I want to thank everyone for all the support we’re receiving. There really is an incredible amount of it.
For me, the sacrifice of the people depicted on the helmet means more than any medal ever could - because they gave the most precious thing they had.
And simple respect toward them is exactly what I want to give.
Plašāks skaidrojums par tā dēvēto Aizsardzības "mini-omnibusu", ar kura palīdzību tiks pielāgotas un izmantotas jau esošās ES programmas un fondi, tostarp kohēzijas fondi, lai ar tiem varētu atbalstīt aizsardzības projektus un industrijas attīstību.
https://t.co/tFuynX7BMw
@SandisRiekstins Jā, kaut ko mēs neesam padarījuši, ja šādiem rosļikoviem mēs esam ļāvuši kāpt saimas tribīnē... gadiem... un liet mums uz galvas samazgas.
Vandaag was ik spreker op de Drone Summit in Riga, Letland. Ik kondigde er aan dat België lid wordt van de ‘Drone Coalition’, een groep van 18 Navo-landen die Oekraïne bevoorraadt met drones en research doet naar nieuwe types. Waarom zijn drones zo belangrijk? En op welke manier veranderden ze de oorlogvoering? Lees even mee.
Alles herdenken
Navo-legers zijn getraind in ‘combined arms warfare’: het boeken van maximale terreinwinst door luchtbombardementen te combineren met gepantserde doorbraken. De ‘drone-revolutie’ in Oekraïne maakt die strategie evenwel onhoudbaar. Spotgoedkope lichte drones van amper 1.500 euro verwoesten er zware tanks die 5 miljoen euro per stuk kosten. Onze strijdkrachten dienen zich aan te passen aan deze realiteit. Dat vergt het fundamenteel herdenken van onze militaire doctrines.
Defensief voordeel
Oekraïne produceert dit jaar liefst 4,5 miljoen drones. Dat stelt hen in staat het front stabiel te houden met een minimaal aantal troepen in de eerste linie. Observatiedrones detecteren troepenconcentraties lang voor ze het front bereiken, waarna kleine aanvalsdrones ze uitschakelen. Significante terreinwinst boeken is hierdoor onmogelijk geworden. Ondanks onophoudelijk aanvallen, raakt het Russische leger amper vooruit. De drone-revolutie geeft een beslissend voordeel aan de verdediger.
Spinnenweb
De drone-oorlog evolueert evenwel razendsnel. Rusland past zich snel aan en innoveert ook zelf. Als antwoord op succesvolle ‘jamming’ van hun drones introduceerden de Russen drones die via een glasvezeldraad verbonden zijn met hun piloot. De reikwijdte daarvan loopt op tot meer dan 20 km. Ook Oekraïne maakte razendsnel die omslag. De bomen in de frontlinie veranderen hierdoor in spinnenwebben van glasvezeldraad.
Technologische race
De onvermijdelijke volgende stap is transitie naar AI. Dat vergt AI-coördinatie van drone-beweging, doelwitherkenning en -selectie. Dan zullen zwermen van AI-drones het slagveld overspoelen, zonder individuele besturing door een menselijke piloot. Het is van vitaal belang dat het Westen deze technologische race wint. Research hiernaar is een absolute prioriteit.
Adaptatie
De Oekraïners delen hun ervaring met ons. Dat stelt onze eenheden in staat om zich te bekwamen in het jagen met drones en in de verdediging daartegen. Ook zullen we in onze eenheden eigen drone-piloten opleiden en kennis en materiaal verwerven voor elektronische oorlogvoering. Want één ding is zeker: drones gaan nooit meer weg van het slagveld.
Starlinks for Ukraine are paid for by the Polish Digitization Ministry at the cost of about $50 million per year.
The ethics of threatening the victim of aggression apart, if SpaceX proves to be an unreliable provider we will be forced to look for other suppliers.
It’s been 6 weeks since Donald Trump returned to the White House.
It’s almost been too much to keep up with the sheer number of bad decisions he’s made that will make life worse for Americans.
I know it's hard to keep track, but we can't let any of this go unnoticed. 🧵
Ronalda Reigana 1964. gada 27. oktobra runas "Laiks izvēlei" (A Time for Choosing) fragments. Tajā laikā viņš nebija nevienā oficiālā valdības amatā, viņš bija privātpersona — bijušais aktieris, kurš bija kļuvis par politisko komentētāju un runātāju.
"Tie, kuri būtu gatavi apmainīt mūsu brīvību pret labklājības valsts zupas virtuvi, mums ir stāstījuši par savu utopisko risinājumu – mieru bez uzvaras. Viņi savu politiku dēvē par "pielāgošanos". Un viņi apgalvo, ka, ja vien mēs izvairīsimies no tiešas konfrontācijas ar ienaidnieku, viņš aizmirsīs savus ļaunos nolūkus un iemācīsies mūs mīlēt. Visi, kas viņiem iebilst, tiek apzīmēti kā kara kurinātāji. Viņi saka, ka mēs piedāvājam vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Varbūt atbilde patiešām ir vienkārša – ne viegla, bet vienkārša: ja tev un man pietiek drosmes pateikt mūsu ievēlētajiem pārstāvjiem, ka mēs vēlamies, lai mūsu valsts politika balstītos uz to, ko sirdī zinām kā morāli pareizu.
