Nekas laikam tik labi neilustrē, ko nozīmē “Progresīvie” pie varas, kā Kaspara Briškena karjera. Cilvēks algā vien no satiksmes nozares ir izsūcis miljonu, atbildēja par stratēģijām, plānošanu, ieņēma ministra amatu, bet kāds ir darbības rezultāts? Rail Baltica ir sadārdzināts un nebūvējas, nekas vairāk par nevienam nevajadzīgo pāli Daugavā un staciju pie lidostas tā arī nesanāca, pat projektēt un zemi atsavināt nevarēja pabeigt. Savukārt AirBaltic pieprasīja Chapter 11 bankrotu. Simtiem miljonu pazaudēti un izpļekarēti, vēl miljons izmaksāts algā vienam “progresīvajam" speciālistam, un beigās nekas nebūvējas, viss sadārdzinās un bankrotē.
Tieši tāpēc “Progresīvos” vairs nedrīkst pielaist pie varas nekur!
Turpinot par Progresīvie pataloģisko melošanu, redz kur viņu Latgales saraksta līdere, bēdīgi slavenā dzīvokļu kompensācijas afēras veicēja, Leila Rasima atkal klaji un bezkaunīgi melo, ka “Latvijas attīstībai” netiekas ar vēlētajiem Latgalē, kaut gan mūsu Facebook lapā var pārbaudīt, ka Latgalē esam regulāri. Nevienam Progresīvo vārdam nedrīkst ticēt, tās mutes melo un pat nenobāl. Tā pat kā Rasima meloja par kompensāciju, tāpat viņai normāli ir melot arī par citiem vēlēšanu sarakstiem.
Drīz varēs rakstīt Modernās latviešu valodas vārdnīcā, ka “progresīvais” ir sinonīms vārdam “melis”.
Viss ko runā Progresīvie ir vieni meli, nepārtraukti. Melošana, izlocīšanās, liekuļošana – bez tā viņi vienkārši nespēj. Visas tās viņu “sarkanās līnijas” pret Šleseru ir tikpat reālas cik bija sarkanās līnijas pret ZZS un Lembergu, jebšu tās ir nereālas necik.
Tāda ziņā Progresīvie ne ar ko neatšķiras no boļševikiem, kuri 70 gadus meloja “cēlu mērķu” vārdā. Tā ir politiskā ekstrēmā kreisuma paihopataloģija - balstīt savu politiku nepārtrauktos melos.
Politiskā vides reklāma pirms vēlēšanām Vācijā atgādina filmu “Pie bagātās kundzes” un salīdzinot ar Latviju ir ļoti maz regulēta. Mūsu reklāmas kontroles institūcijas šeit juktu prātā. Vai mūsu pārregulētā sistēma ir pārāka un sniedz demokrātijai un sabiedrībai priekšrocības?
Šajās vēlēšanās Progresīvie nav jauniešiem draudzīga partija. Tie jaunieši, kuri kādreiz balsoja par PRO vienīgi tāpēc, ka partija iestājās par jauniešiem, tagad vairs par viņiem nebalsos un mēģinās atrast labāko alternatīvu.
Minister of Welfare Reinis Uzulnieks has been removed from office and expelled from his party, the Union of Greens and Farmers (ZZS), after being caught driving with a blood alcohol level of 3.5 per mille.
He will remain the ZZS lead candidate in the Zemgale constituency.
Whataboutisma piesaukšana nenostrādās, jo es ne ar ko nemēģināju atspēkot jūsu rakstīto — es pat skaidri norādīju, ka mans jautājums ar to nav saistīts. Es uzdevu pavisam konkrētu jautājumu, uz kuru jūs tā arī neatbildējāt.
Šis gan liek uzdot daudz jautājumu par to, vai Progresīvie saprot, kā strādā konkrēti jautājumi un konkrētas atbildes (saprot, bet ļoti grib izlavierēt, piesaucot whataboutismu).
Andris Sprūds balsoja par patēriņa kredītu reklāmas ierobežojumu atvieglošanu.
Kādreiz Progresīvie bija saliedēta komanda ar vienotu vīziju. Laikam vairs nav. Vai varbūt nekad nav bijuši?
Šomēnes @Progresivie jau atsakās no cīņas par sociālo taisnīgumu un mazaizsargāto aizsardzību? Man ir bēdīgi noskatīties, kā šīs laipošanas dēļ atkal tiks uzmesta kārtējā mazaizsargātā sabiedrības daļa.
Vai šāds partijas līdera balsojums Saeimā, kur jāpārstāv partija, izskatās pēc respekta? Vai arī šis bija plānots gājiens, lai konkrētai auditorijai laipotu ar “brīvā tirgus” retoriku no progresīvo mutes?
Par laimi, Progresīvo reputāciju izglāba pārējā frakcija.
Es pat nerunāju par to, ka laikā, kad partija bija valdībā, tā balsoja par šo likumprojektu.
Vai tomēr viena cilvēka nostāja nenozīmē visas partijas nostāju?:)
@Georgijs_Jab@attistibai PRO. Jau pāris ierakstos esmu cepies par šo, jo tas ir tik vāji pamatots lēmums (lielākoties "ES dara šitā", "viņi tāpat apiet ierobežojumus" vai vienkārši kapitulēšana lobistiem), neņemot vērā Latvijas specifiku. Valstij jāierobežo ātro kredītu un azartspēļu industrijas.
