas bija vieni no lielākajiem donoriem Krievijas impērijas budžetā. Lūk, ko raksts Jānis Šiliņš: “Kurzemnieki un vidzemnieki, uz vienu iedzīvotāju rēķinot, bija ceturtie lielākie maksātāji pēc maskaviešiem un divām nelielām Polijas guberņām. Impērija Vidzemei (Rīga bija Vidzemes guberņas galvaspilsēta) gadā “nosmēla” 23 miljonus zelta rubļu. Salīdzinājumam Krievijas impērijas megaprojekts, kuru starp citu īstenoja arī daļēji ar Rīgas pilsētas subsīdijām – dzelzceļa tilts pār Daugavu – izmaksāja 3 miljonus rubļu. Centrālcietuma komplekss maksāja aptuveni 1 miljonu rubļu un arī to netieši realizēja uz rīdzinieku rēķina. Turklāt Rīgai bija jāapmaksā Krievijas armijas uzturēšanās Rīgā, būvējot dārgas kazarmas. Īsāk sakot, ja nebūtu bijis Krievijas koloniālās politikas, Rīga pirms Pirmā pasaules kara nebūtu vien kādā 10.–12. vietā Eiropas pilsētu topā, bet gan krietni augstāk.”
Vēsturnieks Kārlis Sils: "Bieži vien pētniekiem ārzemēs ir grūti izprast Latvijas vēstures kontekstu. Taču, manuprāt, ar Latvijas vēsturi ir iespējams pateikt daudz jaunu lietu par Eiropas vēsturi kopumā, jo šeit sastopas virkne notikumu un naratīvu, kas ļauj dziļāk izprast procesus arī plašākā mērogā. Pētot Latvijas vēsturi, ir iespējams formulēt pētījumu problēmas Eiropas mēroga skaidrojumiem. Piemēram, Rīga 19. gadsimta otrā pusē un 20. gadsimta sākumā bija viena no visstraujāk augošajām Eiropas pilsētām, viens no industrijas centriem – šeit bija lielākā koku osta pasaulē, otra lielākā gumijas ražotne pasaulē. Bet gumija bija viens no galvenajiem kolonizācijas un modernizācijas dzinuļiem 19. gadsimta nogalē. Eiropas koloniālisma vēsture nav pilnīga, ja nezinām, kas notika vienā no gumijas ražošanas centriem." @LV_portals https://t.co/RESGwFk3Jc
Diskusija zem šī ieraksta jau atkal apliecina, cik maza izpratne daudziem ir par vēstures pētniecību un tās nozīmi nācijas identitātes un noturības veidošanā.
Vēsturnieks Kārlis Sils: “Tas ir apkaunojoši, ka nespējam normāli finansēt savu vēstures pētniecību un radīt savu skatījumu. Es sēžu ar saviem [Eiropas] studiju biedriem seminārā, un viņi nesaprot, kas ir [Latvijas] okupācija, ko es ar to domāju, kāpēc piesaucu kolonizāciju. Tas viņiem nav normālā veidā paskaidrots, nav vispār literatūras. Ik pa laikam ir izdotas kaut kādas grāmatas, bet tās nav izdotas respektablās izdevniecībās – lai kāds lasītu, ir jābūt šajās topa izdevniecībās. Ja nebūs pašu rakstītas vēstures, ja nebūs normāli finansētas infrastruktūras, mēs vienkārši vienos vārtos zaudējam savas nacionālās intereses. Cilvēki rakstīs aplamības, un šīs aplamības būs mums nelabvēlīgas, un tās pēc 10 vai 15 gadiem tiešā veidā noteiks to, kādas ir mūsu politiskās iespējas Eiropas līmenī. Tērēsim enerģiju nevis tam, lai cīnītos par tautsaimniecības interesēm, bet turpināsim cīnīties par kaut kādiem jautājumiem, kas saistās ar krievvalodīgo tiesībām, jāskaidro kādas [ābeces patiesības]. Un tā turpināsies, kamēr mums nebūs normālas vēstures.” via @irLV https://t.co/JPKMk4QJi7
Vērts izlasīt @editeu sarunu ar vēsturnieku Jāni Šiliņu par to, ka īsti nezinām, kā tapa mūsu valsts – kādi cilvēki to veidoja, ko nozīmēja būt latvietim laikā, kad vēl tikai veidojas izpratne, kas ir nācija? Kāda nozīme bija biedrībām un kā tās varēja būvēt tādus namus, organizēt tik vērienīgus pasākumus? Intervijā vairākas reizes izskan – “bet arī par to diemžēl nav pētījumu”. Vai tiešām zinām savu vēsturi? “Protams, skolu programmas līmenī kaut ko zinām. Svētku uzrunām pietiek,” tā vēsturnieks. Intervija liek paraudzīties uz Latviju citām acīm. Atliek cerēt, ka tomēr pētījumi un grāmatas, kas ļaus mums iepazīt un “atcerēties” laiku, kad mūsu senčus vadīja uzņēmības gars, būs vairāk. @LV_portals https://t.co/IHbFq8TKkm
Pirmā pasaules kara priekšvakarā lielākā etniskā namīpašnieku grupa Rīgā bija latvieši. Arī būvuzņēmumos un arhitektūrā latvieši sāka izkonkurēt vāciešus. Kā tas bija iespējams? Vēsturnieks Jānis Šiliņš: “Tas bija apbrīnojamas, nepieredzētas enerģijas laikmets, ko raksturoja milzīga iniciatīva. Domāju, tas izauga no priekšstata par latviešiem kā kultūras nāciju. Ko nozīmēja “būt latvietim”? Nepietika ar to, ka piedzimi latviešu ģimenē. Šis vārds aptvēra daudz vairāk, tas bija piepūles, liela darba rezultāts, priekšstats, ka “īsts latvietis” daudz mācās, apgūst valodas un smagi strādā. Tolaik jautājums –, ko nozīmē būt “īstam latvietim”, kas nav “puskoka lēcējs” vai “kārklu vācietis”, – bija ļoti nopietns. Piederība latviešiem nozīmēja, ka jābūt aktīvam, jāpiedalās biedrībās, kaut kas jāorganizē (..), jāpalīdz citiem. Tā bija sava veida kopiena, kurai ir kopīgs mērķis, kas uzreiz nozīmēja lielāku ieguldījumu, nevis strādāt tikai sev.” https://t.co/vfmDAMw85F
Vēsturnieki ir nāciju veidotāji - bez vēstures dziļums trūkst kā valstij, tā arī tiesībām.