Mēs nevaram nopirkt savu drošību, savu brīvību no atombumbas draudiem, izdodot tik lielu netaisnību, lai pateiktu miljardam cilvēku, kas šobrīd ir paverdzināti aiz Dzelzs priekškara: "Aizmirstiet savus brīvības sapņus, jo, lai glābtu paši savas dzīvības, mēs esam gatavi vienoties ar jūsu paverdzinātājiem." Aleksandrs Hamiltons reiz teica: "Tauta, kas dod priekšroku kaunam, nevis briesmām, ir gatava kungam – un to arī pelna." Tagad noskaidrosim faktus. Nav strīda par izvēli starp mieru un karu, taču ir tikai viens garantēts veids, kā iegūt mieru – un to var iegūt jau nākamajā sekundē – kapitulējot.
Protams, jebkuram citam ceļam ir savs risks, taču ikviena vēstures mācība mums atgādina, ka vislielākais risks ir piekāpšanās. Un tieši šo spoku mūsu labi domājošie liberālie draugi atsakās saskatīt – ka viņu pielāgošanās politika patiesībā ir piekāpšanās. Un šī politika nepiedāvā izvēli starp mieru un karu, bet tikai starp cīņu vai kapitulāciju. Ja mēs turpinām pielāgoties, ja turpinām atkāpties un piekāpties, tad pienāks brīdis, kad nāksies sastapties ar galīgo prasību – ultimātu. Un kas tad notiks, kad Nikita Hruščovs būs pārliecinājis savus ļaudis, ka viņš jau zina mūsu atbildi? Viņš viņiem ir teicis, ka mēs atkāpjamies Aukstā kara spiediena priekšā, un kādu dienu, kad pienāks brīdis pieprasīt galīgo ultimātu, mūsu kapitulācija būs brīvprātīga, jo līdz tam laikam mēs būsim vājināti – garīgi, morāli un ekonomiski. Viņš tic tam, jo no mūsu puses ir dzirdējis balsis, kas prasa "mieru par jebkādu cenu" vai apgalvo "labāk būt sarkanam nekā mirušam", vai kā kāds komentētājs reiz sacīja: viņš labāk "dzīvotu uz ceļiem, nekā mirtu stāvot". Un tieši šeit slēpjas ceļš uz karu, jo šīs balsis nerunā mūsu vārdā.
Tu un es zinām un neticam, ka dzīve ir tik dārga un miers tik salds, lai tos iegūtu par verdzības un važu cenu. Ja dzīvē nav nekā tāda, par ko būtu vērts mirt, tad kad tas sākās – tikai šī ienaidnieka priekšā? Vai Mozus būtu teicis Israēla bērniem palikt verdzībā pie faraona? Vai Kristus būtu atteicies no krusta? Vai patrioti pie Konkordas tilta būtu noliekuši savus ieročus un atteikušies izšaut "šāvienu, kas atskanēja visā pasaulē"? Vēstures mocekļi nebija muļķi, un mūsu godinātie kritušie, kas atdeva savas dzīvības, lai apturētu nacistu virzību, nemira veltīgi. Kur tad ir ceļš uz mieru? Patiesībā, atbilde ir vienkārša.
Tev un man ir drosme pateikt saviem ienaidniekiem: "Ir cena, ko mēs nekad nemaksāsim." "Ir robeža, kuru viņiem nepienākas pārkāpt." Un tieši tas ir Bārija Goldvotera jēdziens par "mieru caur spēku". Vinstons Čērčils reiz sacīja: "Cilvēces liktenis nav mērāms materiālos aprēķinos. Kad lielie spēki pasaulē sāk kustību, mēs mācāmies, ka esam gari – nevis dzīvnieki." Un viņš teica: "Kaut kas notiek laikā un telpā, un arī aiz laika un telpas, kas, gribot negribot, uzliek mums pienākumu."
Tev un man ir tikšanās ar likteni.
Mēs saglabāsim saviem bērniem šo – cilvēces pēdējo, labāko cerību uz zemes – vai arī notiesāsim viņus spert pēdējo soli tūkstoš gadu tumsā.
Mums ir jāatceras, ka Bārijs Goldvoters tic mums. Viņš tic, ka tev un man ir spējas, cieņa un tiesības pašiem pieņemt lēmumus un noteikt savu likteni.
Paldies jums!"
@EglitisGatis Un kā to "cīņu par 5.pantu" tieši iztēlojies? Tramps "apsolīs" Baltiju nepamest?Trampam neinteresē nekādi 5.panti, Baltijas valstīm viņa skatījumā nav ko piedāvāt Amerikai- Trampam interesē tikai darījumi. Jādomā ir plāns B, bez ilūzijām un jābeidz maldināt cilvēkus.
23.februāris, Berlīne, Potzdamerplatz
Visur skan krievu valoda un blakus muzejam "Topography of Terror", kurš stāsta par šausminošajiem Hitlera kara noziegumiem, Berlīnes mūri un citiem teroriem, kas satricinājuši vācu tautu, nevienam netraucēti atrodas vismaz 5 "stendi" ...