Vai jums šķiet ētiski, ka JV kopā ar pārējām partijām (izņemot Progresīvos) balsoja par ātro patēriņa kredītu reklāmas ierobežojumu atvieglošanu?
Ja kas, tas nav saistīts ar jūsu rakstīto. Vienkārši interesanti uzzināt jūsu viedokli. Citiem vārdiem sakot, kurš, jūsuprāt, rīkojās pareizi: kredītu atbalstītāji vai Progresīvie?
Tiem, kam patīk pētīt reitingus un uz to pamata izdarīt tālejošus secinājumus, noteikti vajadzētu iepazīties ar šo.
Tas pats avots, tāda pati laika atkāpe pirms vēlēšanām. Turklāt toreiz aptaujāja uz pusi vairāk respondentus (1800) nekā šoreiz un kombinējot abas aptaujas metodes (šogad - tikai 1200 respondentu ar web aptauju).
Latvijas sabiedrības aptaujas rezultāti par augustu 📊 / faktiskie Saeimas vēlēšanu rezultāti 2022.gadā:
⌛️🤔Vai atceraties laikus, kad Latvijā bija viens no ātrākajiem internetiem pasaulē?
🔝2009. gadā Latvija bija TOP 10 pēc interneta ātruma (upload&download)
Šobrīd esam ceturtajā desmitniekā un mūs apsteidz gan 🇷🇴Rumānija, gan 🇭🇺Ungārija, gan 🇱🇹Lietuva.
🛜Ātrs internets ir svarīgs jo:
• veicina zinātņietilpīgu uzņēmumu attīstību;
• mazais valstij bez resursiem tas kļūst ar iespēju pievērst pasaules līmeņa tehnoloģiskos uzņēmumus;
• ļauj kvalitātivi strādāt attālināt.
📋Un šo sarakstu var turpināt līdz teju bezgalībai. Tas ir vēl viens rādītājs, kur pēdējos 17 gados notika būtisks regress.
Piemērs tam, kā izskatās nekompetence.
No 3000 pieteikumiem finansēti tikai 338 zinātnes projekti. Šeit būtu labi saprast, kāpēc tā notika, kādi bija iemesli noraidīt pārējos pieteikumus un ko varētu darīt, lai attīstītu zinātnes jomu un tiktu īstenots vairāk fundamentālo zinātnes projektu.
Bet laikam kompetences trūkuma dēļ deputāti sāk diskusiju nevis par zinātnes attīstību, bet gan par dažiem nepatīkamiem zinātnes projektu nosaukumiem un iejaukšanos zinātnē.
Ļoti kvalitatīvs darbs :)
https://t.co/d8ZZ5M4R99
Taisnība. Tāpēc arī uzrakstīju, ka tas ir tikai viedoklis. Uzrakstīju tikai to, kā tas izskatās no malas. Tāpēc atsūtīju iesniegumu Valsts kancelejai un Kulbergam, lai paskaidrotu procesu. Ja tiešām tas process izskatās līdzīgi tam, kā tas izskatās no malas, baidos, ka lēmuma projektu pa apli grozīs komitejā vēl ļoti ilgi. Paskatīsimies.
Turpmāk rakstītais ir tikai mans personīgais vērtējums un viedoklis.
Publicētā notikumu hronoloģija man liek izdarīt nepatīkamu secinājumu: Enerģētikas, vides un klimata jautājumu komitejas izveide vairāk izskatās pēc mēģinājuma izšķīdināt politisko atbildību, nevis atrisināt “K2 Ventum” jautājumu.
Andra Kulberga valdību apstiprināja 28. maijā, bet komiteju izveidoja tikai 19. augustā, pēc 83 dienām jeb gandrīz trim mēnešiem. Turklāt tas notika pēc publiska brīdinājuma par tiesvedības risku līdz 120 miljoniem eiro. Nākamajā dienā Ministru prezidents pieprasīja informāciju par “K2 Ventum”, bet deviņas dienas vēlāk vienā dienā parādījās gan jaunā komiteja, gan vēja parka atteikuma projekts.
Komiteja pati par sevi nav lēmums. Tajā var pieprasīt vēl vienu atzinumu, uzklausīt vēl vienu viedokli un atlikt jautājumu līdz nākamajai sēdei. Atbildība kļūst kolektīva, bet beigās īsti neatbild neviens.
Mana baža nav par to, vai “K2 Ventum” tiks apstiprināts vai noraidīts. Valdībai ir tiesības pieņemt jebkuru pamatotu lēmumu, bet tai tas ir jāpieņem, jāpaskaidro un par to jāuzņemas atbildība.
“K2 Ventum” ir kļuvis par uzskatāmu demonstrāciju tam, kā valdība patiesībā strādā: dokumentus vērtē gadiem, atbildība ceļo starp ministrijām, bet lēmuma vietā tiek radīts vēl viens process un vēl viena komiteja.
1/6
Ja kāds nezin stāstu par birokrātijas un “K2 Ventum” gandrīz jau 5 gadu sāgu:
“K2 Ventum” ir iecerēts vēja elektrostaciju parks Dienvidkurzemes un Kuldīgas novad��, netālu no Pāvilostas. Tā vēsture sākās 2021. gadā.