Suminājumi @veesture 2025.gada Vēsturniekam Aivaram Strangam un prieks, ka pamatīgā grāmata pamanīta un novērtēta.
Atskaites punkts jautājumos par 1939.-1940.gadu,
“Neviena valsts nevar pastāvēt bez vēstures. Vēsture dara mūs piederīgus nācijai. Tas, kā mēs atceramies sevi, ko atceramies un rakstām par sevi, veido mūs par nāciju,” tā vēsturnieks Aivars Stranga, saņemot balvu “Gada vēsturnieks 2025”. Apsveicam un apbrīnojam profesora ieguldījumu un aizrautību, pētot mūsu pagātnes nezināmās lappuses.
https://t.co/CubMON2C0n
Šodien gosināsim Gada vēsturnieku 2025! Rīgas pilī, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās (2. stāvā, sekojiet norādēm) plkst. 18. Tiekamies! Būs interesanti. Neformālā daļa arī neizpaliks.
Jau pēc nepilnas nedēļas godināsim jauno Gada vēsturnieku par sasniegumiem 2025. gadā!
Laiks: pirmdien, 9. marts, pulksten 18.00.
Vieta: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīgas pils, otrais stāvs.
Programma: svinīgas runas, sarunas, balvas pasniegšana un, kā parasti, lieliska neformālā daļa 🍸🍒📷
Tiekamies!
Grāmatu par Krišjāņa Ķergalvja dzīvi un darbiem papildina viņa būvēto namu karte! 📖🏦
Lasot par to, kā un cik īsā laikā varēja uzbūvēt tik daudz skaistu ēku, pastaiga pa Rīgas ielām izvērtīsies interesantā piedzīvojumā. Tas liks mūsu galvaspilsētu un tās vēsturi aplūkot no jauna, nebijuša skatu punkta. https://t.co/8lr8TLUthB
Ieskaties! Andrejs Pebo stāsta par savu vecvectēvu Krišjāni Ķergalvi un kāpēc par viņu jāzina katram rīdziniekam. Starpcitu, šis dižais vīrs 10 gadus bija arī Rīgas domnieks un savās pirmajās vēlēšanās ieguva vislielāko balsu skaitu. https://t.co/2nb9YC2Q7f
Aicinām aktīvi piedalīties, pieteikt pretendentus nominācijai "Gada vēsturnieks 2025", ja vēl to neesat izdarījuši, un paust arī savu viedokli par, Jūsuprāt, spilgtiem, svarīgiem notikumiem vēstures nozarē pagājušajā gadā: https://t.co/iA1nCx341Q
Aicinām pieteikt kandidātus nominācijai Gada vēsturnieks 2025! To var izdarīt, aizpildot anketu biedrības mājaslapā https://t.co/9ulW3P3Oc4. Izvērtējot aptaujas rezultātus, neņemsim vērā balsis par biedrības valdes locekļiem.
Aicinām piedalīties aptaujā “Gada vēsturnieks 2025”! Iespējams, tieši jūsu balsis izšķirs rezultātu.
Pieteikumus nominācijai var iesūtīt
līdz 2026. gada 5. martam biedrības mājaslapā: https://t.co/xj5TWMXgen
Kāpēc tik daudz uzņēmīgu latviešu 19./20. gadsimta mijā izvēlējās tieši būvniecību? Kā veidojās un kas finansēja tā laika latviešu biedrošanos un apbrīnojamo spēju organizēties, lai veicinātu latviešu izglītību, kultūru un savstarpēju atbalstu? Jānis Šiliņš @LatvijasRadio raidījumā “Zināmais nezināmajā”: https://t.co/AK6DEkv7va